local-stats-pixel

Rīgas koncertzāles būvprojekta izmaksas26

20 4
Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde izmaksās 6 768 897,80 latus (bez PVN), paredz valsts aģentūras «Jaunie trīs brāļi» (J3B) un arhitekta Anda Sīļa vadītā biroja «AB.SZK» noslēgtais līgums.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja J3B Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde tiks sākta tikai pēc tam, kad Kultūras ministrija un aģentūra būs izvērtējušas «iekšējās rezerves un pieejamos finanšu līdzekļus, kuru izlietojums tiks plānots valsts budžeta disciplīnas kontekstā». Tas saskanot ar premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) nostāju, ka 2009.gadā Rīgas koncertzāles projektam finansējums no valsts budžeta netiks piešķirts, taču kopumā projekta virzība un attīstība ir atbalstāma.

Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde pēc līguma plānota divos posmos - koncertzāles ēkas skiču projekts, AB dambja rekonstrukcijas tehniskais projekts un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem, kas izmaksās 3 133 079 latus, un Rīgas koncertzāles ēkas tehniskais projekts, kura izmaksas tiek lēstas 3 635 818,80 latu.

Noslēdzot līgumu, pasūtītājs - J3B - uzņemas finansiālas saistības par pirmā posma darbu apmaksu. Skiču projekta mērķis ir radīt normatīvo aktu prasībām un projektēšanas uzdevumam atbilstošu Rīgas koncertzāles risinājumu kopumu, kas kalpos par pamatotu un precīzu bāzi tehniskā projekta izstrādei iespējami īsā termiņā, skaidroja Bīviņa.

Projektēšanas otrā posma izstrāde, līdz ar to arī finansiālo saistību uzņemšanās, ir atkarīga no pasūtītāja vēlmēm un iespējām. Sankcijas par darbu neturpināšanu līgums neparedzot. Turklāt pasūtītājam esot tiesības no līguma atkāpties jebkurā laikā.

«Vienīgais līgumsods, ko pasūtītājam ir pienākums maksāt, ja tas nepilda līgumā ietvertās saistības, ir līgumsods par maksājumu nokavējumu - 0,05% dienā no laikā nesamaksātās summas,» ziņo Bīviņa.

J3B pārstāve arī atgādina, ka Ministru kabinets 2004. un 2005.gadā, kad to vadīja Aigars Kalvītis (TP), izdeva divus secīgus un savstarpēji saistītus rīkojumus, kas ir spēkā un saistoši par Rīgas koncertzāles projekta virzību atbildīgajai valsts aģentūrai - rīkojums Nr.615 «Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā» un rīkojums Nr.227 «Par Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju».

Ministru kabinets 2008.gada 19.februārī akceptēja valdības rīcības plānu, kas atbilst deklarācijai par Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Valdības rīcības plāna 9.1.3.punktā paredzēts līdz 2008.gada 30.decembrim sākt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja arhitekts Sīlis, viņa vadītais birojs «AB.SZK» kategoriski neuzstāj uz līguma tūlītēju pildīšanu un to arī varētu iesaldēt.

«Mums darbu un pasūtījumu tāpat daudz, par vairākiem miljoniem latu. Kāpēc mums izturēties slikti un kaut ko bargi pieprasīt? Ja valstij nav naudas, pagaidām varam neprojektēt,» sacīja Sīlis.

Arhitekts pastāstīja, ka SIA «AB.SZK» nav izveidots speciāli koncertzāles projektēšanai, bet gan vairāku projektu realizācijai.

«Pirms diviem trim gadiem pirmskrīzes projektēšanas trakuma laikā sākām sastrukturēt uzņēmumu, lai optimizētu darbu un nebūtu pārāk daudz lietu vienā katlā. Katram saistītajam uzņēmumam ir vairāki līdzīpašnieki, lai darba procesā nebūtu tikai darba devēja-darba ņēmēja attiecības,» sacīja Sīlis.

Koncertzāles projekta realizēšanai 2005.gadā iztērēti 86 205 lati, no šīs summas 1012 lati samaksāti par inženiertopogrāfiju, 42 055 lati - par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu, 3186 lati - par skiču konkursa nolikuma transporta sadaļas un grafiskā materiāla sagatavošanu, 38 650 lati - skiču konkursa nolikuma sagatavošanas konsultantam, bet 1302 lati norādīti kā citi izdevumi.

2006.gadā Rīgas koncertzāles projektam izlietoti 390 414 lati, no tiem ekspertu algošanai - 29 280 lati, ārvalstu komandējumiem - 13 068 lati, skiču konkursa balvām un reprezentācijas izdevumiem - 227 147 lati, juridiskajiem pakalpojumiem - 7000 latu, arhitektu vizītēm Rīgā un konkursa žūrijas komisijas darbībai - 22 406 lati, par konsultācijām koncertzāles projektēšanas konkursa nolikuma sagatavošanai samaksāti 22 203 lati, par sabiedriskajām attiecībām - 25 095 lati, par AB dambja apsaimniekošanu - 9818 lati, bet par AB dambja ģeoloģisko raksturojumu - 28 037 lati.

2006.gada 20.decembrī J3B parakstīja līgumu ar Dānijas kompāniju «Cowi AS» par eksperta konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, līguma summa ir 247 754 lati. «Cowi AS» bija vienīgā firma, kas pieteicās konkursam. Šīs kompānijas tehnisko un finanšu piedāvājumu detalizēti izvērtēja sertificēts būvinženieris Guntars Liepiņš, savukārt iepirkumu komisija Dānijas kompānijas sākotnēji piedāvāto līguma summu samazināja par 31 436 latiem.

Izraudzītais konsultants sniegs J3B konsultācijas uz AB dambja iecerētās akustiskās koncertzāles pirmsprojekta stadijā, skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto darba rasējumu un iepirkuma procedūras dokumentu izvērtēšanai.

Konsultantam būs jāsagatavo arī koncertzāles biznesa plāns, nosacījumi līgumam, ko Kultūras ministrija iecerējusi slēgt ar Rīgas domi par pašvaldības līdzdalību koncertzāles projekta realizēšanā, jāsagatavo projektēšanas konkursa dokumentācija, kā arī jāizvērtē arhitektu, akustikas speciālistu, skatuves aprīkojuma speciālistu, AB dambja rekonstrukcijas, transporta shēmu projektētāju iesniegtie materiāli.

Īstenojot biznesa plānu, konsultantam būs arī jāsalīdzina dažādi jaunās koncertzāles apsaimniekošanas modeļi, izvērtējot iespēju valsts finansējuma piesaistei, kā arī finansējumu privātās un publiskās partnerības gaitā.

2008.gada 15.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto rīcības plānu politikas pamatnostādņu «Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts» īstenošanai 2008.-2009.gadam.

Rīcības plānā paredzēts, ka akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā 2008.gadam nepieciešami 3 330 406 lati, 2009.gadā - 4 952 868.

Rīgas koncertzāles tuvinātajā būvizmaksu kopsavilkumā šī objekta būvizmaksas tika lēstas 63,3 miljonu latu apmērā, no kurām pašas koncertzāles ēkas izmaksas būtu 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcijai tiktu tērēti 14 miljoni latu, četru joslu tilta izbūvei Trijādības ielas turpinājumā - 4,7 miljoni latu, gājēju tilta uz Ķīpsalu būvniecībai - 1,18 miljoni latu, pilsētas infrastruktūras pārveidošanai AB dambja tiešā tuvumā - 3,89 miljoni latu, inženierkomunikāciju izbūvei - 1,35 miljoni latu.

vairāk par projektu te - http://www.koncertzale.lv/ (tur arī bildes) emotion
Reklāma
20 4 26 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 26

0/2000
www.joki.lv koncertzale nav joks - tas ir kas cits...
1 0 atbildēt
Negribu aiz dusmām piedzerties, tapēc nemaz nelasīšu..... emotion emotion emotion
1 0 atbildēt
Varbūt lietderīgāk būtu investēt nieka 10'000 Ls, lai nomainītu Rozi (nez, vai šis tur vēl ir) un citus sliņķus, kas apmeklē sanāksmes ES parlamentā tikai 2/3 no kopskaita? Es personīgi labprātāk aizmauktu uz Saūda Arābiju atpūsties nekā uz tādu aizdirstu valsti, kas saucas Latvija. Varbūt tev pašam ir forši dzīvot Rīgas centrā, bet Rīga nav Latvija. Ar tūrismu mēs nenopelnīsim, samierinies mūziklu cienītāj. Aizbrauc un paskaties, kas darās laukos.
0 0 atbildēt
Mikij, vot ej un pamācies ekonomiku, kāpēc lielākajai daļai šādas monstrīgas celtnes apmeklētājiem jābūt ārvalstniekiem. Ja pats to nespēj saprast, tad netēlo pārgudrīti. Speciāli tādam atpalikušam kadram varu arī paskaidrot: Ja latvieši uzceļ staltu sūdu par lielu piķi, kā celtniecībai nauda ir aizlienēta no citas valsts, tad pēc noteikta laika aizlienēto piķi būs jāatdod ar procentiem. Bet tas nav viss, ja piķa summa ir astronomiska kā Slaktera antonisms, tad lai piķi atmaksātu ir: a) vai nu jāpaceļ ražošanas latiņa (vietējā pašmāju produkcija (visa veida)) un jāpazemina vietējo strādnieku algas, lai veidotos kapitāla iekrājums, no kā vēlāk atlicināt summu aizlienētajam piķi b) vai nu jāiepludina valstī ārvalstu kapitālu, kas ilgākā laika gaitā veidotu aizlienēto summu ar uzviju (procenti + tīrā peļņa) c) es personīgi ceru, ka tu nekad nesēdēsi kādas pašvaldības vadošajā krēslā, tev senči laikam nemācīja, ka ar naudu triekties nevar
0 0 atbildēt
"IR JĀBŪT ĀRVALSTNIEKIEM" kāpēc? varbūt tu vismaz beigsi būt jefiņš un bimbāt bet kkā argumentēsi to ko saki, ķipa kkādi aprēķini, vai tomēr pretinieki šij koncertzālei arī lielāko tiesu ir tikai bļāvēji un populisti? lai gan progress kkāds tev laikam jau ir... sajūta ka vismaz esi kko padomājis par tēmu nevis tikai saklausījies prāta invalīdi jaunalksni tu nesaproti, pzc, es jau piekto reizi tagad saku, visdrīzāk īstermiņā neatmaksāsies, par estētiku var strīdēties, bet koncertzāli centušies uzbūvēt jau 30 gadus, daudziem (pēc teorijas 70% rīdzinieku) viņa patīk, es uzskatu, ka absolūti pietiek cilvēku, kam interesē nopietna mūzika un tu nevari pierādīt pretējo, ir daudzi veidi kā papildus koncertiem ēka varēs pelnīt, šāda veida komplekss paceltu kultūras līmeni - vairāk apmeklētu, vairāk mācītos instrumentus spēlēt utt. utjp. es nesāku strīdēties par to, kā un kad viņa atmaksāsies, es sāku teikt, ka tu esi *grūti izvēlēties vārdu* un ka visi citi izrāda savu stulbumu, izmetot standarta frāzes saklausītas no medijiem un par to cik mūsu valstsvīri ir ļauni zaglīgi idioti, izlasi vēlreiz savu komentāru..
0 0 atbildēt
Par socioloģiju, zinātne pati par sevi ir noderīga, bet maukt iekšā kā aptaujas rezultātu pareizību apstiprinošu agrāk radītu pētījumu ir ļoti neapdomīgi. To mums mācīja socioloģijas teorijā.
0 0 atbildēt
Labrīt Mikij, es teicu, ka lielākajai apmeklētāju masai (pēc biļešu cenas notirgošanas apjoma ienākumu ziņā) IR JĀBŪT ĀRVALSTNIEKIEM (tie 1267 cilvēki var aizrīties ar savām balsīm, šij aptaujai bija jābūt globāla mēroga). Par to sporta halli, sports ir populārāks par kora svētkiem (nu jau jāsaka ar nicinājumu dēļ tiem n-tajiem dziedāšanas šoviem), vairums ģimenēs noteicēji ir vīrieši, un ja jāizvēlas, kur izmest ģimenes ietaupījumus, tad izvēle nāks par labu sporta hallei nevis akustiskajai zālei. Tie onkas un bābas, kas dod priekšroku kultūriskām vērtībām, dosies uz tradicionālajiem namiem, jo, kaut arī linkā, ko iedevi, nav minētas biļešu cenas atkarībā no izrādes svarīguma, es minu, ka cenas būs diezgan augstas. Un naudiņa atkal koncentrēsies Rīgā un lauku novadi tiks joprojām atstāti novārtā. Tev kā apdalbītam rīdzeniekam (ja esi no Rīgas un tiešām tik glups, cik izliecies) moš uzspļaut uz laukiem, bet ja nezini to, ka pamatkapitālu veido tas, ko saražo lauki un rīpnīcas, tad vari te nebāst savu socioloģijas sūdu, jo es to studēju, un patlaban no teorijas tur viss ir galīgs fufelis.
0 0 atbildēt
emotion emotion emotiondemakova prātu izkūkojusi
0 0 atbildēt
tas par ziepēm bija sarkasms (skaidrojums lettonica.lv) sabiedriskā apspriešana, kur no 1267 cilvēkiem 77% atbalstīja (zinot statistiku, 1267 cilvēki ir pietiekami liels paraugs, lai varētu spriest par kopējo apjomu) "Iegūtie dati liecina, ka visbiežāk par valsts aģentūru Jaunie Trīs brāļi un trim kultūras objektiem ir dzirdējuši cilvēki ar augstāku izglītības un ienākumu līmen. Pētījuma rezultāti liecina, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir aptaujātie ar augstāku izglītības līmeni. " maslova piramīda - cilvēkiem ir kultūras vajadzības un pagaidām tas netiek apmierinātas, latvijā tomēr aug dzīves līmenis, bet šī kultūras nozare galīgi nav attīstīta par atmaksāšanos - kad cēla arēnu teica, ka neviens tikuntā hokeju un basketbolu neskatās, tagad uz spēlēm nav vietu un ir pat uztaisīta augsta līmeņa hokeja komanda, daļēji arēnas dēļ. lai gan viesnīcu ir diezgan daudz, zinot no savas skolas piemēra, kur mūsu auditorija tiek ļoti bieži izīrēta, pietrūkst rīgā moderni aprīkotu vietu konferencēm, ar labām telpām un akustiku dlja osobo tupih atkārtošu - es nesaku, ka koncertzāle kautvai 10 gadu laikā atmaksāsies un netaisos tagad spriedelēt vai ir un ja ir tad cik, tur nauda tiek kabatās sabāzta - man besī, ka cilvēkus neinteresē papētīt jautājumu tikai tukši dirst, ka politiķi - resnās dirsas aizbēgs uz ārzemēm.
0 0 atbildēt
parasti šādu projektu vadītājiem un viņu ģimenēm parādās lepni auto :D ja ir liela nauda mazumiņu paņem un neviens nepamana un ja runa ir par miljoniem tad mazumiņš ir jauns dzips :)
0 0 atbildēt
"vajadzētu nosist un taukus pārtaisīt ziepēs, valstsvīriem (un vispār aizliegt tādus vārdus kā politiķis, d*krātija un ministrs) " Nespried par visiem pēc sevis. Es neesmu tāds barbars un ministriem ir jābūt, jo viens cilvēks nevar visu izsekot. Bet labrīt vecīt, pierādi, iepeistojot kādu linku ar veiktu pētījumu, ka šij akustisko zāļu kompleksam, vai nu kas tas ir par murgu. tiešām būs klausītāji (kuras lielākajai daļai noteikti jābūt no ārzemēm, lai atmaksātos ēkas celtniecība un tās funkciju uzturēšana)? Nav ko iepeistot, vari iet bučot dirsu tiem idejas autoriem, jo kā vienmēr - kāds kaut ko sāk pa aklo, pēctam izgāžas projekts, autori tin makšķeres. Kā ar to Šķēles digitālo televīzijas kompāniju.
0 0 atbildēt
homo tu tikko parādīji, ka tu nezini ne mazākajā mērā par ko vipsār ir runa, šī ir domāta koncertzāle nopietnai mūzikai, nevis metallicai, kanye un tokio hotel. šīm grupām itr paredzēta arēna, jo lai klausītos to baudījumam nav vajadzīga akustika, bet gan tikai šovs un spēcīgas tumbas un ar talantīgiem mūziķiem es domāju kori kamēr, baibu skridi, vestardu šimku, garanču, krēmeru utt. , dandāli!, ja tu vispār zini kas tie tādi ir ko tikko nosaucu es nesaku, ka šī ir patiešām laba ideja, un ka tas noteikti atmaksāsies, vnk pilns ar jefiņiem, kas meklē kur par mazāko sīkumu izgāzt savas nebūšanas uz mūsu pilnīgajiem idiotiem, kas vispār neko nesaprot un kuriem iq ir kā kāpostam, kurus visus vajadzētu nosist un taukus pārtaisīt ziepēs, valstsvīriem (un vispār aizliegt tādus vārdus kā politiķis, d*krātija un ministrs) ja tu saki, ka latvija ir sūdu bedre, tad vienīgais, ko es tajā redzu ir kā tu sevi pilnīgi atklāti nosauc par sūdu
0 0 atbildēt
ko nozīmē investēt lai nomainītu cilvēkus? roze gadījumā nav zemkopības ministrs(?), viņš tak nav eiro-deputāts. nu kas kuram labāk patīk, man labāk Latvija... es ienīstu mūziklus, man viņi riebjas, bet esmu dzirdējis no daudziem cilvēkiem, kas ir iesaistīti mūzikā (ne populārajā), ka latvijā ir prasīga publika un ļoti talantīgi mūziķi, bet nevienas daudzmaz akustiski cienīgas zāles... pieļauju, ka ir lietderīgāki veidi, kur ieguldīt naudu, bet tā attieksme cilvēkiem ir vienkārši drausmīga, zina reālus faktus, argumentus tikpat daudz cik kālis no kvantu fizikas un vislaik ņerkst...
0 0 atbildēt
ja godīgi man grūti iedomāties, kur latvijā es varētu apgūt ekonomiku augstākā līmenī nekā es to daru šobrīd.. un lai pierādītu hipotēzi par to, ka jābūt lielākajai daļai ārvalstnieku ir vajadzīgi dati, kuri tev ir nepieciešami, lai pierādītu savu taisnību nevis manas zināšanas vai prasmes, turklāt ekonomikai nekādas dižās saistības ar to pārmetumu nav aizņemšanās uz 3.5% ir absolūti normāla, tā ir labdarība no aizdevēju puses, jebkā finansēšanai kapitāla izmaksas normālos apstākļos ir ievērojami lielākas. pēc makro pamatiem brīdī, kad ekonomikas izaugsme apstājas valstij ir nepieciešams tērēt vairāk padomā kautvai ja ceļ to koncertzāli (kas ir paredzēts 2011 gadā starp citu) pasūtījumus saņem kādas 20-30 latvijas kompānijas un tiek nodarbināti pārsimts cilvēki, kas to naudu tērē latvijas veikalos un pie pakalpojumu sniedzējiem (nesāc par korupciju, jo es apstrīdu tavu nievājošo attieksmi pret koncertzāles celtniecību, nevis ko citu. Pēc idejas jebkurš ekonomiku stimulējošs pasākums nozīmē to, ka valdība tērē, kur parādās iespēja korupcijai, ergo pieminot korupciju tu sacītu, ka valdībai vispār neko nevar uzticēt darīt), tā ir naudas likšana tautsaimniecībā vēl viena lieta ko esi pateicis ar saviem komentāriem ir, ka nahuj subsidēt kultūru, labāk dolbīties, arī latīņamerikāņu seriāli ir lētāki nekā patiešām saturīgas kultūras nodrošinājums publikai. pēc 30 gadiem viss morāli noveco, ja to neattīsta, nafig vispār jebko darīt, tikuntā nomirsim agrāk vai vēlāk (uzmanību, sarkasms). ko tu domā ar ražošanas latiņu, ja domā apjomu, tas nav īpaši iespējams, jo pieprasījums visā pasaulē ir samazinājies, ja tu domā produktivitāti, tad tas jau notiek (precīzu linku nevaru iedot, jārēķina pēc statistikas pārvaldes datiem), latvijai arī ja kas ir viens no visātrāk augošajiem eksportiem ES sesto reizi varu pateikt, tev nav argumentu, tev ir apātisks naids pret valdību un da jebko ko viņi dara, ja vien tas tiešā veidā tev kko neieliek kabatā, un arī šis sesto reizi, pieļauju, ka šis nav tas efektīvākais veids kā stimulēt ekonomiku (ko sapratuši arī funkcionāri atliekot būvi uz pāris gadiem), taču idejai nav ne vainas. ja kkas latviešiem šobrīd pietrūkst tad tā ir spēja palūkoties caur 'big picture' perspektīvu
0 0 atbildēt
nauda, ko aizdeva svf šāda veida lietām arī ir jāizmanto, nu varbūt ne tieši koncertzālei, bet ekonomikas stimulēšanai, ka tik papinkšķēt, bet no ekonomikas neko pārāk nesaprot. vienīgi nepārāk pareizi bija, ka sāka to visu plānot ceturtajā gadā, lai gan to naudu jau tieši paredzēts tērēt tagad....
0 0 atbildēt
nesaprotu, kāpēc šitam būtu vieta spokos -1 gan jau arī visi sāks bļaut, ka tas nav vajadzīgs, ka zog un ka debesis krīt, stulbie idioti
0 0 atbildēt
un priekš kam tādu izšķērdību grūtos laikos? pretīgi no tās valsts paliek.
1 1 atbildēt
Un vēl kas, pieņemsim, ka pēc 30 gadiem tā celtne būs atmaksājusies un būs naudiņa, ko atdod aizdevējiem, tad tas būtu tas pats, kas 30 gadus ilgu laika periodu atdot naudu ārzemnieku baņķieriem, pretī saņ*t estētisku baudījumu. Varbūt aizej uz aptieku un nopērc ēteri un paelpo to - būs spēcīgāks estētiskais baudījums un lielāks labums ekonomistiem. Un pēc 30 gadiem tāda celtne noteikti būs morāli novecojusi.
0 0 atbildēt
cilveekiem nau darba bet shie te cels un buuvees :D
0 0 atbildēt
nafig mums to suudu kriizes laikaa vajag????? emotion emotion emotion
0 1 atbildēt