Dienas laikā uz ādas sakrājas putekļi, netīrumi, nolobījušās ādas virskārtas šūnas, sviedru un tauku dziedzeru izdalījumi. Tauku dziedzeri izdala apmēram 20 gramus tauku diennaktī. Tie mīkstina ādu, padara to elastīgāku. Sviedru dziedzeri diennaktī izdala līdz 1 litram sviedru, bet fiziska darba laikā pat vairāk.
Cilvēkiem ir divu veidu sviedru dziedzeru – vieni, kas darbojas jau kopš dzimšanas un atrodas pa visu ķermeni; bet otri - savu darbību uzsāk dzimumnobriešanas periodā un atrodas padušu un cirkšņu rajona ādā. Tikko izstrādātiem sviedriem smakas nav, bet to var radīt hormonāli traucējumi un dažādi mikroorganismi, kas atrodas uz ādas.
Tauku un sviedru dziedzeru izdalījumi uz ādas sadalās un rada labvēlīgu vidi dažādu mikroorganismu vairošanās procesam. Tas ir biežākais nepatīkamās smakas rašanās iemesls. Baktērijas un sēnītes var ne tikai izmainīt sviedru smaku un krāsu, bet izraisīt šo dziedzeru izvadkanālu aiz- sprostošanos, to sastrutošanu, kā arī izraisīt dažādus iekaisuma procesus ādā.
Galvenie ādas tīrīšanas līdzekļi ir ūdens un ziepes. Ziepjains ūdens labi izšķīdina taukainos netīrumus, bet ūdens tos viegli noskalo. Viss ķermenis jāmazgā reizi dienā zem dušas un reizi nedēļā vannā vai pirtī. Ja nav iespējams katru dienu iet zem dušas, tad vakaros jānomazgā vismaz rokas, paduses, kakls, ārējie dzimumorgāni un kājas. Pēc vannas vai dušas ieteicams ieziest visu ķermeni vai vismaz rokas, ceļgalus, sēžamvietu ar ķermeņa krēmu, pēc dušas želeju vai losjonu. Ar tiem var ieziest arī ārējo dzimumorgānu ādu. To iedarbība ir ne tikai dezoderējoša, bet arī ādu mīkstinoša un mitrinoša, kas aizkavē ādas novecošanās procesu.
Mazgājoties zem dušas, ūdens plūsma no ādas labi noskalo netīrumus un ziepju atliekas. Mazgājoties vannā, ādas virskārta vairāk atmirkst un atmirkušās šūnas labāk atdalās. Vēlamā ūdens temperatūra vannā ir +33-37 grādi pēc Celsija. Mazgāšanās ilgums nedrīkst pārsniegt 15 –30 minūtes.
Mazgāšanos vannā vai dušā vajadzētu beigt noskalojoties ar vēsu ūdeni. Tas radīs siltuma sajūtu un būs pārtraukta arī svīšana. Mazgājoties vairākas reizes dienā jābūt uzmanīgam ar ziepju lietošanu. Ziepes attauko ādu, tāpēc mazgājoties biežāk kā reizi dienā ieteicams saziepēt tikai netīrās un sasvīdušās vietas.
ticējumi
Samazgainā ūdenī, kur ēdienu trauki mazgāti,
nedrīkst muti mazgāt, lai netici aprunāts.
/J. Jansons, Plāņi./
Kad grib tīri nomazgāties, tad vajaga noberzties
ar mārrutka lapām. /K. Lielozols, Nīca./
Jāmazgājas piena sulās, jo tad seja būs balta.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
Ja ūdens priekš mazgāšanās uzvāroties, tad metoties
dažādi augoņi; bet vajagot tik ogli iemest, tad
nekas nekaitot. /F. Pārups, Zante./
Kad maizes ūdenī mazgājoties, tad nekad slims
nepaliekot. /R. Bērziņš, Džūkste./
Mazgāšanās dušā esot kaitīga???...
Amerikāņu zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka mazgāšanās dušā var nopietni apdraudēt cilvēka veselību, ziņo BBC.
Zinātnieki atzinuši, ka galvenais ļaunums slēpjoties dušas uzgalī, kur uzkrājoties baktērijas, kas līdz ar ūdens strūklu mazgāšanās laikā nonāk uz cilvēka ādas. Īpaši riskē tie cilvēki, kuri ieraduši ūdens strūklu uzreiz pēc dušas krāna atgriešanas vērst pret seju.
Dušas uzgaļa iekšpusē galvenokārt vairojoties Mycobacterium avium baktērijas, kuras zinātnieku veiktā eksperimenta laikā atrastas uz trešās daļas no aplūkotajiem dušas uzgaļiem. Tāpat secināts, ka baktērijām vislabvēlīgākā vide veidojas plastmasas dušas uzgaļos.
Šīs baktērijas, kas var izraisīt dažādas plaušu slimības, īpaši bīstamas ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, gados veciem cilvēkiem un sievietēm mātes cerībās.
Mazgāšanās senos laikos
Nepieciešamība pēc miesas un gara tīrības daudzām tautām radusies jau ļoti sen. Skitu ciltīm pirtis bija pārvietojamas telts veidā. Senajā Krievzemē būvēja koka pirtis. Indijā ir atklātas seno pilsētu drupas, kur vannas bija gandrīz katrā namā. Arheologi Krētas salas valdnieka mītni attiecina uz otro tūkstošgadi pirms mūsu ēras. Šajā mītnē pirts vajadzībām bija aprīkotas vairākas telpas.
Nepatiess būs viedoklis, ka tajā laikā Eiropā netīrīgi bija zemāko sabiedrības slāņu cilvēki. Aristokrātija bija tikpat netīrīga - nemainīja drēbes, nezināja par ziepju un kabatas lakatiņu eksistenci, nerunājot nemaz par pirts apmeklēšanu. Vienīgais, ar ko bagātais atšķīrās no nabagā, bija liels ūdens trauks mājā, kuru reizēm izmantoja. Un arī pati mazgāšanās notika diezgan oriģināli: traukā tika ieliets karsts ūdens, un šajā ūdenī mazgājās visi pils iemītnieki. Pašsaprotami, ka ūdens vispār netika mainīts. Pēc tam šo ūdeni izmantoja veļas mazgāšanai un citām saimnieciskām vajadzībām. Pat karaliskajās ģimenēs valdīja šāda atmosfēra. Ja mājā nebija blusas vai utis, tā bija sensācija. Dižciltīgās dāmas zem drēbēm reizēm nēsāja dabisku zvērādu, lai blusas tik stipri nekostu. Šī laika posma beigās, pirms Renesanses perioda, tika izdomātas un pielietotas parūkas. Nu matus un galvu varēja vispār nemazgāt, jo zem parūkas nekas nav redzams. Aristokrātija bija glābta. Šim laikam ir raksturīgs arī parfimērijas uzplaukums. Ballēs, kuras notika slēgtās, nevēdināmās telpās, sapulcējās aristokrātija, kas mazgājās ne biežāk kā 2-3 reizes mēnesī, un nepatīkamo telpas gaisa aromātu centās mazināt, izmantojot spēcīgas smaržas. Parfimēriem un smaržu izgatavotājiem bija ziedu laiki.
Renesanses periodā miesas tīrība atguva savas pozīcijas, un tauta sāka mazgāties nedaudz biežāk. Arī aristokrātija sāka mazgāties biežāk, un mazgājamos traukos ūdeni sāka mainīt pēc katra cilvēka. Sāka atcerēties par pirti, tā kļuva par iegribu un kaprīzes lietu. Anglijas parlaments izdeva rīkojumu celt pirtis un samazināt pakalpojumu un ūdens cenas.
Aristokrātu pirtīs katram individuāli tika piedāvāti mazgājamie trauki, un tā bija liela greznība. Ūdens tika sildīts citā telpā. Lielos katlos ielēja aukstu ūdeni. Speciālās krāsnīs sakarsēja akmeņus, kurus ielika katlos ar auksto ūdeni. Tādā veidā stundas laikā varēja sasildīt ūdeni. Šajā laikā savādāka situācija bija ziemeļeiropas valstīs - Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Tur pērās bieži un ar baudu, nepievēršot nekādu vērību uzskatiem un aizliegumiem.
Nu,ko,tauta?... Mazgājamies uz nebēdu,kā katram patīk, esam veseli un smukiņi rozā kā bērneļi 
Dažas receptes: MAZĀ KUMELĪŠU VANNIŅA Ādu nomierinoša vannas pelde.
Kumelītes ir mīlestības ziediņš, nomierina sakairinātu ādu. Sastāvs: kumelīšu ziedi ĀDU ATJAUNOJOŠĀ VANNAS PELDE Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, tas veicina un paātrina ādas atveseļošanos un atjaunošanās procesus. Sastāvs: Kliņģerīšu ziedi MAZĀ LINU VANNIŅA Ādu barojoša vannas pelde.
Linsēklas jau gadsimtiem ilgi tiek uzskatītas par unikālu līdzekli, kas mīkstina un baro. Kumelītes nomierina sakairinātu ādu. Sastāvs: kumelīšu ziedi, linsēklas MAZĀ MIEGA VANNIŅA Relaksējoša vannas pelde.
Izsenis bijis zināms, ka mārsils noņem "ļaunu aci", tādēļ bieži ticis izmantots vannas peldēm, lai nomierinātu, attīrītu auru no svešas iedarbības un uzlabotu organisma darbību. Auzas maigi mīkstina ādu. Pelašķis dezinficē un aizsargā no iekaisumiem. Sastāvs: piparmētra, auzas, mārsils, pelašķi. MAZĀ MOŽUMA VANNIŅA Enerģētiskā meža vannas pelde.
Priežu skujas maigi mīkstina ādu, dziedēīkstina ādu, dziedē iekaisumus, brūces, iznīcina mikrobus. Auzas maigi mīkstina un baro ādu. Recepte izstrādāta sadarbībā ar prof.Dr.sc.ing. M. Daugavieti, vienīgo zinātnieku Latvijā, kas jau vairāk kā četrdesmit gadus nodarbojas ar meža produktu bioloģiski aktīvo vielu izmantošanu veselību veicinošu līdzekļu izstrādē. Sastāvs: Auzas, priežu skujas, priežu hlorofilin.
