Sālomons Augusts Andrē dzimis 1854. gada 18. Oktobrī Grennē, Zviedrijā, miris 1897. Gada oktobrī Špicbergenas arhipelāga Baltajā salā.
Agri pabeidzis skolu, Andrē aizbrauca uz Stokholmu un iestājās Augstākajā tehniskajā skolā, kuru pabeidza divdesmit gadu vecumā un kļuva par inženieri. Pēc diviem gadiem viņš devās uz ASV, kur iepazinās ar aeronautikas pamatiem. Atgriezies Zviedrijā, Andrē 1882. gadā piedalījās pirmā Starptautiskā polārā gada pasākumos un pirmo reizi pārziemoja Zviedrijas meteoroloģiskajā stacijā Špicbergenā.
Andrē strādāja Patentu birojā un turpināja interesēties par aeronautiku. 1893. gadā viņš veica deviņus lidojumus ar gaisa balonu Svea, 40 lidojuma stundās pārvarēdams 1500 km attālumu. Lidojumu laikā Andrē veica zinātniskus pētījumus, izkopa gaisa balonu pilotēšanas tehniku. 1894. gadā viņš satikās ar polārpētnieku Nilsu Ādolfu Ēriku Nordenšeldu, un Andrē nolēma arktiskajā ekspedīcijā izmantot gaisa balonu.
Andrē plānu pa gaisu pārlidot pār polārajiem lediem un sasniegt Ziemeļpolu atbalstīja Zviedrijas Zinātņu akadēmija un Ģeogrāfijas biedrība. Pusi no Andrē paša projektētā gaisa balona būvei nepieciešamajiem līdzekļiem viņš saņēma no uzņēmēja Alfreda Nobela, pārējo savāca no ziedotājiem. 4800 kubikmetru lielo gaisa balonu uzbūvēja Parīzē.
Pirmo mēģinājumu 1896. gadā aizkavēja nelabvēlīgi laika apstākļi. Pēc, gada 1897. gada 11. Jūlija agrā rītā, Andrē kopā ar diviem ceļabiedriem – Nilsu Strindbergu un Knutu Frenkeli – startēja ar gaisa balonu Ornen, kas bija pildīts ar ūdeņradi, no Špicbergenas ziemeļaustrumu piekrastes. Aeronauti bija aprēķinājuši, ka 1200 km attālumu līdz Ziemeļpolam nolidos divās diennaktīs.
Tomēr gaisa kuģotājus piemeklēja neveiksme. Pēc apmēram 65 stundu lidojuma apledojušais gaisa balons nolaidās uz ledus. Andrē un viņa ceļabiedri, vilkdami smagi piekrautās ragavas, kājām devās uz Flora ragu Franča Jozefa Zemē, kur viņiem bija atstāti produktu krājumi. Ļoti grūtajā pārgājienā pāri lediem, plaisām, kurās parādījās ūdens, ceļotāji sastapās ar nepārvaramiem šķēršļiem – dreifējošais ledus viņus nesa projām no glābjošā mērķa. Nomocītajiem un slimajiem pētniekiem uzbruka polārā nakts. Andrē un viņa ceļabiedri jau bija nolēmuši pārziemot no ledus celtā būdā, pārtikas krājumus papildinot ar balto lāču un citu dzīvnieku gaļu. Tomēr viņiem izdevās aiziet līdz Baltajai salai, kas atrodas Špicbergenas arhipelāga pašos austrumos. Tur ceļotāji gāja bojā – iespējams, no baltā lāča gaļas.
Varonīgo gaisa kuģotāju mirstīgās atliekas, viņu dienasgrāmatas, piezīmes un mantu atliekas Baltajā salā 1930. Gadā atrada šķipera P. Eliasena komandētā norvēģu mednieku kuģa Bratvog ekipāža. Polārpētneku mirstīgās atliekas atveda uz Zviedriju, kur viņus apbedīja kā nacionālos varoņus.
Par godu varonīgajam polārpētniekam Rietumšpicbergenas salas ziemeļdaļa nosaukta par Andrē Zemi.
Informācija ņemta no grāmatas ''Pasaules apceļotāji un jaunatklājēji''
