Par piedalīšanos nemieros soda bargāk nekā par to organi22

Par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās pienākas smagāks sods nekā par to organizēšanu, liecina Krimināllikums. Piedevām, pamatojoties uz Krimināllikumu, lielāko daļu Vecrīgas grautiņu dalīnieku vajadzēs notiesāt vismaz uz astoņiem gadiem, vai arī atbirīvot no kriminālatbildības pavisam, portālam «Apollo» pastāstīja krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. Par Krimināllikuma 225. panta 1. daļu jeb par masu nekārtību organizēšanu pienākas sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem. Savukārt par Krimināllikuma 225. panta 2. daļu jeb par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Krimināltiesību eksperts Judins portālam «Apollo» teica, ka šāds sadalījums noteikti nav pareizs, bet «par to neviens nevēlas runāt». Sods, kas pienākas par panta pirmo daļu esot adekvāts, tomēr par otro daļu vajadzētu diferencēt, uzskata Judins. «Aktīva piedalīšanās [masu nekārtībās] var izpausties dažādos veidos,» sacīja eksperts, norādot, ka ne visi Vecrīgas grautiņu dalībnieki būtu pelnījuši vismaz astoņu gadu cietumsodu. 225. pantam nepieciešama arī trešā daļa, lai precīzāk definētu atbildību par aktīvu piedalīšanos nemieros. Par to jau esot sākta diskusija. Judins pastāstīja, ka Vecrīgas grautiņu dalībniekus nevar notiesāt nosacīti, tāpat arī, pamatojoties uz 49. pantu, viņiem nevar noteikt vieglāku sodu nekā likumā paredzētais, jo lielākā daļa nekārtību dalībnieku noziegumu izdarīja vainu pastiprinošos apstākļos – būdami alkohola reibumā. «Nav tie astoņi gadi pareizi,» sacīja Judinis, vienlaikus gan pieļaujot, ka kādam «bruģakmeņu nemieru» dalībniekam varbūt vajadzētu piespriest pat deviņu vai 10 gadu cietumsodu, bet noteikti ne visiem. Savukārt tagad nemieru dalībnieki būs vai nu jāatbrīvo no soda pilnībā, vai nu jāliek cietumā vismaz uz astoņiem gadiem. Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis piektdien preses brīfingā pastāstīja, ka saistībā ar 13. janvārī notikušajiem grautiņiem Vecrīgā, pagaidām sākti kriminālprocesi par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, bet arī jautājums par to organizēšanu «ir dienas kārtībā». Tomēr neesot informācijas, ka jau aizturētie nemieru dalībnieki būtu tos arī organizējuši.