›

Mušas 10

25 1

No mušām mājās vispazīstamākā ir istabas muša Musca domestica. Cilvēka saskarsme ar mušām ir tik cieša, ka tās savvaļā nav sastopamas, vienmēr saistītas ar cilvēku mājokli. Istabas muša - Musca domestica Parasti dzīvo cilvēka mājokļa tuvumā. Tā ir ļoti auglīga, un siltā laikā attīstās sešas, septiņas un pat vairāk paaudžu. Mušas pārziemo, paslēpušās dažādās vientuļās vietās, pa lielākai daļai cilvēka mājoklī. Pārziemo arī kāpuri un kūniņas. pavasarī mātīte dēj oliņas dažādās pūstošās vietās, mēslos un izkārnījumos. Siltā laikā kāpuri izšķiļas dažu stundu laikā. Tie stipri atšķiras no tauriņu un vaboļu kāpuriem. galva un acis tiem nav norobežotas, mutes orgāni sastāv tikai no viena āķīšu pāra, nav kāju. Kāpura ķermeņa priekšgals ir tievāks, un tādēļ kāpurs ieurbjas barībā, taču ne visai dziļi, jo tam nepieciešams gaiss. Pirms kāpurs iekūņojas, tas izlien un noslēpjas zem kaut kāda priekšmeta vai ierokas zemē. Pirms pārvēršanās kūniņā kāpurs nenovelkas pavisam. Sacietējot ādiņa veido “muciņu”, kurā kāpurs arī pārvēršas kūniņā. Mušas mutes orgāni ir snuķītis ar diviem spilventiņiem galā. Ar tiem muša iesūc šķidru barību. Tā barojas arī ar cietām vielām, izdalīdama siekalas, kas tās izšķīdina. Tādā veidā muša izmanto cukuru, maizi u.c. Muša nespēj izdurt mīksto snuķīti caur ādu, bet labprāt sūc dzīvnieku un cilvēku sviedrus, kā arī strutas un asinis, kas izdalās savainojumu vietās. Vietās, kur bijušas mušas, var ieraudzīt traipus, kas rodas tām atraugājoties(gaiši traipi) vai izkārnoties (tumši traipi). Atrodoties cilvēka tuvumā un rāpodama pa netīrumiem, muša pārnēsā daudz un dažādus mikrobus. Mikrobiologi konstatējuši, ka vienas mušas barības orgānos var būt ap 28 milj. dažādu mikroorganismu un uz mušas ķermeņa – ap 6 milj. Mušas var pārnest tādas infekcijas kā dažādas zarnu slimības – vēdertīfu, holeru un dizentēriju, tuberkulozi, difteriju u.c. Istabas muša pārnēsā ne tikai slimību izraisītājas baktērijas un vīrusus, bet arī cērmju un citu parazītisko tārpu oliņas, ar kurām inficē pārtikas produktus. Istabas muša var būt bīstama cilvēkam. Tā izskaužama ar dažādiem līdzekļiem. Visdrošākais līdzeklis ir tīrība. Labvēlīgos apstākļos istabas mušas vairojas ļoti ātri, paaudze nomainās nedēļas laikā. Viena mātīte vasaras laikā izdēj 100-600 olu. Vasaras laikā potenciālo pēcnācēju skaits teorētiski varētu sasniegt 5x1012 - pieci triljoni īpatņu. Staujā vairošanās ir pamatā tam, ka istabas mušas izmanto biotehnoloģijā - kūtsmēslu pārstrādē. Izaugušos mušu kāpurus savukārt izmanto kā augstvērtīgu olbaltumvielu un tauku avotu mājputnu barībā. Papildus no kūtsmēsliem iegūst augstvērtīgu kompostu. Īpaši daudz mušu ir tajās mājās, kuras atrodas tuvu pie kūts jeb vaļējas tualetes. No vienas puses mušas ir sanitāri, jo to kāpuri apēd atkritumus, bet no otras puses tās ir bīstami zarnu infekciju - tīfa, holeras, dizentērijas un arī parazītisko tārpu - cērmju olu pārnesējas tieši no mēslu kaudzes uz mūsu galdu. Aprēķināts, ka mušai uz ķermeņa virsmas var būt ap 5 miljoni mikrobu šūnu. Nedzeriet alu, neēdiet zupu, kurā iekritusi muša! Mušas labprāt mielojas ar izdalījumiem pie acīm, deguma, ievainojumiem, ar ēdiena paliekām pie mutes, ar sviedriem. Kas pirms gulētiešanas rūpīgi nomazgājas, to mušas netraucē. Mušas bojā arī iedzīves izskatu, jo visur atstāj savu ekskrementu traipus. Pirms telpās lietojamo insekticīdu izgudrošanas mušu iznīcināšanai cepa sarkanās mušmires cepuri, tad to pārkaisīja ar cukuru un nolika mušu apsēstā vietā. Izmantoja arī lipīgo mušpapīru, tā izmantošanas efektivitāte balstās uz mušas uzvedības īpatnību - nosēsties un telpā izvirzītiem priekšmetiem. Bez istabas mušām dzīvokļos vēl sastopamas (bieži lidinās ap lampām) mazā istabas muša – Fannia canicularis. Retāk istabā ielido gaļas muša – Calliphora erytrocephala. Mazā istabas muša - Fannia canicularis Mazā istabas muša Fannia canicularis visbiežāk redzama spietojam zem lustras, arī viņu kāpuri apdzīvo mēslus. Istabas mušas “nekož’’, to snuķītis ir piemērots galvenokārt pusšķidras barības uzņemšanai, taču ar snuķīti var noskrubināt arī ko cietāku, vispirms apslapinot barību ar siekalām. Sīvā muša - Stomoxys calcitrans Rudens pusē mājās dažkārt ielido sīvā muša Stomoxys calcitrans, kas pēc izskata īpaši neatšķiras no mājas mušas. Sīvajai mušai ir dūrējsnuķis ar ko tās sāpīgi pārdur ādu un sūc asinis. Mēdz teikt, ka uz rudens pusi istabas mušas kļūstot niknas un sākot kost. Tas nav gluži pareizi, jo to dara nevis istabas muša, bet gan sīvā muša, kas izperinās vasaras vidū. Atšķirt no istabas mušas to ir viegli, parasti tā sēž ar izplestiem spārniem, tās vēderiņš ir īsāks un platāks, bet, galvenais, - snuķītis ir garš, ass un pavērsts uz priekšu. arī mušas izturēšanās ir savādāka: tā nerāpo pa ādu, nedūc virs galda, parasti nemanāmi pielido, klusi nosēžas un iekož. Sīvā muša pārtiek no asinīm. Tās kodieni ne tikai satrauc lopus un cilvēkus, bet arī apdraud, jo starp pārnēsājamiem mikrobiem nereti atrodas ļoti smagas slimības – Sibīrijas čūlas un tularēmijas ierosinātāji, kā arī septiskās un citas baktērijas no slimajiem dzīvniekiem un cilvēka uz veselajiem.