Paardomas21
35
9
Tas bija agrs
riits. No kojaam braucu uz skolu ar trolejbusu. Laiks kaa jau parasti bija dranjkjiigs. Braucu pa ierasto maršrutu kaa
parasti un klusaam pie sevis runāju liidz trolejbusaa ierakstītajai balsij „nākamā pietura” njaa tas izklausās varen stulbi
bet cita tajaa briidii nebija ko dariit. Biju apsēdies taada vietaa kur pretii
sēdēja kaut kaadas vecas tantiņas un truli blenza uz maniim centos vinjas
ignorēt un blenzu araa pa logu vērodams riita rosmi pilsētā (divdabja teiciens
ja nemaldos). Bet tad pēkšņi pie vienas pietura iekaapa vesels bars ar
pensionāriem nu un protams viens atnāca un apstājās man blakus, laikam gribēja
lai es sajustu zjeelastiibas sajuutu un palaistu apsēsties bet taakaa esmu labs
puika( kaa tad) es piecēlos un teicu:”sēdieties ”. pffff pat
paldies onka nepatieca. Taa es stāvēju kaajaas( kaa taads garsh lungjis kuram
nav kur seedeet) liidz kameer man saaka saapeet kaaja( njaa tas veel truuka)
kas bija sabojātās dienas saakums L. Kad trolejbuss jau bija piestājis pie
pēdējās pieturas (paldies dievam) un jau biju gatavs kaapt araa es paskatījos
taisni tur pretii bija cits trolejbus uz kura bija rakstīti iedvesmojoši
vaardi „Всё будет хорошо”. Mani
pēkšņi pārņēma pacēluma sajuuta (biksees jo redzeju seksīgu veceni) jo
patieshmaam likaas ka viss varētu nokārtoties
un izdoties un izkaapu araa un devos uz skolu ar augstu paceltu galvu liidz kameer iekaapu pelkjee un skaljaa balsii
iebļāvos; „bljeeee suuds kaut kaads”(pie taada reeciena pat laucis apmistos) .
Tas tiešām bija labs briidis shajos gruutajos laikos es pat tagad briinos kaa man vareja uzlaboties
garīgais no tādiem vārdiem kas raktiiti uz sranavata trolejbusa(veel tagad rakstot sho huijnju
skatos sienaa un briinos). Njaa taa tomeer bija laba nedēļa( vismaz man taa
likaas).
Viss bija labi liidz šodienai.
Šodien pēkšņi atkal mani pārņēma taa
draņķīgā sajuuta( cerams zinaat pa ko es
runāju) ka „esi suudu bedree no kuras
nav iespeejasms izkaapt” kura leenaam pildaas ar visādiem atkritumiem kuri tevi
no iekšpuses grauzj. Liekas ka buutu
acii iekritis kaads smilšu graudinhs kursh liek acij asarot un bezjēgā mirkšķināties(taa
kaa daunim). Protams ceru ka shitaa
sajuuta driiz pazudiis(jaa kaa tad) bet liekas ka taa vel kaadu laiku mani
grauziis ( kaadu ilgaaku periodu).
Pēdējā laikaa
taa sajūtā mani pārņem arvien biezjaak un biezjaak( jau leenaam saaku pierast).
Agraak tas taa nebija( jo biju teicamnieks) es „suudu bedres pamanīju jau pa
gabalu”( jo binokli nēsāju liidz) es
biju daudz dzīvespriecīgāks un jautrāks(taa kaa 5gadiigs beerns saņemot
ziemassvētkos jaunu spaidermena leliiti uz baterijām) kaut gan tagad arii
censhos nepazaudēt savu es bet leenaam tas sliid araa no manaam rokaam (taa ir
ka nenomazgā taukainas rokas) kuru
censhsos ik pa laikam uzraut augstaak un satvert ciešāk. Bet es driiz vairs to
nespēšu notureet jo (esmu salaga) galu gaalaa es ar esmu tikai cilvēks un man
speeks nepietiek muuzjiigi. Tapeec šobrīd meklēju alternatīvas metodes. Veel
nevienu neesu atradis jo pie šitāda sranavata garīgā domas neraisaas itkaa taas
buutu kaa nospiests nuugjis mazajās klasees kuru katru starbriidi lielaakas
klases zeeni klapee pagalmaa lai izspiestu naudu snikeram.
Njaa dziive nav rozju leja bet gan dzeloņstieple pa kuru tu leenaam
sliidi lejaa(laikam ciskas taa var saskrāpēt)
bet ta nu tas ir katrs pats savas laimes vai nelaimes kalējs (kalējs
normāls drabs).
Veel jo projām man domaas raadaas tas trolejbus ar vardiem „Всё будет хорошо” (laikam esmu garīgi
slims) un klusībā ceru ka taa arii tas buus( ir ir kaa tad)
Всё будет хорошо
