Takā arā jau ir vērojami jau ausis saldējoši mīnuss grādi , arī udenskrātuvju virsma sāk pārklāties ar ledu. Šorīt aizejot uz netālo dīķi un izmērot cik biez jau ir ledus , secināju , ka šodien jau varētu iet slidot , bet pirms tā ir jāievēro daži nosacijumi , kā pārbaudīt ledus izturību. Kaut arī ledus izskatās izturīgs lūdzams uz udenskrātuvem neiet vieniem , izvairīties no staigāšanas pa ledu vietās kur ir sniegs , jo var gadīties vājakas vietas ,vai makšķernieku izurbti āliņģi. Saudzē sevi un sev mīļos pieskatot viens otru.
Kas vispār ir Ledus? - Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums. Tas ir ūdens cietais agregātstāvoklis, kaut gan tam ir mazāks blīvums nekā ūdenim. Zemāka blīvuma dēļ ledus gabali spēj noturēties virs ūdens. Tīrs ūdens sasalst ledū, ja tā temperatūra ir zemāka par 0 °C. Ledus var veidoties arī desublimējoties ūdens tvaikiem, pietiekoši zemā temperatūrā (sarma). Kā dabā sastopams ciets kristāls, ledus tiek pieskaitīts minerāliem - minerāls ir dabiski veidojusies neorganiska, homogēna, cieta viela ar noteiktu ķīmisko sastāvu un sakārtotu atomu struktūru, kas atbilst ūdenim pēc definīcijas ūdens - H2O, tas dabiski veidojas temperatūrā zem 0 °C, ir homogēns ar specifisku ūdeņraža un skābekļa atomu izvietojumu. Ledum ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Spiedienos līdz ≈200 MPa (trīskāršais punkts ≈200 MPa un ≈-20 °C) veidojas ledus-1, kura blīvums (0,9167 g/cm³) ir mazāks nekā ūdens blīvums sasalšanas temperatūrā (0,9998 g/cm³), tāpēc šajos apstākļos ledus sasalstot izplešas. Spiedienos, kas ir lielāki par ≈200 MPa, veidojas citas ledus modifikācijas, kuru blīvums ir lielāks par ūdens blīvumu.
Ja ir tāda lieta , kā ledus cirtnis tad , pirmā ledus obligāti jāņem līdzi ledus cērte un pirms katra soļa sev priekšā jāpārbauda ledus stiprība. Ja cērte ar vienu cirtienu iziet cauri ledum, tad uz šāda ledus kāpt nedrīkst, ja šāda uzparikte nav , lieki noder hokeja nūja vai arī kāds koka gabals.
Vel viena lieta , kas obligāti ir jāuzsver ir , ka uz pirmā ledus nekādā gadījumā nevajag iet nezināmā vietā, kur tu nezini, kur ir atvari, kur ir straumītes, kur kādas upītes ietek, kur parasti jau tā ir plānāks ledus.
Trešā lieta, kas jāievēro zemledus makšķerniekam, hokejistiem vai parastiem ledus pastaigu mīļotājiem, - jānovērtē ūdens līmenis. Jo augstāks ūdens līmenis un lielāka straume, jo trauslāks ledus uzsalst.
