Piedāvājums izdarīts vēl 2005. gadā, kas Irākā turpinājās karadarbība.
"Irāņi gribēja noslēgt darījumu, un nosacījumi bija sekojoši: viņi
pārstāj nogalināt mūsu militārpersonas Irākā un pārstāj kavēt politisko
procesu šajā valstī, bet mēs apmaiņā pieveram acis uz viņu
kodolprogrammu," - paziņoja Džons Souerss, Lielbritānijas pastāvīgs
pārstāvis ANO Drošības Padomē.
Sarunas, dabiski, bija slepenas. Vašingtona un Londona sen apvainoja Irānu, ka tā palīdz Irākas kaujiniekiem, apmācot tos un piegādājot ieročus. Tāpat bieži tika pieminēti "neapgāžami pierādījumi", taču Teherane visu noliedza un nekādi pierādījumi tā arī netika publiskoti.
Ja tas, kas apgalvo Souerss, ir taisnība, tad pierādījumi Irānas līdzdalībai Irākas konfliktā beidzot ir atrasti. Tomēr ar vai bez pierādījumiem, Londona darījumam nav piekritusi – pārāk lielā mērā piedāvājums līdzinājās šantāžai. Teherāna tad vērsusies pie Vācijas un Francijas, lai tās pārliecina britus pieņemt Irānas piedāvājumu, taču arī Parīze un Berlīne atbildēja ar atteikumiem, neskatoties uz to, ka atšķirībā no Londonas bija kategoriski pret karu Irākā.
Neraugoties uz visām šīm peripētijām Irāna turpināja savu kodolprogrammu, kura, kā uzsver Teherāna, paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Vašingtona un Londona tam netic, uzskatot, ka Irāna grib izstrādāt kodolieročus.
Sarunas, dabiski, bija slepenas. Vašingtona un Londona sen apvainoja Irānu, ka tā palīdz Irākas kaujiniekiem, apmācot tos un piegādājot ieročus. Tāpat bieži tika pieminēti "neapgāžami pierādījumi", taču Teherane visu noliedza un nekādi pierādījumi tā arī netika publiskoti.
Ja tas, kas apgalvo Souerss, ir taisnība, tad pierādījumi Irānas līdzdalībai Irākas konfliktā beidzot ir atrasti. Tomēr ar vai bez pierādījumiem, Londona darījumam nav piekritusi – pārāk lielā mērā piedāvājums līdzinājās šantāžai. Teherāna tad vērsusies pie Vācijas un Francijas, lai tās pārliecina britus pieņemt Irānas piedāvājumu, taču arī Parīze un Berlīne atbildēja ar atteikumiem, neskatoties uz to, ka atšķirībā no Londonas bija kategoriski pret karu Irākā.
Neraugoties uz visām šīm peripētijām Irāna turpināja savu kodolprogrammu, kura, kā uzsver Teherāna, paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Vašingtona un Londona tam netic, uzskatot, ka Irāna grib izstrādāt kodolieročus.
Saistītais raksts: Eksperti: Irānas rīcībā ir pietiekams urāna daudzums savas atombumbas radīšanai >>>
Saistītais raksts: ASV pārskatīs pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides plānus apmaiņā pret Krievijas dalību Irānas atbruņošanā >>>
Saistītais raksts: Francijā uzskata, ka Irāna savu pirmo atombumbu var radīt jau 2009. gadā >>>
Saistītais raksts: Izraēla plāno uzbrukumu Irānai bez ASV palīdzības >>>
