Siāmas kaķis5

Par spīti šiem tipiem, nav skaidru rakstisku liecību par Siāmas kaķiem kā šķirni līdz pat 1800'tajiem gadiem. Ir skaidri dokumentēts, ka 1884. gadā Siāmas karaļi pasniedza Siāmas kaķi prom braucošajam britu Konsulam-Ģenerālim Guldam kā atvadu dāvanu, un tas tika uzskatīts par lielu godu, jo kaķis nāca no to dzīvnieku vidus, ko pilī audzēja karaliskā ģimene. Patiesi, pastāv daudz stāstu (ieskaitot stāstu, kas izskaidro raksturīgo astes lūzumu agrīnajiem importētajiem Siāmiešiem), kas norāda uz ciešu saikni starp karalisko ģimeni un viņu kaķiem. Šī Konsulam-Ģenerālim pasniegtā kaķa pēcnācējus 1885. gada oktobrī izstādīja viņa māsa Liliāna (Gulda) Velvija 17-tajā Crystal Palace izstādē. Šie kaķi bija "Duen Ngai", dzimis 1885. gada martā, un "Kolokom" un "Khromata", dzimuši 1885. gada jūlijā. Šo kaķu fotogrāfijas tika atainotas tā laika publikācijās, un rāda tos kā apaļgalvainus, solīdus un muskuļainus, visus bez izņēmuma.

Šie kaķi bija tik neparasti, ka piesaistīja tūlītēju uzmanību. Populārs tā laika citāts apraksta tos kā "nedabiskus murgus par kaķi". Tomēr, lai kāda nebūtu sākotnējā reakcija vai iespaids, šo kaķu suniskā inteliģence un uzticība, rotaļīgā humora izjūta un īpašais šarms padarīja tos par britu kaķu mīļotāju iecienītiem. 1902. gadā Anglijā tika nodibināta pirmais Siāmas kaķu mīļotāju klubs. Pirmais čempions "Champion Wankee" piedzima Honkongā 1895. gadā, un viņa saimniece un izstādītāja līdz 1898. gadam bija Robinsona kundze. Atkal, būdams liels un robusts 'ābolgalvas' kaķis, Champion Wankee skaidri parāda, ka tradicionālais kaķis it nemaz nelīdzinājās mūsdienās izstādītajai modernajai versijai.

Nav īsti skaidrs, kad kaķis nonāca ASV. Tomēr 1909. gada aprīlī tika nodibināta Amerikas Siāmas kaķu sabiedrība un apstiprināts pirmais standarts Siāmas kaķim. 1950'to un 1960'to gadu laikā sugas popularitāte sasniedza savu kulmināciju, un Siāmas kaķi parādījās vairākās filmās un multfilmās, padarot Siāmas šķirni arvien populārāku. Tai pat laikā Siāmā, tagadējā Taizemē, sugas audzēšana bija sarukusi tikai līdz pāris audzētājiem. Stīvena Dobrenčuka kundzes rakstītais paziņojums, kas adresēts kādam Taizemes diplomātam 1950'tajos gados, ziņo, ka tīršķirnes Siāmas kaķus audzē vairs tikai pāris bagātas matronas, un kaķi ir populāri ar savu fizisko izturību un sunisko inteliģenci.

Dobrenčuka kundze iegādājās trīs kaķēnus no Laosas princeses, kas bija precējusies ar Taizemes diplomātu. Šie kaķi bija lieli, apaļgalvaini robusti dzīvnieku ar brīnumainu inteliģenci un raksturu. Viņa rakstīja, ka Taizemē kaķi regulāri "iztīrīja" viņu pagalmu no kobrām, un vienīgā problēma bija, ka viņi bieži ievilka savas 'trofejas' mājā, un dažreiz tās vēl nebija gluži beigtas. Līdz savai atbraukšanai uz ASV 1950'to gadu beigās, Dobrenčuka kundze iegādājās vēl 3 kaķēnus, šoreiz piereģistrētus CFA. Viņa apraksta tos kā joprojām esam tā paša vispārējā ķermeņa tipa kā Taizemē audzētie kaķi.

Tikai pēc tam, 1960'to gadu sākumā smagnējie tradicionālie Siāmieši sāka zaudēt savu popularitāti dažādu audzētāju vidū, un tieneši sāka dod priekšroku garākai, tievākai ķermeņa konstitūcijai un sāka veicināt šķirnes attālināšanos no oriģinālā robustā Siāmieša, tuvojoties tā mazajam, tievajam, modernajam ķermeņa tipam, kas mūsdienās ir tik ierasts. Tam ir dažādi iemesli. Daži apgalvo, ka Siāmieši bija kļuvuši tik populāri, ka kaķēnu cenas kritās, un daudzi audzētāji bija ieinteresēti padarīt tos atšķirīgākus, un iedomājās, ka eksotiskāks izskats padarītu šķirni populārāku un vērtīgāku. Citi saka, ka tas vienkārši bija plaši izplatīts uzskats, ka mazāki un izsmalcinātāki kaķi ir daudz skaistāki. Arī dažādu vakcīnu attīstība pret dažādām slimībām, kas bija biežs nāves iemesls daudziem kaķiem pieļāva audzēt mazāk robustus indivīdus, kuri bez šiem medicīnas sasniegumiem agrāk nebūtu izdzīvojuši līdz reproduktīvajam vecumam. Visticamāk šo iemeslu kombinācija bija pie vainas, bet pietiek pateikt, ka šķirnes standarts tika pārrakstīts, lai atspoguļotu mainīgo gaumi. Patiesi, oriģinālais šķirnes standarts tika regulāri pārrakstīts un pārinterpretēts, lai atbalstītu konstanto virzīšanos uz mazākiem, tievākiem un pagarinātākiem ķermeņiem, lai arī šie kaķi parasti dzīvoja īsāku un mazāk veselīgu mūžu nekā to tradicionālie priekšteči. Apmulsuši no šīm tendencēm, daudzi audzētāji ar robustas, tomēr mazāk populāras konstitūcijas dzīvniekiem tika atstāti pie izvēles – izstāties no izstāžu ringiem vai izvēlēties kaķus pēc šīm bieži vien problemātiskākajām pazīmēm, kuriem tiesneši deva priekšroku. Daži audzētāji vienkārši nolēma aiziet no izstāžu ringiem, izvēloties saglabāt lielākos, robustākos Siāmas kaķus un turpināt klusām audzēt tos kompanjonu-kaķu tirgum.

Līdz 1986. gadam tradicionālie jeb 'ābolgalvas' Siāmieši netika izstādīti, un modernie Siāmieši bija tik ļoti nostiprinājušies, ka daudzi mūsdienu audzētāji nemaz neapzinājās šķirnes vēsturi un uzskatīja, ka Siāmieši vienmēr bija izskatījušies kā mūsdienu versija, un ka tradicionālie Siāmieši bija iedzimti sliktākas kvalitātes kaķi. Tā kā tradicionāloSiāmas kaķu audzētāji nevarēja uzvarēt izstāžu ringos, daudzi pārstāja audzēšanas darbu vai arī pārstāja reģistrēt vai veikt pierakstus par sevis audzētajiem Siāmiešiem. Tieši šī situācija izraisīja tādu kaķu audzētāju organizāciju izveidošanos, kas atzina tradicionālos Siāmiešus un sponsorēja izstādes, kurās tradicionālās šķirnes varēja sacensties par balvām tāpat kā izstādēs, kuras atzina tikai to pašu šķirņu mūsdienu versijas. Mūsdienās arvien lielāks skaits organizāciju atzīst tradicionālos Siāmiešus un citas tradicionālās šķirnes, attīstoties jaunai spējai novērtēt oriģinālo asins līniju veselīgumu un ilgmūžību. Sabiedrība kopumā arī sāk apzināties nepieciešamību izvairīties no audzēšanas, dzenoties pēc ekstrēma izskata, kas, lai arī ir pievilcīgs dažiem, atstāj negatīvu iespaidu uz dzīvnieku veselību. Jau lielākā daļa Eiropas ir atkal atzinusi tradicionālo kaķi un atklāti veicina tā attīstību, kritizējot amerikāņu tendenci audzēt ekstrēmus tipus.

Nākotnē, lai arī pastāvēs spēcīga un skaļa opozīcija, ir ticams, ka amerikāņu audzētāji zināmām mērā sekos šim piemēram, un abi – modernais un tradicionālais – tipi tiks atzīti un izstādīti. Lai arī tas var prasīt laiku, tradicionālie Siāmieši atkal atgūs savu vietu galvenajos izstāžu ringos tāpēc, kā, kā daudzi zina, tas nekad nav zaudējis savu vietu miljoniem cilvēku sirdīs, kas atceras tradicionālo Siāmiešu šarmu un inteliģenci.