Vai esat aizdomājušies par to, kādēļ viena reklāma spēj piesaistīt daudzu cilvēku uzmanību un ilgi paliek atmiņā, bet cita, kas atrodas turpat blakus, netiek pat pamanīta? Reklāmas veiksmīgumu ietekmē daudzi faktori - tās vizuālais izskats, saturs, izvietojums, pasniegšanas veids, kas nosaka, kā mēs reklāmu uztversim.
Ir svarīgi, lai reklāma atstātu pareizo iespaidu uz mērķa auditoriju, tādēļ, veidojot reklāmas kampaņu, jāizprot, kā to uztvers cilvēki, kam reklāma paredzēta. Savā ziņā jābūt pat mazliet psihologam, lai spētu iedomāties sevi potenciālā klienta vietā un izprast, kāda reklāma uz to vislabāk iedarbotos. Tas, kā mēs uztveram un novērtējam reklāmu, ir atkarīgs no vairākiem psiholoģiskiem faktoriem.
Nosacījuma refleksa izveidošanās Kādā veidā tad notiek šī NR izveidošanās uz noteiktiem stimuliem? Izsakoties vienkāršoti - mēs to iemācāmies. Pie tam tas notiek gluži neapzināti - kāds stimuls X, kas uz mums iedarbojas, ir līdzīgs eksistējošam BS, uz ko rodas BR. Rezultātā pēc noteikta laika mēs sākam reaģēt jau uz stimulu X, pat pirms vēl ir iestājies BS. Tas nozīmē, ka X ir kļuvis par NS un mums uz to ir izstrādājies NR.
Viens no faktoriem ir komunikatora īpašības, kas pasniedz reklāmu. Ja gribam panākt, lai cilvēki uzticētos reklāmai, jāpanāk, ka viņi uzticas tam, kas reklāmu pasniedz. Neliels ilustratīvs piemērs - iedomāsimies, ka mums jāreklamē banka. Visticamāk, ka cilvēki pēc reklāmas noskatīšanās daudz labprātāk noguldīs naudu šajā bankā, ja par izdevīgajiem procentiem stāstīs uzvalkā tērpies simpātisks kungs sirmiem matiem. Bet kas notiks, ja tieši to pašu tekstu par izdevīgajiem procentiem runās vidusskolnieks šortos? Varbūt šāda reklāma arī paliks labāk atmiņā, tomēr cilvēki pusaudzim uzticēsies daudz mazāk, līdz ar to arī banku neuztvers tik nopietni un savus ietaupījumus noguldīs kur citur.
Līdzīgi ir ar populāru un sabiedrībā pazīstamu cilvēku piedalīšanos reklāmās - viņi ir pazīstami, bieži redzēti, cilvēki tiem uzticas, tāpēc arī viņu reklamētās preces vieglāk iemanto cilvēku simpātijas un uzticību. Vēl viens paņēmiens ir reklāmās rādīt cilvēkus, kas ir savā ziņā līdzīgi potenciālajam reklamētās preces vai pakalpojuma patērētājam vai tēlam, kam šis pircējs gribētu līdzināties. Šī iemesla dēļ, piemēram, skaistumkopšanas līdzekļus reklamē modeles, bet tīrīšanas līdzekļus - saimnieces.
Svarīgs faktors ir mērķa auditorijas uztveres īpatnības. Piemēram, reklamējot datoru IT izstrādātāju portālā, mēs vairāk balstīsimies uz faktiem - uzsvērsim tā labos tehniskos parametrus un, iespējams, salīdzināsim ar citu datoru parametriem. Reklamējot to pašu datoru portālā draugiem.lv, mēs vairāk centīsimies iedarboties uz emocijām - uzsvērsim tā izdevīgumu, veiksmīgo dizainu, neiedziļinoties specifiskos tehniskos parametros, jo liela daļa auditorijas tos vienkārši nesapratīs.
Reklāma
Līdzīgi darbojas arī pieredzējušie reklāmas aģenti, kas zvana pie dzīvokļu durvīm un cenšas pārdot kādu preci. Viņi novērtē cilvēku pēc tā izskata, izturēšanās un ķermeņa valodas, lai censtos atrast tam pareizo pieeju. Reklāmai interneta vidē ir sava konkrēta specifika, tomēr arī tur ir spēkā aprakstītie faktori, kas jāņem vērā, lai panāktu ar reklāmu vēlamo efektu.
Par stimuliem un refleksiem
Psiholoģijas teorijā ir pazīstami tādi jēdzieni kā beznosacījuma stimuls (BS) un beznosacījuma reflekss (BR). Izsakoties vienkāršotā valodā, tiklīdz uz cilvēku iedarbojas BS, cilvēks reaģē noteiktā veidā - viņam nostrādā BR. Piemēram, ja mēs ēdam, mums sāk izdalīties siekalas. Šajā gadījumā kā stimuls iedarbojas ēdiens, uz ko mūsu organisms reaģē ar noteiktu refleksu - siekalu izdalīšanos, kam ir svarīga loma barības pārstrādes procesā.
Par stimuliem un refleksiem Psiholoģijas teorijā ir pazīstami tādi jēdzieni kā beznosacījuma stimuls (BS) un beznosacījuma reflekss (BR). Izsakoties vienkāršotā valodā, tiklīdz uz cilvēku iedarbojas BS, cilvēks reaģē noteiktā veidā - viņam nostrādā BR. Piemēram, ja mēs ēdam, mums sāk izdalīties siekalas. Šajā gadījumā kā stimuls iedarbojas ēdiens, uz ko mūsu organisms reaģē ar noteiktu refleksu - siekalu izdalīšanos, kam ir svarīga loma barības pārstrādes procesā.
Reklāma
Bet tagad iedomāsimies, ka esam izsalkuši un sajūtam ceptas gaļas smaržu. Mums, visticamāk, arī izdalīsies siekalas, kaut arī gaļa tiek cepta aiz žoga un mēs tai klāt netiekam. Šajā gadījumā psiholoģijas teorija teiktu, ka gaļas smarža ir nosacījuma stimuls (NS), uz ko mūsu organisms ir iemācījies reaģēt ar nosacījuma refleksu (NS) - siekalu izdalīšanos.
Nosacījuma refleksa izveidošanās
Kādā veidā tad notiek šī NR izveidošanās uz noteiktiem stimuliem? Izsakoties vienkāršoti - mēs to iemācāmies. Pie tam tas notiek gluži neapzināti - kāds stimuls X, kas uz mums iedarbojas, ir līdzīgs eksistējošam BS, uz ko rodas BR. Rezultātā pēc noteikta laika mēs sākam reaģēt jau uz stimulu X, pat pirms vēl ir iestājies BS. Tas nozīmē, ka X ir kļuvis par NS un mums uz to ir izstrādājies NR.
