Shaolin Kung Fu attiecas uz savākšanas Ķīnas cīņu. No desmitiem tūkstošu kung fu stilui, vairāki simti varētu būt zināma saistība ar Shaolin stilu, tomēr malā no dažām ļoti labi pazīstamu cīņu veidiem, kā, piemēram, Xiao Hong daudzumu, tad Da Hong daudzumu, Yin Shou Gun, Damo Zobenbrāļu, uc .
Shaolin Bērna diena.
Rīta klusums vēl gūlās pār Ta-go – mazu ciematiņu Sunšaņ kalnu pakājē, kad pēkšņi to izjauca spalga komanda: “Celties!”, kuru atbalsoja apkārtējie kalni. Tā bija Šaoliņas gunfu skolas trenera Čen Vaju balss. Vēl dažas sekundes līdz komandai Čen Vaju stāv milzīgajā skolnieku guļamistabā un vēro mazās, nekustīgās figūriņas, kas, iegrimušas miegā, guļ uz rīsu madračiem, kas novietoti uz grīdas. Tūliņ šajā istabā rmodīsies dzīvība. Rīsu matrači acumirklī tiks saritināti un visi steigsies laukā uz treniņu laukumu, kas ir futbola laukuma lielumā. Bērni izskries no visām guļamtelpām un nostāsies ierindā uz laukuma. Tā sākas katrs rīts. Saskaņā ar programmu, no sākuma ir vispārēja vingrošana, pēc kuras visi dodas mazgāties, sakārtot guļamtelpas, pēc tam – kopējas brokastis. Vēlākais,- pulksten septiņos sākas rīta treniņš. Gunfu skola atrodas pavisam tuvu Šaoliņas klosterim un ir viena no lielākajām divpadsmit Šaoliņas gunfu skolu vidū Ta-go ciemā. Apmēram trīs tūkstoši skolnieku trenējas šajā skolā, pašam jaunākajam no viņiem ir ne vairāk par sešiem gadiem. Audzēkņi šeit ierodas no visas Ķīnas un pavada šeit no diviem līdz astoņiem gadiem, apgūstot Šaoliņas gunfu. Taču šeit paliek ne visi, kas vēlētos. Skolniekam jābūt buddistam un apveltītam ar labu veselību. Bērniem ar kaut kādām veselības problēmām nav ne mazāko izredžu palikt šajā skolā. Pēc brokastīm bērni tiek sadalīti pa grupām atkarībā no treniņu veida: ar vai bez ieroču izmantošanas. Tikai apgūstot noteiktus vingrojumus, iespējams pāriet uz nākošo pakāpi. Katra grupa darbojas trenera vadībā, kurš ir eksperts konkrētā ieroča vai dūru cīņas veida pielietošanā. Treniņš parasti ilgst sešas, bet reizēm – arī astoņas un pat desmit stundas dienā. Atkal un atkal tiek atkārtots viens un tas pats vingrojums, kamēr netiks sasniegta pilnība. Katra kustība, katrs ķermeņa pagrieziens, katrs sitiens tiek nostiprināts līdz refleksa līmenim. Klausot skolotāju skaļajām komandām, kuras pastiprina atbalss, skolnieki, putekļiem klāti, darbojas treniņu laukumos. Neskatoties uz lielo audzēkņu skaitu, tiek ievērota stingra disciplīna. Īsajos pārtraukumos var redzēt bērnus, kas patstāvigi vai vecāku skolnieku uzraudzībā koku paēnā laukuma malā atkārto treniņu vingrojumus. Pusdieno turpat arā, jo ēdamtelpās valda 45 grādu svelme. Pēc pusdienām treniņš atkal tiek sākts ar vingrošanu, pēc tam – vingrojumu atkārtošana, kuri tika apgūti dienas pirmajā pusē. Tā paiet sešas dienas nedēļā. Svētdienās treniņi nenotiek. Gandrīz visi dodas pie strauta, lai mazgātu veļu, tiktos ar draugiem vai – vienkārši pasēdētu ēnā, vērojot tūristus, kas ierodas uz Šaoliņas klosteri. Pie dažiem ierodas vecāki un atnes saldumus, jo tādi nav bijuši visu šo nedēļu. Visus skolniekus, neatkarīgi no tā, no kurienes viņi šeit ir ieradušies, vieno viens mērķis – pilnībā apgūt šaoliņas gunfu. Tāpēc viņi pacieš grūtos treniņus un šķiršanos no tuviniekiem. Kaut kad viņi pabeigs treniņus un atgriezīsies dzimtajā pusē, lai paši kļūtu par šifu (skolotājiem). Un tikai daži no viņiem, iespējams, tiks uzņemti Šaoliņas klosterī. Taču tas parasti paliek tikai sapnis, jo kļūt par Šaoliņas mūku ir ļoti smagi. Iestājeksāmenus iztur tikai nedaudzi.
