Mūsdienās attīstītajās valstīs ņirgāšanās fenomenam (mobingam) skolās tiek pievērsta arvien lielāka nozīme. Tā ir agresijas izpausme, kas ir kļuvusi par sociālu problēmu skolās visā pasaulē.
Mobings skolās38
217
0
Mobingu skaidro ne tikai kā pssiholoģisku terorizēšanu, bet Leimans H. Mobingu raksturo kā negatīvi virzītu ilgtermiņa komunikāciju pret vienu vai vairākām personām.
Mobings sevī ietver ņirgāšanos. Šī problēma ir kļuvusi par plašu sociālu problēmu ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Ņirgāšanās nav atkarīga tikai no individuālajiem faktoriem, tas ir tiešs mijiedarbības rezultāts starp indivīdu un mikrovidi – skolu, vienaudžiem, ģimeni.
Ņirgāšanās gadījumā persona atkārtoti un ilglaicīgi ir pakļauta negatīvai rīcībai no vienas vai vairāku personu puses, piemēram, tiek izraisītas ciešanas citai personai verbālā, fiziskā vai psiholoģiskā (ignorēšana) veidā, šādi ņirgāšanos definē Olveusa D. Jāuzsver, ka ņirgāšanās gadījumā pastāv spēku disbalanss – vecuma, fiziskā vai garīgā brieduma vai spēju ziņā.
Apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa skolēnu labprāt dodas uz skolu, taču kā iemesli, lai neapmeklētu skolu, tiek minēti grūtības mācībās, negatīva citu skolēnu un arī skolotāju attieksme. Skolēniem apceļamo vienaudžu vidū nav grūti atrast — kādam var nepatikt otra izskats, apģērbs, uzskati, mēdz apcelt arī tāpēc, ka vecāki strādā ne tik prestižā darbā un maz nopelna, saka Kristīne Veispale, VBTAI galvenā inspektore Rīgā.
Par mobinga upuri var kļūt ikviens bērns. Mobings bieži ir vērsts pret vienu vai diviem bērniem klasē.
Kāpēc klases audzinātāji nepamana vardarbību klasē? "Vai nu klases audzinātājs nav vēlējies to redzēt, vai nemācēja atpazīt, vai arī nav zinājis, kā rīkoties šādā situācijā," saka Agnese Sladzevska, Dardedzes projektu un apmācības daļas vadītāja. Ja skolēni manot, ka skolotājs mobingu redz, taču nerīkojas, tas var vērsties plašumā — audzinātāja netiešs atbalsts tam dod zaļo gaismu.
A.Sladzevska teic — lai cīnītos pret mobingu, skolā jābūt vienotai politikai un pieejai — kā rīkoties jāzina, "sākot no skolas direktora un beidzot ar dežuranti vai pavāri". Zviedrijā esot ar likuma varu noteikts — katrā skolā esot jābūt izstrādātai antimobinga programmai.
Gandrīz katrā Latvijas skolu klasē ir sastopams kāds, kurš cieš no psiholoģiskā terora vieglākā vai ne tik vieglā formā.
Sliktākajā gadījumā tas izvēršas par fizisku agresiju, kur skolas līmenī tikt galā ir ļoti grūti, jo bieži tiek iesaistīta Pašvaldības policija. Bet ikdienā biežāk sastopamamies ar verbālo ņirgāšanos, kad par vai pret kādu personu tiek izteiktas dažādas piezīmes, kas ar laiku pārtop ļoti milzīgā konfliktā, kuru reizēm līdz galam nevar pat atrisināt, jo tas ilgst gadiem ilgi, un persona, kas cieš no mobinga, bieži vienkārši ar to samierinās, jo tas kļūst par skolas ikdienu.
Šī informācija liks aizdomāties.///
Tev patiks šie raksti
