local-stats-pixel

Rīgas koncertzāles būvprojekta izmaksas26

20 4
Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde izmaksās 6 768 897,80 latus (bez PVN), paredz valsts aģentūras «Jaunie trīs brāļi» (J3B) un arhitekta Anda Sīļa vadītā biroja «AB.SZK» noslēgtais līgums.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja J3B Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde tiks sākta tikai pēc tam, kad Kultūras ministrija un aģentūra būs izvērtējušas «iekšējās rezerves un pieejamos finanšu līdzekļus, kuru izlietojums tiks plānots valsts budžeta disciplīnas kontekstā». Tas saskanot ar premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) nostāju, ka 2009.gadā Rīgas koncertzāles projektam finansējums no valsts budžeta netiks piešķirts, taču kopumā projekta virzība un attīstība ir atbalstāma.

Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde pēc līguma plānota divos posmos - koncertzāles ēkas skiču projekts, AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem, kas izmaksās 3 133 079 latus, un Rīgas koncertzāles ēkas tehniskais projekts, kura izmaksas tiek lēstas 3 635 818,80 latu.

Noslēdzot līgumu, pasūtītājs - J3B - uzņemas finansiālas saistības par pirmā posma darbu apmaksu. Skiču projekta mērķis ir radīt normatīvo aktu prasībām un projektēšanas uzdevumam atbilstošu Rīgas koncertzāles risinājumu kopumu, kas kalpos par pamatotu un precīzu bāzi tehniskā projekta izstrādei iespējami īsā termiņā, skaidroja Bīviņa.

Projektēšanas otrā posma izstrāde, līdz ar to arī finansiālo saistību uzņemšanās, ir atkarīga no pasūtītāja vēlmēm un iespējām. Sankcijas par darbu neturpināšanu līgums neparedzot. Turklāt pasūtītājam esot tiesības no līguma atkāpties jebkurā laikā.

«Vienīgais līgumsods, ko pasūtītājam ir pienākums maksāt, ja tas nepilda līgumā ietvertās saistības, ir līgumsods par maksājumu nokavējumu - 0,05% dienā no laikā nesamaksātās summas,» ziņo Bīviņa.

J3B pārstāve arī atgādina, ka Ministru kabinets 2004. un 2005.gadā, kad to vadīja Aigars Kalvītis (TP), izdeva divus secīgus un savstarpēji saistītus rīkojumus, kas ir spēkā un saistoši par Rīgas koncertzāles projekta virzību atbildīgajai valsts aģentūrai - rīkojums Nr.615 «Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā» un rīkojums Nr.227 «Par Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju».

Ministru kabinets 2008.gada 19.februārī akceptēja valdības rīcības plānu, kas atbilst deklarācijai par Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Valdības rīcības plāna 9.1.3.punktā paredzēts līdz 2008.gada 30.decembrim sākt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja arhitekts Sīlis, viņa vadītais birojs «AB.SZK» kategoriski neuzstāj uz līguma tūlītēju pildīšanu un to arī varētu iesaldēt.

«Mums darbu un pasūtījumu tāpat daudz, par vairākiem miljoniem latu. Kāpēc mums izturēties slikti un kaut ko bargi pieprasīt? Ja valstij nav naudas, pagaidām varam neprojektēt,» sacīja Sīlis.

Arhitekts pastāstīja, ka SIA «AB.SZK» nav izveidots speciāli koncertzāles projektēšanai, bet gan vairāku projektu realizācijai.

«Pirms diviem trim gadiem pirmskrīzes projektēšanas trakuma laikā sākām sastrukturēt uzņēmumu, lai optimizētu darbu un nebūtu pārāk daudz lietu vienā katlā. Katram saistītajam uzņēmumam ir vairāki līdzīpašnieki, lai darba procesā nebūtu tikai darba devēja-darba ņēmēja attiecības,» sacīja Sīlis.

Koncertzāles projekta realizēšanai 2005.gadā iztērēti 86 205 lati, no šīs summas 1012 lati samaksāti par inženiertopogrāfiju, 42 055 lati - par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu, 3186 lati - par skiču konkursa nolikuma transporta sadaļas un grafiskā materiāla sagatavošanu, 38 650 lati - skiču konkursa nolikuma sagatavošanas konsultantam, bet 1302 lati norādīti kā citi izdevumi.

2006.gadā Rīgas koncertzāles projektam izlietoti 390 414 lati, no tiem ekspertu algošanai - 29 280 lati, ārvalstu komandējumiem - 13 068 lati, skiču konkursa balvām un reprezentācijas izdevumiem - 227 147 lati, juridiskajiem pakalpojumiem - 7000 latu, arhitektu vizītēm Rīgā un konkursa žūrijas komisijas darbībai - 22 406 lati, par konsultācijām koncertzāles projektēšanas konkursa nolikuma sagatavošanai samaksāti 22 203 lati, par sabiedriskajām attiecībām - 25 095 lati, par AB dambja apsaimniekošanu - 9818 lati, bet par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu - 28 037 lati.

2006.gada 20.decembrī J3B parakstīja līgumu ar Dānijas kompāniju «Cowi AS» par eksperta konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, līguma summa ir 247 754 lati. «Cowi AS» bija vienīgā firma, kas pieteicās konkursam. Šīs kompānijas tehnisko un finanšu piedāvājumu detalizēti izvērtēja sertificēts būvinženieris Guntars Liepiņš, savukārt iepirkumu komisija Dānijas kompānijas sākotnēji piedāvāto līguma summu samazināja par 31 436 latiem.

Izraudzītais konsultants sniegs J3B konsultācijas uz AB dambja iecerētās akustiskās koncertzāles pirmsprojekta stadijā, skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto darba rasējumu un iepirkuma procedūras dokumentu izvērtēšanai.

Konsultantam būs jāsagatavo arī koncertzāles biznesa plāns, nosacījumi līgumam, ko Kultūras ministrija iecerējusi slēgt ar Rīgas domi par pašvaldības līdzdalību koncertzāles projekta realizēšanā, jāsagatavo projektēšanas konkursa dokumentācija, kā arī jāizvērtē arhitektu, akustikas speciālistu, skatuves aprīkojuma speciālistu, AB dambja rekonstrukcijas, transporta shēmu projektētāju iesniegtie materiāli.

Īstenojot biznesa plānu, konsultantam būs arī jāsalīdzina dažādi jaunās koncertzāles apsaimniekošanas modeļi, izvērtējot iespēju valsts finansējuma piesaistei, kā arī finansējumu privātās un publiskās partnerības gaitā.

2008.gada 15.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto rīcības plānu politikas pamatnostādņu «Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts» īstenošanai 2008.-2009.gadam.

Rīcības plānā paredzēts, ka akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā 2008.gadam nepieciešami 3 330 406 lati, 2009.gadā - 4 952 868.

Rīgas koncertzāles tuvinātajā būvizmaksu kopsavilkumā šī objekta būvizmaksas tika lēstas 63,3 miljonu latu apmērā, no kurām pašas koncertzāles ēkas izmaksas būtu 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcijai tiktu tērēti 14 miljoni latu, četru joslu tilta izbūvei Trijādības ielas turpinājumā - 4,7 miljoni latu, gājēju tilta uz Ķīpsalu būvniecībai - 1,18 miljoni latu, pilsētas infrastruktūras pārveidošanai AB dambja tiešā tuvumā - 3,89 miljoni latu, inženierkomunikāciju izbūvei - 1,35 miljoni latu.

vairāk par projektu te - http://www.koncertzale.lv/ (tur arī bildes) emotion
Reklāma
20 4 26 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 26

0/2000
Nevajag mums tādu!
0 1 atbildēt
varbūt tu Mikij esi vienkārši pārāk daudz kāļa paura kas nesajēdz, ka tāda monstra (gan paskata, gan izmēra ziņā) būves uzturēšana (ne tikai kosmētiskā, bet visa infrastruktūra) izmaksās katru mēnesi cik tur n-tie 100k sanāks. Cik reizes gan uz Latviju brauks Metallica, Kanye West, Tokio Hotel? Vienreiz, divreiz, vairāk nebrauks, jo baltieši būs atskatījušies, bet kvalitatīvas estrādes Krievijā un Eiropā netrūkst. Un kas tad tur vēl atpelnīs tās izmaksas? Pašmāju talanti? Teātris? Opera? 1) Cilvēkiem sāk aptrūkties nauda 2) Latvija nav Eiropas kalngals, tā kā lielākas cilvēku masas ir R.eiropā, mēs esam ēnā 3) Laikam esi pārāk liels jēlo talantu fabrikas fans, ja atzīsti, ka Latvijā ir "ļoti daudz" talantīgu mūziķu
0 1 atbildēt
nafig mums to suudu kriizes laikaa vajag????? emotion emotion emotion
0 1 atbildēt
maan nepatiik kaa wina izstaas , beet +
0 1 atbildēt
Stulbie projektētāji izšķērdēs to Zviedrijas aizdoto naudu, paliksim atkal tukšā un tās resnās dirsas aizbēgs uz ārzemēm, bet paši paliksim bez darba vietām, bet toties ar "super-paskata" (izskatās pēc totāla sūda) koncertzāli. OMG ar kuru galvu jocīgie rīdzenieki domā?
0 1 atbildēt
To valdibu vajadzetu ta kartigi noslanit...viniem sadas "Super buves " dod tadu naudu ka tikai puse tiek ieguldita pasa projekta....Nozelojami!!!
0 1 atbildēt