Viņa sēdēja autobusa pieturā nepārprotami maucīgā izskatā. Tā, lai redz, lai saprot un paņem. Nu jau vienalga, kā – no priekšas vai, piedodiet, pakaļas, pēc desmitā vairs neskaita. Ko nu daudz skatīsi ar deviņu klašu izglītību? Labi, piemetīsim vēl nepabeigto vidusskolu, lai atķeksētu vēl vienu zvaigznīti viņas prostitūtas Curriculum Vitae. Es gribētu, lai iekavās norādītu arī pāri gājēju skaitu, vismaz aptuvenu – tikai statistikai.
Šoseja ir dzīvais tirgus. Viņas viļājas no staba līdz soliņam, atpakaļ un vēlreiz kā gaļas bumbiņas no vienas grilla restes uz otru. Svaigums jau sen kā zudis, bet šos kumosiņus nemaz tik ļoti nesmādē. Gaļa tomēr paliek gaļa. Un vīrieši, kā zināms, gaļu mīl.
Es braucu garām, un viņa glūnēja mašīnas logā, meklēdama kādu, kurš uzķersies, bet, ieraudzījusi vēl vienu sava dzimuma pārstāvi , novaibstījās, it kā nodomādama – ko viņas te vazājas, man vajag veci! Tieši tik prasti un vulgāri.
Šķiet, viņai bija ap četrdesmit. Daži gadi uz priekšu vai atpakaļ – diez vai pakalpojuma kvalitāte no tā daudz mainīsies. Viņa sēdēja puspavērtām kājām – vēl mazliet un būtu pat neinteresanti skatīties. Zili nosistās, bālās ciskas gluži vai žilbināja, bet platformas apavi ļāva kājām izskatīties vēl „iespaidīgākām”. Lai gan trūcīgais apģērbs pilnīgi „sitās” acīs, pirmo es pamanīju lielo, dzelteno samta matu gumiju, kas noturēja viņas matus burvīgā „sīpoliņā”. Man bija tāda pati dzeltena sešu gadu vecumā.
Es nezinu, kas pamudinājis viņu uz šādu rīcību – izmisums, bailes, vardarbība vai vienkārši stulbums? Minējums par deviņu klašu izglītību ir tikai un vienīgi teorija. Es pat negribu zināt, ko ar viņām dara, kā spīdzina, sit un aiziet, nesamaksājot.
„...Pirms pāris gadiem kāda prostitūta tika aizturēta uz ceļa pilnīgi kaila. Viņu pēc pakalpojumu sniegšanas nesamaksājušais klients bija pametis meža vidū, aizbēgot ar visām drēbēm...”
Iveta (24) - "Mana darbdiena sākas aptuveni pulksten desmitos, divpadsmitos dienā un ilgst līdz tumsai. Dienā apkalpoju 3 – 15 klientus. Viss atkarīgs no laika apstākļiem un tā, cik labi izskatos. Cena ir 5 – 15 lati, ko nu kurš klients vēlas. Ir bijušas dienas, kad no lielceļa atgriežos ar trīsdesmit, bet ir dienas, kad nopelnu 150 vai pat 200 latus. Taču tas nav bieži."
Strādājot par apkopēju, viņa nopelnīs minimālo mēnešalgu, bet šeit – līdz pat pusotram tūkstotim mēnesī.. Tāpēc viņas ir gatavas paciest visu, lai vienas dienas laikā nopelnītu to, ko oficiālā iestādē varētu labi, ja tikai mēnesī.
Pirms kāda laika tika pārraidīts dokumentāls raidījums, kurā Krievijas policisti ķēra prostitūtas un viņu sutenerus. Sanāca labi, jo filmēšanas laikā likuma sargi pamanījās ielauzties dzīvokļa tipu „bordeļos” paša akta laikā. Viņas bija izmitinātas istabiņās pa trīs. Aiziet nevarēja, varbūt negribēja, bet jutās apmierinātas par sutenera atklāšanu – esot bijis pārāk nežēlīgs. Vietas nebija daudz, tāpēc nācies „drāzties” tur pat, pārējās nenodarbinātās to pat nepiefiksē. Viena no sievietēm bija grūtniecības piektajā mēnesī – nejauši palikusi stāvoklī pēc pienācīgas neizsargāšanās, klientiem tas ir vienalga, viņi paņem viņas brutāli, ar varu. Viņiem nerūp, vai viņa ir mitra, vismaz mazliet gatava, viņi iegrūž savu piebriedušo locekli un krata viņas līdz nelabumam, līdz uz ādas parādās zilumi. Viņi liek viņām rīt visu pēc kārtas. Slimie vīrieši. Par spīti visam, grūtnieces ir īpaši pieprasītas. Būdama stāvoklī, viņa kameras priekšā smēķē un lūdz, lai viņas seju neatklāj: „Viņiem patīk grūtnieces. Par grūtnieces drāšanu viņi maksā uz pusi vairāk, un man tas ir izdevīgi. Viņi ir perversi, netīri, slimi un atļaujas savas slimās fantāzijas īstenot tikai uz mums. Kura sieviete par brīvu ļaus vecim ar viņu tā apieties? Mēs to darām viņu vietā, citādi jau nopelnīt nevar.” Pārāka vienaldzība, tukšums un bezpersoniska izteiksme. Viņas pazudina pašas sevi, „vieglā nauda” reizē kārdina un biedē, bet godīgi pelnīt īsti vairs negribas, un tur arī viņas paliek – uz ielas, bordelī. Ja vien izdzīvo...
Tad kas ir tas, kas mudina izvēlēties šādu dzīvi?
/dr.lv by Kristīne Velkere /
