Mmt2
146
1
Šodien, kad manā istabā ienāca 5gadus vecais mana brāļa dēls, es kliedzu uz viņu lai pazūd no manas istabas, pat nepaskatoties uz viņu. Kad sapratu ka viņš neklausās, es apgriezos un sāku kliegt, tad es ieraudzīju viņu turam rokās bļodu ķiršu (manu iecienītāko), viņš teica : "Piedod, es tik gribēju padalīties"
Šodien, guļot savā slimnīcas gultā, mans tēvs mierīgi mierināja mani un centās mazināt manas sāpes par savu gaidāmo nāvi ar aizkuņģa dziedzera vēzi.
Šodien es runāju ar savu vecmāmiņu par mīlestību. Es pajautāju : "Kā tu zini ka kāds tev tiešām patīk?" viņa nopūtās un atbildēja : "Kad tu viņu pazaudē"
Šodien mans brālis paskatijās uz mani caur cietuma apmeklētāju stiklu, sāka raudāt un teica : "Es esmu graizsirdīgs uz tevi, un tādiem cilvēkiem kā tu, kuri tik viegli var pateikt narkotikām NĒ"
Šodien, Newportas pludmalē, es redzēju vīrieti sērfojam, viņam bija viena kāja.
Šodien, pēdējā mājas spēles sezonā, visu zēnu basketbola komanda mūsu vidusskolā ienāca sporta zālē pa pāriem sadevušies rokās. Viņi to darīja, protestējot pret to, ka divi geju studenti tika nosūtīti uz ieslodzījumu vienu nedēļu,par to ka sadevušies rokās staigāja skolas gaiteņos.
Šodien, no rīta, mans dēls saņēma pavēli otro reizi atgriezties un dienēt Afganistānā. Vakarā viņš izdarīja pašnāvību.