http://www.spoki.lv/aktuali/Par-seksu-PKoelju-Ka-aizplustosha-upe/453569 1.dalja ;)
Saruna ar skolotaju
Mana dzive bija laiks, runajot precizi, no 1982.-1990.gadam, kad pierakstiju burtnicaa sarunas ar Ž., pirmam kartam draugu, bet ari skolotaju, kursh iemacija saprast pasaules simbolu valodu. Cetri nakamie raksti atspoguljos dazus sho piezimju aspektus.
(par cik ta ari miegs neuznaaca nolemu uzrakstit velvienu dalju (: )
Garlaiciiba
- Butibaa ir ta, ka cilveks nevis suudzas ar vienmuljiibu, bet dievina to,-es spriezu.
- Protams, un iemesls tam ir gauzi vienkarsh - vienmuljiba rada manigu iespaidu, ka cilveki var justies droshi. Proti, shodiena bus tieshi tada pati kaa vakardiena un ritdiena nesagadas parsteigumus. Pienakot vakaram, puse dveseles sudzas, ka pa dienu nekas nav noticis, bet otra puse apmierinaati mjurraa - paradoksaali, bet taa pasha iemesla delj. Pilnigi skaidrs, ka shi droshibas sajuta ir pilnigi aplama. Cilveki neko nenosaka. Paarmainjas notiek tieshi tajaa bridii, kad tu neko negaidi, un tev ir jarikojas, jadodas cinja bez jebkadiem nosacijumiem.
- Ja mums ir dota briviba izlemt, gribam vai negribam parmainjas dzivee, kapec Dievs piespiez vienmer kaut ko mainiit?
- Kada ir isteniba> Taada, kadu to iztelojamies. Ja daudzi cilveki iedomajas, ka pasaule ir tada vai shitada, viss ap mums sastingst un kaadu laiku nemainaas. Tostarp dzive notiek nepartraukta attistiba visas sfeeraas - socialaja, politiskajaa, garigaja. Lai kaut kas attistitos, nepiecieshamas parmainjas arii cilvekaa. Taa kaa visi esam saistiiti, liktenis dazkart pamudina riikoties tos, kuri trauce attistibai.
- Parasti tas izpauzas ka trageedija...
- Viss ir atkariigs no taa, kaa uz trageediju skataamies. Ja esi izvelejies kljut par upuri shaja pasaulee, jebkursh notikums baros tavas dveseles tumsho pusi, kas liks sevi uzskatit par cieteju, vainigo un sodu pelnosho. Ja esi izvelejies but piedzivojumu mekletajs, parmainjas, pat neizbegami zaudejumi, tiesa, radis nepatikamus brizus, jo viss mainas shaja pasaulee, bet velak strauji dzis uz priekshu un liks pienjemt lemumu.
Mutvardu folkloraa gudribu biezi parstaav templis ar diviem stabiem pie ieejas. Shiem stabiem allaz dooti pretejas nozimes vardi, bet shoreiz, lai ilustretu sakamo, nosauksim vienu stabu par Bailem, otru - par Veeleeshanos. Nostaajies shaadu durvju priekshaa, cilveks skatas uz Bailju stabu un domaa: "Ak Kungs! Kas gan mani sagaida?" Tad vinjsh paveraas uz Veleshanos stabu un domaa: "Mans Dievs, esmu ljoti pieradis pie taa, kas man ir. Es velos dzivot tapat, kaa dzivoju lidz shim." Un paliek uz vietas; to mes saucam par garlaiciibu.
- Garlaiciiba ir...
- Tad, kad apstajas kustiba. Sirdii mees jutam, ka kaut kas nav pareizi, un sakam dumpoties. Izraadam neapmierinaatiibu viiriem, sievaam, berniem, kaiminjiem. No otras puses, zinaam, ka rutiina un garlaiciiba ir droshi balsti.
- Vai cilveks var atrasties shada situacija visu muzu?
- Cilveks var piemekleet aicinajumu mainiities, bet vinjsh turpinaas pretoties un dzivot pa vecam, veltigi sudzoties un cieshot - neviens nav macijis vinjam kaut ko citu. Jaa, cilveks var pavadit visu atlikusho muzu pie vartiem, pa kuriem tam vajadzeja iziet. Vinjsh veljoprojam elpos, staigas, gules, edis - bet jutiis aizvien mazak prieka par to. Gariigi vinjsh buus miris, bet nezinaas to.
