Kaut arī visa pasaule vaļā, latviešu ceļotājs Tuvo Austrumu valsti Libānu vēl ļoti reti izvēlas par savu galamērķi. Iespējams, ir bažas, vai tur būs droši – valsts tikai šobrīd tā pa īstam sāk atgūties pēc 2006. gada konflikta ar Izraēlu. Turklāt nav daudz ceļojumu firmu, kas piedāvātu šādu maršrutu – protams, kā organizētam tūristam. Lai dotos turp individuāli… Vismaz man tā šķistu pārlieku sarežģīta izvēle. Tāpēc biju patiesi priecīga par iespēju kopā ar vēl 29 ceļotājiem no Latvijas lietpratīgu gidu pavadībā iepazīt seno feniķiešu zemi un tās šodienu. Un savu izvēli nenožēloju ne mirkli. Jo ieraudzīju plaukstošu (vārda tiešā nozīmē – daba zēla un ziedēja!) un pašlepnu valsti, kurai, lai atkal uzziedētu, vajadzīgi divi galvenie nosacījumi – laiks un miers.
Turpmāk – daži ieteikumi tiem, kas Libānas atdzimšanu vēlas ieraudzīt paši savām acīm.
Jābrauc tagad. Jā, tieši tā, jo šobrīd Libāna vēl ir masveida tūrisma nenobružāta, un daudzus pasaules nozīmes dabas, kultūras un vēstures pieminekļus var izbaudīt bez drūzmas, steigas un paviršības. Šķiet pat neticami, ka, piemēram, bagātās feniķiešu un romiešu senpilsētas Tīras iespaidīgajās drupās mēs bijām vieni paši, arī romiešu laika grandiozajos Baalbekas tempļos vai Biblosā, kur skatāmas liecības par, iespējams, vecāko pilsētu pasaulē, tūkstošgadīgo Libānas ciedru mežā u. c., apmeklētāju bija ļoti maz. Jebkur Eiropā šādu objektu apskate izvērstos par pacietības pārbaudi ar stāvēšanu rindās, ļaužu burzmu u. tml. Tiesa gan, maija sākumā īstā tūrisma sezona vēl nebija sākusies, taču, manuprāt, tieši tad laika apstākļi Libānā ir vispiemērotākie aktīvai ceļošanai (apmēram 22 – 25 oC, brīžam saulains, brīžam nomācies).
Drošība. Ja klausīsi gidam un strikti ievērosi spēles noteikumus, tad Libānā pavadīsi fantastiski jauku un piesātinātu laiku. Taču – ir jāklausa! Ja pateikts, ka Libānas armijas posteņus, kuri atrodas uz visām būtiskākajām valsts maģistrālēm un stratēģiski svarīgos punktos, fotografēt nedrīkst, tad nedrīkst! Var gadīties, ka mīļā sirdsmiera labad uz kādu no apskates objektiem tūristus pavada bruņoti policijas vīri. Mēs, piemēram, četru policistu apsargāti, devāmies uz Bekā ieleju, kur situāciju kontrolē šiītu islāmistu politiskā un paramilitārā organizācija "Hezbollah", vairākās valstīs – ASV, Kanādā, Austrālijā – to uzskata par teroristisku. Bekā ielejā vai katrā suvenīru veikaliņā var brīvi iegādāties dažādus niekus, arī krekliņus ar "Hezbollah" simboliku. Pērc vesels, tikai padomā, kur un kad tajos tērpties! Ja Libānā izvēlēsieties organizēto tūrismu, jābūt gataviem, ka izteikti musulmaniskās apdzīvotās vietās un rajonos jūs pieskatīs īpaši. Pa Libānas otras lielākās pilsētas Tripoles un Saidas (Sidonas) austrumnieciski raibajiem tirgiem un vecpilsētas šaurajiem labirintiem pārvietojāmies stingrā zosu gājienā – libāniešu gida vadībā, pa vidu mēs, gids no Latvijas – gājiena beigās, pārliecinoties, ka neviens nekur nav iesprūdis un pazudis.
Valodas. Valsts valoda ir arābu, pēc tam visbiežāk lietotā – franču. Pēc Pirmā pasaules kara Libāna vairāk nekā 20 gadus bija Francijas protektorāts, un šis laiks atstājis ietekmi daudzās jomās, bet valoda to apliecina visspilgtāk. Faktiski jebkurš libānietis ar jums spēs sazināties arī angliski. Izskaidrojums vienkāršs: bērni mācību priekšmetus skolā apgūst franču un angļu valodā, protams, arābu valodu māca kā literāru valodu. Tā ir apzināta valsts politika, lai jaunā paaudze būtu atvērta un arī gatava globalizētajai pasaulei. Ar vācu un krievu valodu gan šeit tālu tikt nevar, un izdevumi šajās mēlēs tikai reti kur bija nopērkami.
Satiksme. Sabiedriskā transporta mūsu izpratnē Libānā nav nemaz vai gandrīz nemaz. Dzelzceļa sistēma tika nopostīta pilsoņu kara laikā un vairs nav atjaunota. Visi pārvietojas tikai ar personiskajiem auto (katram pieaugušajam ģimenes loceklim esot savs), taksometriem vai ne visai uzticama paskata satiksmes autobusiem. Pieturvietu, kur tie uzņemtu pasažierus, gan nav, par savu tuvošanos busi paziņo ar skaļu pīpināšanu. Biļete autobusos maksā no 500 līdz 1000 LBP, t. i., 30 un vēl dažus santīmus.
Eiropieša acīm un ausīm transporta plūsma, kā jau daudzās Austrumu un Āzijas valstīs, te šķiet pilnīgi haotiska, bet avārijas neredzējām.
Maltītes. Libāniešu virtuvē tāpat kā citām Vidusjūras piekrastes tautām ir ļoti daudz dārzeņu un jūras gardumu. Pēdējos diemžēl neiznāca nobaudīt, taču par dārzeņu klātbūtni ēdienreizēs pārliecinājos. Galdā vispirms tiek celtas olīvas, gurķīši, pipari, pat redīsi savdabīgā marinādē, humuss (pastveidīga uzkoda, ko gatavo no turku zirņiem, baklažāniem u. c. dārzeņiem), kā arī jogurtveidīgs skābens krēms un neraudzētas mīklas plāceņi. Pamatēdienā – lieliski sagatavota aitas un vistas gaļa. Par cūciņu, saprotams, aizmirstiet. Toties arī šajā citādi tik veselīgajā virtuvē ir spējuši ielauzties "globālie" frī kartupeļi...
Īpaši iesaku nogaršot airanu – austrumnieku tautu iecienītu skābpiena dzērienu, ko pasniedz pie maltītēm gan restorānos, gan var iegādāties katrā pārtikas veikaliņā.
Iepirkšanās. Vislabāk jutīsieties, ja tēriņiem līdzi būs žūksnītis ASV dolāru. Tos visur labprāt ņem pretī, arī atlikumu bez tielēšanās izdod dolāros. Kaulēties var un vajag tirgū. Veikalos, īpaši lielveikalos, prece maksā noteiktu summu. Mazajos veikaliņos, ja sataisīsi bēdīgu ģīmi un rādīsi, ka naudiņas ir tik, cik ir, mazliet lētāk pie kārotās mantas tomēr tiksi. Bieži vien tirgotājs iedos līdzi arī kādu dāvaniņu – gleznieciski skaistu tomātu, saldumu sainīti vai mums labi pazīstamo kruasānu.
Tomēr mazajos veikaliņos, īpaši t. s. butikos, jābūt gataviem visai neierastai komunikācijai. Neviens par katru cenu necenšas kaut ko pārdot, kas ir patīkami. Bet tas, ka pārdevējs ar neizdibināmu izteiksmi sejā stāv cieši blakus pie plaukta, kur aplūkoju preci, gan ir savādi. Un nevari saprast – vai skatās "uz nagiem", vai arī tas jātulko – esmu tavā rīcībā katru sekundi!
Pārtika maksā apmēram tikpat cik Latvijā. Tasīti labas espreso kafijas varēsit iegādāties par kādiem trim dolāriem, par kapučīno būs jāšķiras no visiem četriem.
uzziņa
Libānas Republika:
Galvaspilsēta: Beirūta.
Platība: 10 452 kv. m.
Iedzīvotāju skaits: apt. 4 miljoni.
Neatkarīga no Francijas kopš 1943. gada 22. novembra.
Valūta: Libānas mārciņa LBP; 1 LVL – aptuveni 3000 LBP, 1 USD – attiecīgi 1500 LBP.
Ko noteikti iesaku apskatīt Libānā:
aizsargājamo ciedru mežu,
Tripoles austrumu tirgu,
Bizantiešu mozaīku kolekciju Beitadinas pilī.
Atcerieties!
Ar Izraēlas zīmogu vai vīzu pasē Libānā neielaiž!
