Tad kamdēļ izmira dinozauri?2

Čiksulubas krāteris atrodas Jukatanas pussalā un tā diametrs ir aptuveni 180 kilometri. Uzskata, ka krāteris izveidojās pirms 65 miljoniem gadu, krītot meteorītam ar diametru aptuveni 10 kilometri. Pēc vienas no populārākajām hipotēzēm, tieši milzīgā debess ķermeņa kritiens noveda pie sugu masveida izmiršanas šajā periodā.
Jaunā pētījuma autori analizēja nogulumiežus teritorijās, kas atrodas 600 kilometru attālumā no krātera centra. Agrāk tur tika atklāti Čiksulubas izmeši. Zinātnieki noskaidroja, ka meteorīta sadursme ar Zemi notikusi par 300 gadu tūkstošiem agrāk nekā sākās masveida sugu izzušana. Šāds secinājums bija izdarīts arī vairākos agrākos darbos. Teorijas par meteorītu-slepkavu piekritēji savukārt skaidroja laika nobīdes ar to, ka nogulumieži sajaukti zemestrīces vai cunami rezultātā, uzskatot, ka īstenībā meteorīta kritiens un izmiršanas sākums notika praktiski vienlaikus.
Pētnieki Prinstonas universitātes speciālistes Gertas Kelleres (Gerta Keller) vadībā pierādīja, ka nogulumiežos nav sajaukšanās pēdu. Bez tam, zinātnieki novērtēja vienkāršāko organismu foraminiferu sugu daudzumu pirms un pēc Čiksulubas izveidošanās. Atklājās, ka iežos, kuri izveidojušies pēc sadursmes, sastopamas visas 52 zināmās sugas, kuras pastāvēja arī līdz meteorīta kritienam.
Kelleres un kolēģu darba rezultāti jau ir izsaukuši kritiku no citu zinātnieku puses. Tā, ģeoķīmiķe no Džona Hopkinsa universitātes Luanna Bekere (Luann Becker) uzskata, ka ģeoloģiskos mērogos pat daži simti tūkstošu gadu ir neliels termiņš, tādēļ runāt par precizitāti 300 gadu tūkstošu robežās nav saprātīgi.