›

Paardomas 21

35 9

Tas bija agrs riits. No kojaam braucu uz skolu ar trolejbusu. Laiks kaa jau parasti bija dranjkjiigs. Braucu pa ierasto maršrutu kaa parasti un klusaam pie sevis runāju liidz trolejbusaa ierakstītajai balsij „nākamā pietura” njaa tas izklausās varen stulbi bet cita tajaa briidii nebija ko dariit. Biju apsēdies taada vietaa kur pretii sēdēja kaut kaadas vecas tantiņas un truli blenza uz maniim centos vinjas ignorēt un blenzu araa pa logu vērodams riita rosmi pilsētā (divdabja teiciens ja nemaldos). Bet tad pēkšņi pie vienas pietura iekaapa vesels bars ar pensionāriem nu un protams viens atnāca un apstājās man blakus, laikam gribēja lai es sajustu zjeelastiibas sajuutu un palaistu apsēsties bet taakaa esmu labs puika( kaa tad) es piecēlos un teicu:”sēdieties ”. pffff pat paldies onka nepatieca. Taa es stāvēju kaajaas( kaa taads garsh lungjis kuram nav kur seedeet) liidz kameer man saaka saapeet kaaja( njaa tas veel truuka) kas bija sabojātās dienas saakums L. Kad trolejbuss jau bija piestājis pie pēdējās pieturas (paldies dievam) un jau biju gatavs kaapt araa es paskatījos taisni tur pretii bija cits trolejbus uz kura bija rakstīti iedvesmojoši vaardi „Всё будет хорошо”. Mani pēkšņi pārņēma pacēluma sajuuta (biksees jo redzeju seksīgu veceni) jo patieshmaam likaas ka viss varētu nokārtoties un izdoties un izkaapu araa un devos uz skolu ar augstu paceltu galvu liidz kameer iekaapu pelkjee un skaljaa balsii iebļāvos; „bljeeee suuds kaut kaads”(pie taada reeciena pat laucis apmistos) . Tas tiešām bija labs briidis shajos gruutajos laikos es pat tagad briinos kaa man vareja uzlaboties garīgais no tādiem vārdiem kas raktiiti uz sranavata trolejbusa(veel tagad rakstot sho huijnju skatos sienaa un briinos). Njaa taa tomeer bija laba nedēļa( vismaz man taa likaas). Viss bija labi liidz šodienai. Šodien pēkšņi atkal mani pārņēma taa draņķīgā sajuuta( cerams zinaat pa ko es runāju) ka „esi suudu bedree no kuras nav iespeejasms izkaapt” kura leenaam pildaas ar visādiem atkritumiem kuri tevi no iekšpuses grauzj. Liekas ka buutu acii iekritis kaads smilšu graudinhs kursh liek acij asarot un bezjēgā mirkšķināties(taa kaa daunim). Protams ceru ka shitaa sajuuta driiz pazudiis(jaa kaa tad) bet liekas ka taa vel kaadu laiku mani grauziis ( kaadu ilgaaku periodu). Pēdējā laikaa taa sajūtā mani pārņem arvien biezjaak un biezjaak( jau leenaam saaku pierast). Agraak tas taa nebija( jo biju teicamnieks) es „suudu bedres pamanīju jau pa gabalu”( jo binokli nēsāju liidz) es biju daudz dzīvespriecīgāks un jautrāks(taa kaa 5gadiigs beerns saņemot ziemassvētkos jaunu spaidermena leliiti uz baterijām) kaut gan tagad arii censhos nepazaudēt savu es bet leenaam tas sliid araa no manaam rokaam (taa ir ka nenomazgā taukainas rokas) kuru censhsos ik pa laikam uzraut augstaak un satvert ciešāk. Bet es driiz vairs to nespēšu notureet jo (esmu salaga) galu gaalaa es ar esmu tikai cilvēks un man speeks nepietiek muuzjiigi. Tapeec šobrīd meklēju alternatīvas metodes. Veel nevienu neesu atradis jo pie šitāda sranavata garīgā domas neraisaas itkaa taas buutu kaa nospiests nuugjis mazajās klasees kuru katru starbriidi lielaakas klases zeeni klapee pagalmaa lai izspiestu naudu snikeram. Njaa dziive nav rozju leja bet gan dzeloņstieple pa kuru tu leenaam sliidi lejaa(laikam ciskas taa var saskrāpēt) bet ta nu tas ir katrs pats savas laimes vai nelaimes kalējs (kalējs normāls drabs). Veel jo projām man domaas raadaas tas trolejbus ar vardiem „Всё будет хорошо” (laikam esmu garīgi slims) un klusībā ceru ka taa arii tas buus( ir ir kaa tad)