Bebru atrašanās vietas noskaidrojuši Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis Jānis Kļaviņš, kurš apmāca bebru ķeršanā, un mednieks Mārtiņš Atvars. Pašus dzīvniekus nav izdevies redzēt, jo tie ir ļoti piesardzīgi, bet pretī brīvostas ēkai ala ir svaiga, veidota atbilstoši visiem bebru sadzīves likumiem, kas paredz mājvietu būvēt ar vairākām izejām zem ūdens un atsevišķu ēdamistabu, guļamistabu un bērnistabu.
Tiek lēsts, ka Rīgas kanālu par savu dzīvesvietu deklarējuši ne vairāk kā 12 bebri.
Abi mednieki ieteikuši arī risinājumus, kā nosargāt kanālmalas kokus. Ir iespējams līdz divu metru augstumam koku stumbrus apjozt ar neuzkrītošu drāšu pinumu. Var mēģināt bebrus izķert, taču tas negarantē, ka noķerto vietā agri vai vēlu neieradīsies citi, jo Latvijā šo dzīvnieku ir daudz, tādēļ bebri meklē arvien jaunas vietas savām apmetnēm. Pašlaik no jaunu grauzēju ierašanās sargā jau esošie bebri, kas aizstāv savu teritoriju, jo kanālā nebūt nav tik daudz barības, lai dalītos vēl ar svešiem zobiem, skaidro Kļaviņš. Ja pa kanālu sāksies kuģošana, arī tā var nepatikt savrupu dzīvi iecienījušajiem bebriem.
Tagad ir skaidrība, kā rīkoties, uzskata aģentūras «Rīgas dārzi un parki» direktors Agnis Kalnkaziņš. Kanālmalas koku stumbrus apjozīs ar drāšu pinumu.
Latvijā oficiāli uzskaitīti ap 100 000 bebru, stāsta Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Bet šī uzskaite notikusi galvenokārt tikai mežos, nevis visā Latvijas teritorijā, tādēļ skaitli varētu reizināt pat ar divi.