Nežēlīgākās moku ierīces46

8. VIETA. CEĻU DALĪTĀJS. Ļoti populāra ierīce Inkvizīcijas laikā – ceļu dalītājs darīja tieši to – sadalīja ceļgalu un padarīja to nelietojamu. Ierīce sastāvēja no diviem paralēliem koka gabaliem, kas bija piedzīti ar dažādiem asmeņiem un nostiprināti savstarpēji ar 2 skrūvēm. Šo uzparikti uzmauca uz upura kājas līdz celim un sāka vilkt kopā skrūves. Tika izmantota arī dažādu citu ķermeņa daļu iznīcināšanai – piemēram, rokas.

7. VIETA. MAITĒDĀJA MEITA. Šī moku ierīce tika radīta Sera Viljama Skevingtona laikā, kad viņš bija Londonas Tauera cietuma priekšnieks. Ierīce bija metāla rāmis, kurš augšpusē bja savienots ar skrūvi. Upuris tika pustupus ievietots rāmī un, savelkot skrūvi, viņš tika tiešā vārda nozīmē saspiests. Nosaukums radās pēc citas ierīces – Hercoga Ekstera Meita, kuras princips bija pretējs – izstiep ķermeni, nevis saspiest.

6. VIETA. JŪDAS KRĒSLS. Šī ierīce turpina savu eksistenci arī mūsdienās. Tā tika radīta viduslaikos, bet nav mainījusi savu konceptu līdz pat šai baltai dienai. Upuris tiek uzsēdināts uz piramīdas, ar spici tieši pretī ānusa, vagīnas, vai kādam specifiskam punktam. Mocītajs var mainīt spiedienu no nulls līdz pilnai ķermeņa masai. Šādi uzsēdināts upuris nereti tika šūpināts, vai raustīts augšā-lejā. Mūsdienās šādu moku rīku izmanto daudzās Latīņamerikas valstīs ar dažiem pievienotiem elementiem – elektrizētas jostas un piramīdas asmeņi.

5. VIETA. SPĀŅU ĒZELIS. Šī ierīce ir ļoti līdzīga Jūdas krēslam, tikai tā sastāv no baļķa kas ar ļoti stāvu kanti, pagrieztu uz augšpusi, novietots uz četrām kājām. Upuris tika uzsēdināts jāteniski, un pie kājām mēdza siet dažādus atsvarus. Ir liecības, kad upuris esot pilnība pāršķelts uz pusēm, jo pie kājām piesieti milzīgi smagumi.

4. VIETA. ŽŅAUDZĒJBUMBIERIS. Šī ierīce tika ar varu iegrūsta rīklē, ānusā vai vagīnā un ar skrūves mehānismu tika izplesta, lai izkropļotu attiecīgo atveri. Rezultāts lielāko tiesu bija letāls, bet tie kas izdzīvoja, palika par kropļiem uz mūžu. Spicie “ziedlapu” gali bija paredzēti audu plēšanai, lai mehānismu var ievietot ātrāk.

3. VIETA. SVINA ŠĻAKSTĪTĀJS. Mehānisms sastāvēja no divdaļīgas metāla lodes, kurai viena puse bija caurumaina, un no kāta. Lodes caurumainā puse tika noņemta, otra daļa tika piepildīta ar verdošu piķi, metālu, eļļu vai kādu citu substanci. Šādi vicinot ierīci upura virzienā viņš tika apšļakstīts ar verdošo šķidrumu un pakļauts smagiem apdegumiem.

2. VIETA. KRŪŠU PLĒSĒJS. Ierīci izmantoja gan kā soda rīku, gan kā nopratināšanas instrumentu. Pie nopratināšanas to nokaitēja sarkanu un iededzināja zīmi neprecētām mātēm, bet krāpšanā, pagānismā vai likumpārkapumos apvainotām sievietēm to izmantoja krūšu noraušanai. Mehānisms darbojās kā knaibles. Tās iecirta upura miesā un vairākas reizes saspieda, vai arī vienkārši norāva ar visu, kas nāca līdzi.

1. VIETA. KROKODILA ŠĶĒRES. Šis moku rīks tika īpaši taupīts tiem, kas uzdrošinājās veikt vai pat paveikt atentātus prêt karalisko ģimeni. Balstīts uz parasto knaibļu pamata, rīks sastāvēja no divām plaknēm ar ieliektu vidu, kas saliekot kopā veidoja cauruli. Šī caurule iekšpusē bija bagātīgi noklāta ar asmeņiem un “zobiem”. Kad upuris bija novests līdz erekcijai, knaibles tika sakarsētas sarkanas un uzliktas uz locekļa. Mirklīti vēlāk tās norāva, izraisot bieži vien nekontrolējamu asiņošanu un protams ļoti mokošu nāvi.