Kā šajā kārtības valstībā ierakstās Planēta X un ne mazāk noslēpumainā Nemesis? Fiziķa Lorenco Jorio pētījums un aprēķini varētu palīdzēt jums ieraudzīt šos mistiskos objektus pavisam citā gaismā. Vai tiešām Saules sistēmā vēl kaut kur varētu slēpties masīva planēta vai pat otra zvaigzne? Hipotētiskās Planētas X aizsākumi meklējami Persivāla Lovela laikā, kurš 1915. gadā izvirzīja ideju, ka Urāna orbītas novirzes rada vēl neatklātā Planēta X. 1930. gadā tika atklāts Plutons, kas tagad gan vairs netiek uzskatīts par planētu. 1993. gadā Stendišs pierādija, ka Urāna novirzes bija visparastākās kļūdas aprēķinos. Planētas X meklējumi nav apstājušies. 2008. gadā Likavka un Tadaši prognozēja, ka Zemes izmēra planēta varētu atrasties aptuveni 100-170 AV attālumā, tādējādi izskaidrojot tā saucamo Koipera "krauju". Pirms tam Brunīni un Melita izteica pieņēmumu, ka Marsa izmēra objekts 60 AV attālumā varētu izskaidrot TNO (Trans-Neptunian objects) izvietojumu. Vēl agrāk ir bijuši mēģinājumi izskaidrot Oorta mākoņa komētu anomālo izkārtojumu ar 25 000 AV attālumā esošu objektu, kura masa varētu būt aptuveni 1,5 Jupiteri kopā. Zinātnieki ir mēģinājuši sasaistīt dažādas kataklizmas ar ideju, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma. Piemēram, 1984. gadā trīs zinātnieki publicēja pētījumu par periodisko Zemes faunas un floras izmiršanu ik pēc aptuveni 25 miljoniem gadu, saistot to ar otru zvaigzni - Nemesis, kura pārvietojas pa izteikti elipsveida orbītu, periodiski izraisot Oorta mākoņa komētu orbītu sajukumu. Neviens no ideju autoriem gan nav spējis definēt, kas īsti ir Nemesis. Daži autori uzskata, ka tas ir brūnais punduris, daži - ka sarkanais punduris. 2001. gadā Silagadze izvirzīja ideju, ka Nemesis ir veidota no spoguļmatērijas. Jorio aprēķināja iespējamās orbītas, kādās varētu riņķot Planēta X vai Nemesis, ņemot vērā Saules sistēmas objektu kustību tabulas. Ja Planēta X būtu tik liela kā Zeme, tā nevarētu atrasties tuvāk par 430 AV. Marsa izmēra planētas minimālais attālums būtu 62 AV. Savukārt otrs Jupitera izmēra milzis nevarētu atrasties tuvāk par 886 AV. Ja pieņemam, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma, tad Saules kompanjons brūnais punduris, kura masa varētu būt 75-80 Jupiteri kopā, atrastos ne tuvāk kā 3800 AV attālumā. Savukārt sarkanais punduris, kura masa būtu 0,075-0,5 Sauļu masas, varētu atrasties 3793-7139 AV attālumā. Saulei līdzīgas masas zvaigzne varētu atrasties aptuveni 9000 AV attālumā. Ja kāds no šiem hipotētiskajiem objektiem atrastos tuvāk, tad varētu novērot to gravitācijas ietekmi uz šobrīd zināmajām Saules sistēmas planētām. Havaju universitātes astronoms Deivids Dževits ir publicējis pētījumu par to, kādā attālumā iespējams konstatēt noteikta izmēra objektu. Piemēram, Jupitera izmēra planētu varētu pamanīt līdz pat 2140 AV lielam attālumam. Plutona izmēra objekts ir novērojams vēl pat 320 AV attālumā. Visticamāk, ka Saules sistēmas planētu skaits ir izsmelts, kā arī Saule ir vientuļš dzeltenais punduris šīs sistēmas centrā. Nav izslēgts, ka kāda komēta vai asteroīds reiz apdraudēs mūsu zilo lodīti, bet pagaidām nav zinātniska pamata uztraukties par Planētu X un Nemesis.
Planētiņas interesē? Nu kaut drusciņ!1
5
0
Nevienam nav noslēpums, ka visums, neskatoties uz grandiozajiem
sprādzieniem, zvaigžņu vēju māksliniecisko darbību un citiem it kā
haotiskajiem procesiem, ir ļoti sakārtots. Saules sistēmas objekti
pārvietojas ar tādu precizitāti, ka nav problēmu aprēķināt to atrašanās
vietu pat pēc 1000 gadiem.
Kā šajā kārtības valstībā ierakstās Planēta X un ne mazāk noslēpumainā Nemesis? Fiziķa Lorenco Jorio pētījums un aprēķini varētu palīdzēt jums ieraudzīt šos mistiskos objektus pavisam citā gaismā. Vai tiešām Saules sistēmā vēl kaut kur varētu slēpties masīva planēta vai pat otra zvaigzne? Hipotētiskās Planētas X aizsākumi meklējami Persivāla Lovela laikā, kurš 1915. gadā izvirzīja ideju, ka Urāna orbītas novirzes rada vēl neatklātā Planēta X. 1930. gadā tika atklāts Plutons, kas tagad gan vairs netiek uzskatīts par planētu. 1993. gadā Stendišs pierādija, ka Urāna novirzes bija visparastākās kļūdas aprēķinos. Planētas X meklējumi nav apstājušies. 2008. gadā Likavka un Tadaši prognozēja, ka Zemes izmēra planēta varētu atrasties aptuveni 100-170 AV attālumā, tādējādi izskaidrojot tā saucamo Koipera "krauju". Pirms tam Brunīni un Melita izteica pieņēmumu, ka Marsa izmēra objekts 60 AV attālumā varētu izskaidrot TNO (Trans-Neptunian objects) izvietojumu. Vēl agrāk ir bijuši mēģinājumi izskaidrot Oorta mākoņa komētu anomālo izkārtojumu ar 25 000 AV attālumā esošu objektu, kura masa varētu būt aptuveni 1,5 Jupiteri kopā. Zinātnieki ir mēģinājuši sasaistīt dažādas kataklizmas ar ideju, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma. Piemēram, 1984. gadā trīs zinātnieki publicēja pētījumu par periodisko Zemes faunas un floras izmiršanu ik pēc aptuveni 25 miljoniem gadu, saistot to ar otru zvaigzni - Nemesis, kura pārvietojas pa izteikti elipsveida orbītu, periodiski izraisot Oorta mākoņa komētu orbītu sajukumu. Neviens no ideju autoriem gan nav spējis definēt, kas īsti ir Nemesis. Daži autori uzskata, ka tas ir brūnais punduris, daži - ka sarkanais punduris. 2001. gadā Silagadze izvirzīja ideju, ka Nemesis ir veidota no spoguļmatērijas. Jorio aprēķināja iespējamās orbītas, kādās varētu riņķot Planēta X vai Nemesis, ņemot vērā Saules sistēmas objektu kustību tabulas. Ja Planēta X būtu tik liela kā Zeme, tā nevarētu atrasties tuvāk par 430 AV. Marsa izmēra planētas minimālais attālums būtu 62 AV. Savukārt otrs Jupitera izmēra milzis nevarētu atrasties tuvāk par 886 AV. Ja pieņemam, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma, tad Saules kompanjons brūnais punduris, kura masa varētu būt 75-80 Jupiteri kopā, atrastos ne tuvāk kā 3800 AV attālumā. Savukārt sarkanais punduris, kura masa būtu 0,075-0,5 Sauļu masas, varētu atrasties 3793-7139 AV attālumā. Saulei līdzīgas masas zvaigzne varētu atrasties aptuveni 9000 AV attālumā. Ja kāds no šiem hipotētiskajiem objektiem atrastos tuvāk, tad varētu novērot to gravitācijas ietekmi uz šobrīd zināmajām Saules sistēmas planētām. Havaju universitātes astronoms Deivids Dževits ir publicējis pētījumu par to, kādā attālumā iespējams konstatēt noteikta izmēra objektu. Piemēram, Jupitera izmēra planētu varētu pamanīt līdz pat 2140 AV lielam attālumam. Plutona izmēra objekts ir novērojams vēl pat 320 AV attālumā. Visticamāk, ka Saules sistēmas planētu skaits ir izsmelts, kā arī Saule ir vientuļš dzeltenais punduris šīs sistēmas centrā. Nav izslēgts, ka kāda komēta vai asteroīds reiz apdraudēs mūsu zilo lodīti, bet pagaidām nav zinātniska pamata uztraukties par Planētu X un Nemesis.
Kā šajā kārtības valstībā ierakstās Planēta X un ne mazāk noslēpumainā Nemesis? Fiziķa Lorenco Jorio pētījums un aprēķini varētu palīdzēt jums ieraudzīt šos mistiskos objektus pavisam citā gaismā. Vai tiešām Saules sistēmā vēl kaut kur varētu slēpties masīva planēta vai pat otra zvaigzne? Hipotētiskās Planētas X aizsākumi meklējami Persivāla Lovela laikā, kurš 1915. gadā izvirzīja ideju, ka Urāna orbītas novirzes rada vēl neatklātā Planēta X. 1930. gadā tika atklāts Plutons, kas tagad gan vairs netiek uzskatīts par planētu. 1993. gadā Stendišs pierādija, ka Urāna novirzes bija visparastākās kļūdas aprēķinos. Planētas X meklējumi nav apstājušies. 2008. gadā Likavka un Tadaši prognozēja, ka Zemes izmēra planēta varētu atrasties aptuveni 100-170 AV attālumā, tādējādi izskaidrojot tā saucamo Koipera "krauju". Pirms tam Brunīni un Melita izteica pieņēmumu, ka Marsa izmēra objekts 60 AV attālumā varētu izskaidrot TNO (Trans-Neptunian objects) izvietojumu. Vēl agrāk ir bijuši mēģinājumi izskaidrot Oorta mākoņa komētu anomālo izkārtojumu ar 25 000 AV attālumā esošu objektu, kura masa varētu būt aptuveni 1,5 Jupiteri kopā. Zinātnieki ir mēģinājuši sasaistīt dažādas kataklizmas ar ideju, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma. Piemēram, 1984. gadā trīs zinātnieki publicēja pētījumu par periodisko Zemes faunas un floras izmiršanu ik pēc aptuveni 25 miljoniem gadu, saistot to ar otru zvaigzni - Nemesis, kura pārvietojas pa izteikti elipsveida orbītu, periodiski izraisot Oorta mākoņa komētu orbītu sajukumu. Neviens no ideju autoriem gan nav spējis definēt, kas īsti ir Nemesis. Daži autori uzskata, ka tas ir brūnais punduris, daži - ka sarkanais punduris. 2001. gadā Silagadze izvirzīja ideju, ka Nemesis ir veidota no spoguļmatērijas. Jorio aprēķināja iespējamās orbītas, kādās varētu riņķot Planēta X vai Nemesis, ņemot vērā Saules sistēmas objektu kustību tabulas. Ja Planēta X būtu tik liela kā Zeme, tā nevarētu atrasties tuvāk par 430 AV. Marsa izmēra planētas minimālais attālums būtu 62 AV. Savukārt otrs Jupitera izmēra milzis nevarētu atrasties tuvāk par 886 AV. Ja pieņemam, ka Saules sistēma patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma, tad Saules kompanjons brūnais punduris, kura masa varētu būt 75-80 Jupiteri kopā, atrastos ne tuvāk kā 3800 AV attālumā. Savukārt sarkanais punduris, kura masa būtu 0,075-0,5 Sauļu masas, varētu atrasties 3793-7139 AV attālumā. Saulei līdzīgas masas zvaigzne varētu atrasties aptuveni 9000 AV attālumā. Ja kāds no šiem hipotētiskajiem objektiem atrastos tuvāk, tad varētu novērot to gravitācijas ietekmi uz šobrīd zināmajām Saules sistēmas planētām. Havaju universitātes astronoms Deivids Dževits ir publicējis pētījumu par to, kādā attālumā iespējams konstatēt noteikta izmēra objektu. Piemēram, Jupitera izmēra planētu varētu pamanīt līdz pat 2140 AV lielam attālumam. Plutona izmēra objekts ir novērojams vēl pat 320 AV attālumā. Visticamāk, ka Saules sistēmas planētu skaits ir izsmelts, kā arī Saule ir vientuļš dzeltenais punduris šīs sistēmas centrā. Nav izslēgts, ka kāda komēta vai asteroīds reiz apdraudēs mūsu zilo lodīti, bet pagaidām nav zinātniska pamata uztraukties par Planētu X un Nemesis.
Tev patiks šie raksti
