Šis būs raksts par sērijveida slepkavas Jack The Ripper pastrādātajiem noziegumiem Londonā, pirms vairāk nekā 120 gadiem. Liela daļa savākto pierādījumu nu jau ir pazuduši, un daudzi „fakti” patiesībā ir bijuši dažādu cilvēku viedokļi. „Jack the Ripper” is vārds, kas dots sērijveida slepkavam, kurš nogalināja vairākas prostitūtas 1888.gadā, Londonas apkārtnē. Nozieguma vietas atradās tādos rajonos kā Whitechapel, Spitalfields, Aldgate un pat pašā Londonā. Viņš arī tika iesaukts par Whitechapel Murder (Vaitčapelas Slepkavu) un Leather Apron (Ādas Priekšauts)
Jack the Ripper (turpmāk rakstā JTR) nezaudēja savu popularitāti vairāku iemeslu dēļ. Viņš nekļuva populārs tāpēc, ka būtu bijis pirmais sērijveida slepkava, nē, viņš nebija pirmais slepkava, bet viņš kļuva par pirmo sērijveida slepkavu, kurš slepkavoja pārapdzīvotās vietās, vietās, kurās ir augsti attīstīta preses vara. Gandrīz katru dienu avīzēs bija lasāms kāds raksts par JTR pastrādātu noziegumu vai kādu neveiksmīgu mēģinājumu atklāt JTR identitāti. Katru dienu bija arī iespējams avīzēs lasīt par policijas veikto izmeklēšanu jaunākajiem rezultātiem. Kaut ko tādu prese vēl nebija pieredzējusi, jo par JTR rakstīja daudzi pasaules laikraksti. Prese arī bija līdzatbildīga par dažādu mītu izdomāšanu saistībā ar šo sērijveida slepkavu, bet galvenā atbildība jāuzņemas tomēr JTR, kas to visu sāka.
Upuri
Tas nav zināms, cik sieviete JTR nogalinājis patiesībā. Tiek pieņemts, ka viņš ir nogalinājis 5 sievietes, bet citur tiek rakstīts, ka tikai 4, bet vēl citās vietās tiek minēts skaitlis 9. Cilvēki, prese un policisti bija pārliecināti, ka JTR bija atbildīgs par 9 sieviešu noslepkavošanu.
Mary Ann Nichols (mirusi 31.08.1888.)
Annie Chapman (mirusi 08.09.1888.)
Elizabeth Stride (mirusi 30.09.1888.)
Catharine Eddowes (mirusi 30.09.1888.)
Marie Jeanette Kelly (mirusi 09.11.1888.)
Neskatoties uz šie pieciem upuriem, tiek arī uzskatīts, ka JTR pirmais upuris esot bijusi Martha Tabram, kura tikusi noslepkavota 7.augustā, 1888, turklāt vēl pastāv šaubas vai Elizabeth Stride mira tieši JTR dēļ. Attiecībā par upuru skaitu, rakstnieks Filips Sadžens ļoti atbilstoši uzrakstīja savā grāmatā, kur ir viss apkopots par Jack the Ripper. Un teikums skanēja šādi: „Nav viennozīmīgas atbildes. Varētu būt: vismaz četras, iespējams sešas, un varbūt pat astoņas sievietes.” Visas nosauktās 5 sievietes un arī Martha Tabram bija prostitūtas, un visas tika nogalinātas laika posmā no augusta līdz novembrim. Lielākā daļa upuru bija lielā alkohola reibumā savā nāves brīdī.
Nogalināšanas metodes
Pārsteidzoši, ka JTR slepkavības metodes tika noskaidrotas tikai pirms pāris gadiem. Sievietēm esot bijušas sasietas rokas, tāpēc viņas neesot spējušas pretoties. JTR mēdza savus upurus žņaugt līdz viņas zaudēja samaņu, to apliecināja arī pēc tam veiktā autopsija. Daži žurnālisti un eksperti uzskatīja, ka JTR apmierinājis savas seksuālās tieksmes, nodarbojoties ar upuriem ar anālo seksu, tomēr šāds apgalvojums liekas muļķīgs, jo seksa laikā upuriem būtu bijusi izdevība kliegt, vai labākajā gadījumā pat izbēgt. Visām sievietēm bija pārgrieztas rīkles. Spriežot pēc asins šļakatām, upuri bijuši dzīvi (vai bezsamaņā), kad viņiem pārgriezta rīkle, jo ja upuris būtu bijis miris un tā sirds apstājusies, tad no pārgrieztās artērijas asinis nebūtu izšļākušās ar tādu spiedienu. Asinis būtu vienkārši iztecējušas, jo sirdsdarbības laikā sirds pumpē asinis, tādejādi radot spiedienu artērijās. Kā liecināja pārbaudes, tad JTR nebija bijis seksuālā kontaktā ar upuriem, masturbācijas pazīmes arī netika konstatētas. Parasti Jack the Ripper mēdza izgriezt kādu no upura iekšējiem orgāniem, tādejādi viņš šos orgānus krāja kā trofejas. Tie eksperti, kuri apskatīja upura mirstīgās atliekas, atzina, ka slepkavam noteikti ir zināšanas anatomijā vai ķirurģijā. Vienam sievietes līķim viņš izgrieza nieri, turklāt speciālistus pārsteidza fakts, ka neviens cits blakusorgāns nebija cietis. Citam līķim viņš ar vienu naža griezienu nogrieza un savāca upura kaunuma lūpas. Ņemot vērā slepkavības apstākļus – zem klajas debess, tumsā, tajā pat laikā skatoties vai kāds viņu neredz, ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka JTR kaut kur ir iemācījies tik prasmīgi rīkoties ar nazi.
Vēstules
Tiek pieņemts, ka visas saņemtās vēstules, kuras it kā rakstījis Jack the Ripper, patiesībā rakstīja kāds cits. Uz pirmās vēstules bija uzrakstīts datums – 25.septembris un vēstuli 27.septembra rītā saņēma Central News aģentūra. Tā bija pirmā vēstule, kura tiek parakstīta kā no „Jack the Ripper”. Vēlāk, 1.oktobrī, dienu pēc divu prostitūtu nāves, tika saņemta arī pasta kartiņa, kurā tika saistīta ar saņemto vēstuli. Policisti domāja, ka to patiešām ir sūtījis slepkava, jo pirmā vēstule vēl netika publicēta presē un par to neviens nezināja, tomēr viņi nosprieda, ka tad slepkava to būtu nosūtījis 30.septembrī, tieši dienā, kad notika dubultslepkavība, nevis dienu pēc tam, kad par slepkavību zināja jau simtiem tūkstošu cilvēku. Pastāvēja iespēja, ka vēstuli rakstījis slepkava, tomēr policija nosprieda, ka tas ir kāda žurnālista roku darbs. Neilgi pēc tam noskaidrojās, ka rakstītājs ir žurnālists Toms Bullings, kurš strādā Central News aģentūrā (vai nav stulbi sūtīt pašiem sev vēstuli?). Viena cita vēstule, kura tika saņemta oktobra vidū, varēja būt rakstījis slepkava. Patiesībā tā bija neliela paciņa, kura tika nosūtīta Kārtības komitejas priekšsēdētājam Džordžam Luskam. Iekšā bija puse cilvēka nieres un vēstule, kurā kāds sevi sauca par slepkavu, teikdams, ka šī puse no nieres pieder upurim vārdā Catharine Eddowes. Nav 100% zināms vai vēstuli tiešām sūti Jack the Ripper, tomēr šoreiz mītus un neprecīzu informāciju šoreiz vēstulē aizstāja konkrēti fakti par slepkavībām, kas liek domāt, ka vēstuli tomēr sūtījis slepkava. Turklāt, Eddowes slimoja ar Braita slimību (nieru iekaisumu) un šī puse no nieres pilnībā atbilda visiem Braita slimības simptomiem, kas vēlreiz apstiprina, ka vēstuli nav sūtījis kāds žurnālists (..jo kur gan viņš dabūtu nieri?).
Pēdējā laikā
Pēdējo 20 gadu laikā dažādi pierādījumi ir atgūti, jauna informācija rūpīgi glabāta izmantojot jaunākās tehnoloģijas un meklējumi turpinās, neskatoties uz to, ka lieta tikusi slēgta jau 1892.gadā. Pēc vairāk nekā 120 gadiem šī lieta vēl joprojām fascinē, un rezultāti vēl joprojām tiek iegūti veicot dažādas izpētes. Daudzi detektīvi jau sen ir sapratuši, ka lietu šķetināt vairs nav jēgas, tomēr daži entuziasti par katru cenu vēlas atklāt šo noslēpumu. Niks Varrens, tiesu medicīnas students, ir izpētījis pēdējā no pieciem upuriem, nozieguma vietas fotogrāfiju, kas nesen tikusi atjaunota. Atklājās, ka slepkavībā izmantots cirvis, lai nocirstu upurim kāju. Speciālisti vēl joprojām turpina diskutēt vai kādreiz šī lieta tiks atrisināta vai nē. Ja policija noskaidroja Jack the Ripper identitāti un speciāli noklusēja to, tad viņaprāt izredzes otrreiz aprisināt šo lietu pastāv, tomēr maz ticams, ka policija ir to ir paveikusi. Tika pazaudēts ievērojams skaits pierādījumu Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Citi ir izteikuši hipotēzi, ka pierādījumi speciāli tikuši iznīcināti, lai paturētu noslēpumā slepkavas identitāti. Tikpat labi kāds pensionēts policists savācis visus pierādījumus, īpaši neievērodams, ka to starpā ir arī šīs lietas materiāli. Mūsdienās vairāku izbijušo policistu īpašumos atrasti nozīmīgi dokumenti un pierādījumi, jo viņi tos uzskatījuši par privātīpašumu, kurš iegūts viņu darba mūža laikā. Ir cilvēki, kas visu savu dzīvi velta Jack the Ripper identitātes noskaidrošanai, tā kā tas nebūtu nekāds brīnums, ja pēc pāris gadiem speciālisti noskaidrotu, kas bija šis milzīgo interesi radījušais slepkava.
