Seriāls “Roma” apbalvots ar 3 Emmy, kā arī Britu Kinoakadēmijas Televīzijas godalgām. Pirmās sezonas panākumiem sekoja nominācijas prestižajai Zelta Globusa balvai labākā dramatiskā seriāla un labākā aktrises (Pollija Vokere Atijas lomā) kategorijās.
„Roma” – tie ir varoņi un notikumi, kurus jūs jau pazīstat no vēstures grāmatām – Gajs Jūlijs Cēzars, Pompejs, Marks Antonijs, Bruts, Kleopatra: varenākie cilvēki pasaules vēsturē diženākās impērijas vadībā šīs impērijas vēstures izšķirošajā brīdī. Seriāla pirmās sezonas notikumi aizsākas ar Gallijas kara beigām 52. gads pirms Kristus, kad Roma, četrus gadsimtus pastāvējusi kā republika, ir pasaulē bagātākā un varenākā pilsēta – kosmopolītiska metropole ar miljonu iedzīvotāju, plaukstošas impērijas sirds. Dibināta uz dalītas varas un konkurences principiem, Romas republika bija izveidota, lai nepieļautu kāda vienpersonisku un absolūtu varas pārņemšanu. Tā ir sabiedrība, kurā kareivim ir iespējams no provinciālas viduvējības uzkalpoties par tautas varoni, pat – Republikas līderi. Taču, kad valdošā šķira kļūst ļoti bagāta, republikas pamati izrādās korupcijas un pārmērību iedragāti. Seriāla 12 pirmās sezonas sēriju galvenā tēma ir Cēzara cīņa pret paša znota Pompeja vadīto konservatīvo frakciju Senātā un kļūšanu par absolūtu diktatoru Romā. Bet tā noslēdzas ar atentātu pret savas varenības apziņas apsēsto Cēzaru 44. gadā pirms Kristus, 15. martā – bēdīgi slavenajās Marta Īdās.
„Roma” – tā ir dižu laiku – republikas sabrukuma un impērijas izveides – hronika. Bet vienlaikus tā ir arī personiska drāma par mīlu un nodevību, par kungiem un kalpiem, par vīriem un sievām. Jo seriāls sniedz ieskatu ne tikai Jūlija Cēzara, viņa ģimenes locekļu, adoptētā pēcteča Oktaviāna, viņu politisko sabiedroto un arī pretinieku uzskatos, bet arī vienkāršo Romas pilsoņu – kareivju Lūcija Vorēna un Tita Pullona, kā arī viņu tuvinieku – dažkārt politiski naivajā dzīves redzējumā.
Seriāla centrālie varoņi patiesībā ir šie divi kareivji – ļoti uzticamais un pragmatiskais centurions Lūcijs Vorēns un dumpīgais, pašpārliecinātais leģionārs, uzdzīvotājs Tits Pullons, starp kuriem pastāvējusi sāncensība augstākas dienesta pakāpes dēļ. Lai arī šie abi ir reālas vēsturiskas personas, minētas Cēzara „Piezīmēs par Gallu karu”, tomēr viņu piedzīvojumi un iesaistīšanās seriāla galvenajos vēsturiskajos notikumos ir izdomāti.
Lai arī seriāla notikumi ir labi zināmi no vēstures stundām, „Roma” skatītājus pārsteigs ik uz soļa, jo autori norobežojas no ierastā holivudiskā Romas redzējuma un cenšas veidot savu skatījumu – godīgāku, neromantizētu. Spēcīgu un reālistisku pretēji tam, ko viņi sauc par “Holi-Romu”, kāda tā ir, piemēram, „Gladiatorā”. Seriāla Roma ir skaļa, daudzkrāsaina un daudznacionāla pilsēta, dinamiska. Daudz dinamiskāka, nekā esam pieraduši par to domāt, raugoties uz tiem izbalējušajiem pilsētas kauliem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. „Romas” vēstures konsultants Džonatans Stemps uzsver, ka šova mērķis ir autentiskums, nevis precizitāte, seriāla autors Bruno Hellers stāsta: “Mēs mēģinājām balansēt starp to, ko cilvēki sagaida no agrākiem Romas atveidojumiem, un naturālistisku redzējumu. Daudz svarīgāk mums tomēr ir, kā personāžu psiholoģija ietekmējusi vēsturi, nekā vienkārši atveidot vēsturiskus notikumus, kādus tos pazīstam.”
„Roma” – tas ir vērienā nepārspēts televīzijas seriāls. Nekas te nav taupīts, lai rekonstruētu Romas varenību. „Romas” pirmās sezonas 12 stundu garajām epizodēm ir simts miljonu budžets – tas ir viens no visu laiku visdārgākajiem televīzijas seriāliem, patiess baudījums acīm, triumfs!
Činečitas studijā Romā 5 akru platībā vairāk nekā 5 mēnešus tika būvētas grandiozas brīvdabas dekorācijas. Forums tika izveidots 60% lielumā mērogā pret oriģinālu – aktieri stāsta, ka skats ir patiesi elpu aizraujošs. Par paraugu tempļu, statuju, māju sienu un ielu krāsojumam izmantoti Pompejas, Herkulānijas un Ostijas paraugi, lai panāktu īstās krāsas.
Oskara balvas nominante Eiprila Ferija izveidoja 4000 vēsturiski precīzu apģērba vienību, no kurām jau 2.5 tūkstoši tika izmantotas pirmajās divās epizodēs. Tērpiem tika izmantoti tikai autentiski laikmeta audumi – vilna, lins, kokvilna un zīds tika importēti no Prato, kā arī Indijas, Tunisijas un Marokas. 1250 pāri kurpju un sandaļu speciāli filmēšanai darinātas Bulgārijā. Tika izgatavoti 250 važu bruņukrekli, kā arī ādas krūšu bruņas leģionāriem. Visus seriāla ieročus, bruņucepures un citus metāla elementus precīzi pēc vēsturiskajiem paraugiem izveidojis metālmākslinieks, ar rokām darinot visus nepieciešamos metāla elementus galvenajiem aktieriem, pārējiem – veidojot paraugus, kas pēc tam pavairoti metāla darbnīcās Indijā. Filmēšanas vajadzībām pat Vatikāna naudas kaltuvē tika izkaltas monētas, lai uz tām redzamā Cēzara attēls līdzinātos Cēzara atveidotājam Kīranam Haindsam.
Vienā no sērijām tiek izmantoti 40 zirgi. Viskrāšņākajā – Cēzara triumfa – ainā piedalās 750 aktieru un statistu!
Faktiski visi otrā plāna aktieri un ‘pūlis’ ir īsti romieši, jo filmas autori nolēma, ka itāļiem, kam šī vēsture ir jau asinīs, piemīt īpaši žesti un gaita, kas nepieciešami atmosfēras radīšanai. Pieaicinot speciālu militāro konsultantu, 55 vietējo iedzīvotāju tika nolīgti Romas leģionāru lomām un nosūtīti uz 2 nedēļu ilgu apvidus nometni, kur dzīvošana bija teltīs, bet vienīgā iespēja nomazgāties – ezerā bez ziepēm, gluži kā vēsturiskajiem Romas kareivjiem. Arī nometnes režīms bija kā toreiz, ar militāro disciplīnu – celšanos piecos no rīta, gulētiešanu deviņos, maršēšanu, ieroču mācību, nometnes būvēšana un nojaukšana, manevriem gan dienā, gan naktī. Tikai 43 no ‘iesauktajiem’ izturēja līdz galam.
Seriāls ir nozīmīgs ar jaunu skatījumu uz vairākiem Romas vēstures aspektiem, piemēram, sieviešu ietekmi sabiedrībā. „Romas” autors Bruno Hellers uzsver – vīriešu sarakstītajās vēstures grāmatās neparādās īstā dzīve – nabagie, apspiestie, sievietes. Bet sievietes taču ir bijušas tik varenas! Hellers ir pārliecināts – aiz katra vīrieša ir diža sieviete, tāpēc viņa seriāla galvenās varones – Romas aristokrātes Atija un Servilija – ir ļoti ietekmīgas, izcilas politiķes, varbūt pat īstās valdītājas.
Otrs būtiski atšķirīgs no ierastā ir vergu jautājuma izvērsums. Seriāla vēstures konsultants stāsta, ka Romā bijis analogs tam, ko mūsdienās pazīstam kā „Amerikāņu sapni” – iespēju vienkāršam cilvēkam kļūt, par ko vien viņš vēlas. ”Romas sapnis” bija saistīts ar iespēju vergam iegūt brīvību. Arī starp viņiem taču pastāvējusi hierarhija. Tāpēc nozīmīgs tēls seriālā ir Cēzara vergs Poska, kas baudīja īpašu attieksmi.
Iespējams, brīžiem ekrānā notiekošais jums šķitīs pat brutāls. Jo seriāla autori izvēlējušies runāt ar atklātību, kādu dažkārt ir biedējoši skatīties. Bruno Hellers uzsver: „Tolaik sabiedrības morālais kods bija ļoti atšķirīgs no mūsdienās pieņemtā, kristīgā. Dzīvnieciskās dziņas, kuras sabiedrība liek apspiest mūsdienās, tobrīd noteica visu. Galu galā – līdz Kristus dzimšanai bija vēl pusgadsimts, šo cilvēku dievi bija kaislīgi un pilnasinīgi, kā gan to pielūdzēji varēja būt citādi? Dzīve bija īsa un grūta, ir tikai loģiski, ka viņi steidza to baudīt.”
„Roma” – tas ir daudzpusīgs skatījums uz vēsturi un impērijas izveidi, bet vienlaikus runā arī par mūsdienu politikas aspektiem – korupciju, partiju cīņām un cīņu par tiesībām virzīt sabiedrības vērtības. „Cilvēka daba nekad nemainās”, saka seriāla galvenais producents Bruno Hellers: „Mēs redzam tās pašas problēmas šodien – noziedzību, bezdarbu, slimības, cīņu par sociālo mobilitāti un nepieciešamību cīnīties par savu vietu nepastāvīgā sabiedrībā.”
„Roma” – tas kļūs par aizraujošu ceļojumu pagātnē, ko kritiķi novērtējuši ļoti atzinīgi, apveltot ar frāzēm „Svētki acīm, kas sniedz arī krietnu vielu pārdomām”, „Tik ekstravagants, vilinošs un haotisks kā pati Roma”. Un piebilst: „Iespējams, jums nekad vairs negribēsies no tās doties projām.”
Vēsturisks seriāls „Roma” (Rome. Drāma. ASV/ Apvienotā Karaliste, 2005.g.) LNT kanālā no 16. janvāra trešdienās plkst. 21.50.
Resursi internetā:
http://www.imdb.com/title/tt0384766/
http://www.hbo.com/rome/
http://en.wikipedia.org/wiki/Rome_%28TV_series%29
