Avīze Le Monde precizēja pēdējās blondīnes dzimšanas laiku un vietu - aptuveni 2200 gadā Somijā. Tas fakts, ka pēdējais cilvēks ar zelta krāsas matiem būs sieviete, protams, diez vai ir neapšaubāms.
Par straujas blondīņu izzušanas problēmu ierunājās pēc pētījuma, it kā veikta Vispasaules veselības aprūpes organizācijas uzdevumā 2002.gada septembrī. 2002.gada 1.oktobrī organizācija uzstājās paziņojumu: "Mēs nekad neesam veikuši pētījumu par šo problēmu. Un mēs uzsveram, ka mums nav īpaša uzskata par blondīņu likteņa jautājumu".
Tomēr, kā raksta La Repubblica, satraukums par gaišu matu un gaišzilu acu nākotni ir diezgan pamatots.
Gēni, kuri atņem matiem tumšo pigmentu, patiešām ir recesīvi. Kā skaidro ģenētiķi, lai bērns piedzimtu ar gaišiem matiem, viņam ir jāmanto "blondo" gēnu divas kopijas, pa vienam no katra vecāka. Lai būtu tumši mati, pietiek mantot vienu "brūnu" gēnu - vai no mātes, vai no tēva.
Kā raksta Le Monde, 2050.gadā uz planētas būs 9 miljardi iedzīvotāji. 3 miljardi jaundzimušo parādīsies visdrīzāk, Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. Gandrīz visiem viņiem būs tumši mati, un statistiski būs mazticams, ka bērns saņems "blondi" gēni.
Tomēr, kā apgalvo zinātnieki, tas fakts, ka gaišu matu gēns ir recesīvs, vis ne nozīmē, ka viņš uz visiem laikiem zudīs no mūsu DNS. Pat neizpaužoties, viņš nodosies no vienas paaudzes citai.
Eksistē ģenētisks likums, saskaņā ar kuru gēnu izpausmes biežums noteiktā tautībā vienmēr paliek pastāvīgs, ja laulības noslēdzas nejauši. Gaišu acu un matu iedzimtība cilvēces vēsturē nekad nesekoja pārāk stingri ģenētiskiem likumiem.
Blondīnu un blondīņu evolucionāra izcelsme ir mīkla, kura, tāpat kā to izzušana, paliek bez zinātnieku atbildes. Ja DNS zelta matu pazīme parādījās aptuveni 10 gadu tūkstošus atpakaļ, saskaņā ar pašiem uzticamākajiem pētījumiem, tad ir ļoti grūti izskaidrot, kā tādā īsā laikā recesīvs gēns izpaudās 2-4% pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar dabiskās atlases likumiem tam būtu vajadzīgs 850 tūkstoši gadu.
Piters Frosts, Kanādas antropologs no Sentendrjus universitātes, 2006.gada martā nopublicēja pētījumu "Evolūcija un cilvēka uzvedība", izskaidrojot šo fenomenu.
Pētījumā teikts, ka sievietes ar gaišiem matiem bija kārots guvums vīriešiem-kromanjoniešiem. Vīrieši bieži gāja bojā medību laikā. Izdzīvojušajiem bija liela sieviešu izvēles iespēja. Un, pēc Frosta vārdiem, nav šaubu tajā, ka alu vīrieši deva priekšroku blondīnēm.
