Parasti šo spēli spēlē divi spēlētāji, bet iespējams arī dubultspēles variants, kad pretinieki ir divi pret divi. Spēlētājam ar servi bumbiņa jāraida pretinieka laukumā, tai vispirms atsitoties pret pretējo sienu. Pēc tam bumbiņa drīkst vairākkārt atsisties pret sienām, bet nedrīkst divreiz atsisties pret grīdu. Spēlētāji bumbiņu sit pārmaiņus, spēles gaitā viņi drīkst ieņemt laukumā jebkuru vietu, tomēr netraucējot viens otram uztvert bumbiņu. Uzvarētāju nosaka, spēlējot 3 vai 5 geimus līdz attiecīgi 2 vai 3 uzvarām. Katrs geims tiek spēlēts līdz 11 punktiem un punktu starpībai jābūt vismaz 2.
Populārākā versija par skvoša kā sporta veida izcelšanos saistās ar 19. gadsimta vidu Lielbritānijā. Londonā, Harrovas skolā (Harrow School) audzēkņu vidū ļoti populārs bija raketsports. Taču ar akmenscieto bumbiņu un raketēm, kurām bija garš un smags kāts, nepieredzējušajiem spēlētājiem bija grūti spēlēt tam paredzētajos šaurajos pagalmos, kuros bija vēl papildus traucējoši elementi kā caurules, skursteņi, durvis. Tādēļ viņi ķērās pie izdomas – bumbiņas materiālam izmantoja gumiju un raketes kātu apzāģēja īsāku. Jaunais spēles veids ātri izplatījās daudzās citās Lielbritānijas mācību iestādēs un 20. gadsimta sākumā bija labi pazīstams arī citur pasaulē.
Savukārt pats nosaukums „skvošs” ir radies no angļu darbības vārda „to squash” (saspiesties, saplacināties) – likumsakarīgi, jo tieši tas notiek ar mīksto bumbiņu, tai stiprā sitienā saskaroties ar sienu.
Kopumā skvošs ir intelektuāla, azartiska un dinamiska sporta spēle, kas palīdz uzturēt labu fizisko formu. Fiziskā slodze ir 2–3 reizes lielāka nekā tenisā. Vienas treniņstundas laikā spēlētājs patērē 600–1000 kilokalorijas. Skvošs attīsta izturību, kustību koordināciju, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz kardio- un respiratorajām funkcijām un ir ideāla spēle tiem, kuri vēlas samazināt lieko svaru. Ar skvošu var sākt nodarboties un turpināt to darīt visos vecumos.
