local-stats-pixel

Mati, mati & mati...11

32 0
Cilvēka mati patiesībā ir vienkārši keratīna un mirušu ādas šūnu veidojumi. To uzdevums ir novērst siltuma zudumu no cilvēka galvas. Taču matu skaistumam un kopšanai cilvēce ik gadus tērē miljardiem dolāru. Vēstures laikmetos cilvēki ir izmantojuši matus, lai norādītu savu piederību kādai sociālai kārtai, uzsvērtu savu reliģisko piederību un parādītu savu dumpinieka dabu vecākiem. Madonna maina matu krāsu un sakārtojumu ar katru jauno albumu, panki joprojām staigā grebenēs, bet cilvēki joprojām strīdas par to, vai skaistākās sievietes pasaulē ir brunetes vai blondīnes...
Tik vienkārša lieta kā mati patiesībā ir ļoti interesants fenomens. Lūk, pieci fakti, kurus jūs noteikti nezinājāt, bet kuri parāda, ka mati nav tikai ērkulis uz cilvēka galvas.

1 – Mati spēj savākt izlijušu naftu
Kad Sanfrancisko līcī 2007. gadā no kuģa Cosco Busan noplūda nafta, grupa dabas draugu – brīvprātīgo izmantoja no cilvēka matiem darinātus mudžekļus, lai sakoptu pludmali. Mati absorbē naftu no ūdens, funkcionējot kā dabisks sūklis. Novatoriskās idejas autors Phil McCroy stāstīja, ka šo ideju ir smēlies, redzot ar naftu noķēpājušos ūdrus pēc Exxon Valdez katastrofas 1989. gadā. Redzētais viņam sniedza ideju. McCroy vāca cilvēku matus no frizētavām, sabāza tos sievas vecajās zeķbiksēs un – tā tapa „naftas vīkšķis”.
Kad nafta ir savākta, mudžeklim pieliek klāt austersēnes. Tās absorbē naftu un pārvērš dabas apdraudētāju netoksiskā kompostā. Vides aizstāvji patlaban strādā pie tā, lai šādi matu mudžekļi atrastos uz katra tankkuģa, lai tos varētu likt lietā uzreiz pēc notikušā negadījuma.

2 – Cilvēka matus var izmatot sojas mērces pagatavošanā
Ēdienā atrasts mats vienā mirklī var sabojāt apetīti. Bet ko darīt, ja no matiem gatavots pats ēdiens vai tā piedeva? Izdevums Internet Journal of Toxicology nesen publicēja rakstu par vienu no lielākajiem Ķīnas sojas mērces ražotājiem Hongshuai Soy Sauce. Uzņēmuma jaunākas produkts tirgū tika pozicionēts kā „jaunākais bioinženierijas sasniegums pārtikas nozarē." Mērce, kuras cena bija ievērojami zemāka, nekā konkurentu ražojumiem, ātri kļuva populāra. Taču neatkarīgu žurnālistu pētījums atklāja šokējošu faktu – kompānija izmantoja aminoskābes nevis no sojas vai kviešiem, bet gan no cilvēku matiem, kas savākti no frizētavu grīdām... Kā saka - kas vienam slogs, tas otram - loms.

3 – Bārdas reiz bijušas apliktas ar nodokli
Pēteris Lielais tiek uzskatīts par vienu no diženākajiem 17. gadsimta valdniekiem, kurš simpatizēja rietumu pasaules tradīcijām. Tiesa, bārdas viņam nepavisam nelikās pievilcīgas... Imperators vēlējas Krieviju rietumnieciskot, tāpēc viņš pavēlēja visiem saviem galminiekiem, valsts ierēdņiem un militārpersonām ģērbties rietumnieciski un nenēsāt bārdu. Šis uzstādījums pamazām izplatījās visā valstī, līdz vienīgie bārdaiņi palika zemnieki un priesteri. Ja vīrietis atteicās skūties, viņam tika piemērots ikgadējais bārdas nodoklis 100 rubļu apmērā. Henrijs VIII līdzīgu nodokli ieviesa Anglijā savas valdīšanas laikā. Tiesa, šis karalis bija slavens ar savu domu mainīgumu (sievas viņš mainīja gluži kā zeķes), tāpēc pēc vairākiem gadiem pats noaudzēja bārdu un nodokli atcēla.

4 – Sarkano matu īpašnieki, iespējams, ir citplanētieši
Pastāv sazvērestības teorija, ka sarkano matu nēsātāji ir citplanētiešu – cilvēku krustojums. Padomājiet paši: kāpēc liela daļa Eiropas karaļu un karalieņu ir bijuši rudi, ja kopējais šādu cilvēku īpatsvars ir gaužām neliels? Kāpēc liela daļa Bostonas dienvidu daļas iedzīvotāju ir rudmataini un runā ar citu akcentu, nekā pārējie pilsētas iedzīvotāji?
Izklausās patiešām traki, taču cilvēki ar sarkaniem matiem arī bioloģiskajā ziņā atšķiras no pārējiem. Rudmates, piemēram, asiņo ilgāk, tāpēc ārsti tām agrīnā vecumā dod speciālus medikamentus. Viņām uz galvas ir mazāk matu – ap 90 000 salīdzinājumā ar 140 000, kas ir cilvēkiem ar blondiem vai brūniem matiem...

5 – Cilvēku mati reiz tika izmantoti kā rotaslietas
Viktorijas laikmetā sievietes bieži rotājās ar mirušo mīļoto cilvēku matiem. Tā kā fotogrāfiju tolaik nebija, mati bija kā piemiņas velte, kas rosināja atcerēties aizgājējus. Lai arī tas sākās tikai kā vienkārša mirušo piemiņa, ar laiku matu rotas kļuva par veselu mākslu un pārtapa par īstu modes kliedzienu. Iespējams, šis ir dīvainākas modes untums kopš amazoņu laikiem, kad tās ap kaklu nēsāja sažuvušas ienaidnieku galvas... Šodien joprojām speciālos veikalos ir iespējams iegādāties Viktorijas laikmeta matu rotas, kas ļauj pieminēt mirušos. Vai tiešām šie ļautiņi joprojām nepazīst fotokameru?
32 0 11 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 11

0/2000
Vēl nedaudz par matiem. Senie akmenī kaltie raksti un attēli rāda, ka labs izskats bijis vitāli svarīgs jau senajiem ēģiptiešiem. Stāsti par Kleopatras leģendārajām kazas piena vannām, līdzīgi kā acs kontūru izcelšanai joprojām izmantotie ogļu acu zīmuļi ir nonākuši līdz pat mūsdienām, Tomēr nozīmīgākais, kas radās senajos laikos, bija friziera profesija. Tieši frizierus uzskatīja par vissvarīgākajiem kalpiem. 5000 gadus pirms mūsu ēras modē bija pāžu frizūras vai garas un viļņainas cirtas. Tolaik tika veidotas arī pirmās parūkas. Hiti, asīrieši un babilonieši - visi kā viens kopēja ēģiptiešu modi. Grieķi ticēja, ka gari mati ir dievu dāvana. Tika uzskatīts, ka vīrieša spēks un dvēsele mīt viņa garajos matos. Lai iezīmētu skaidru robežu starp sociālajām grupām, vergiem bija jānēsā ļoti īsi apgriezti mati. Sievietes sasēja savas skaistās cirtas, ar lentēm saņ*t tās biezā zirgastē vai mezglā. Romas impērijas laikā sievietēm modē bija blondi mati. Bet kā gan tos iegūt, ja daba dienvideiropietes apveltījusi ar tumšiem vai melniem matiem? “Pasaules valdnieces” sajauca olas dzeltenumu, kumelītes un safrānu ar jūras ūdeni. Ar šo masu mazgātie un iesmērētie mati tika žāvēti un balināti spilgtajā dienvidu saulē. Tomēr šī drastiskā metode nespēja mainīt lielisko melno matu krāsu, tādēļ kareivīgo romiešu atvestajām teitoņu verdzenēm nācās šķirties no saviem blondajiem matiem, lai no tiem gatavotu parūkas. Ģermāņu vīrieši nēsāja “krēpes” līdz zodam, savukārt virs pieres mati bija nogriezti “ponijā”. Jaunas meitenes matus nēsāja izlaistus, kamēr cienījamām precētām sievietēm tie bija sapīti. Vienlaikus franču zemēs tikai karaļiem bija atļauts nēsāt garus matus. Lielākā daļa vīriešu viduslaikos bija ar gariem, cirtotiem matiem, bet 14. gadsimtā mati kļuva īsāki. Viduslaikos neprecētas sievietes kā nevainības zīmi ļāva matiem krist brīvi vai arī sapina tos garās bizēs. Taču pēc kāzām sievietes matus paslēpa zem mazām cepurītēm vai līdzīgām galvassegām. Romānikas, gotikas un Renesanses laikā mode nereti mainījās – te modīgi bija nesāt dažādās bizes, te aubītes, bagātīgas lokas vai copītes, te – staigāt ar skūtiem deniņiem. Baroka laikmetā modes kliedziens bija ar pērlītēm izšūtas brokāta lentes un bagātīgi izrotātas ķemmes. Frizūras kļuva arvien augstākas un augstākas. Sekojošajā rokoko laikmetā dekadencei vairs nebija robežu. Par “très chic” tika uzskatītas torņveida parūkas. Frizūras saturēšanai kopā izmantoja kviešu vai rīsu pulveri. Matu un ķermeņa kopšana viduslaikos bija sveša. Neizbēgamās nepatīkamās smakas tika nomāktas ar spēcīgiem parfīmiem. Līksmoja blusas, utis un citi parazīti. Fantastiskie matu veidojumi noveda pie tā, ka dāmas pirms svarīgiem svētkiem gulēja sēdus, lai nesabojātu lielisko frizūru. Ir ziņas, ka daži augstdzimuši namatēvi pat esot paaugstinājuši durvju ailes augstumu tikai tādēļ, lai augsto matu torņu īpašnieces varētu ieiet deju zālē visā savā krāšņumā. Brīvība matu sakārtojumu ziņā iestājās tikai progresīvā 20. gadsimta sākumā. Agrāko laiku bizes reizē ar sieviešu emancipācijas kustības sākumu tika atstātas pagātnē. Tā laika moto bija “modē ir pilnīgi viss”, pielāgojoties katram indivīdam. Tomēr pastāvēja modes tendences, ko stingri ievēroja tās, kuras jutās stilīgas. Piemēram, divdesmito gadu sākumā sieviešu vidū ļoti populāra kļuva zēngalviņa un atgriešanos apritē pēc vairāk nekā 5000 gadiem piedzīvoja pāžu frizūras. Frizūru modi visā Eiropā ietekmēja arī Otrais pasaules karš. Sievietēm vajadzēja izskatīties lietišķām, pieglaustām un sasukātām īstā vācu stilā. Sevi cienoši vīrieši skuva pakausi, matiem galvas augšpusē ļaujot krist brīvi. Savukārt karam beidzoties, dāmas sprogoja savus matus gluži kā slavenās Holivudas dīvas. Piecdesmitajos gados pāri okeānam ceļoja ne tikai mūzikas stili. Elvisa frizūra ar garajām bakenēm izraisīja lavīnas efektu un daudzus atdarinātājus. Sešdesmitajos gados jaunu stilu radīja britu spurainās frizūras un zirgastes. Septiņdesmitajos gados puķu bērni un pacifisti aicināja iesaistīties protesta akcijās. Viņi ar saviem nekoptajiem un pinkainajiem matiem gribēja parādīt negatīvo attieksmi pret apkārt notiekošo. Astoņdesmitajos gados atgriezās kopts un stilīgs izskats. Britu frizieris Vidals Sasūns savu ideju pauda vienkārši: matiem jākrīt tā, kā tie aug. Tā dzima pakāpeniskais griezums - vienkārši pakrati galvu ar labi grieztiem matiem, un tie izskatīsies perfekti. Jau deviņdesmitajos gados modei vairs nebija robežu – no ieeļļotām, skūtām galvām līdz asimetriskiem griezumiem. Kāds izskatās 21. gadsimts? Neskatoties uz matu lakas daudzumu, ar matu eļļu veidotām cirtām, Breda Pita spuraino cekulu vai popkultūras ikonas Madonnas jaunāko frizūru, skaidrs ir viens – griezumi, kas piestāv cilvēkam un izskatās dabiski, iezīmē šā gadu tūkstoša tendences.
5 0 atbildēt
Nav matu nav problemu....
4 0 atbildēt
interesanti emotion
3 0 atbildēt
Bārdas reiz bijušas apliktas ar nodokli šito es zināju, bet pārējo gan ne. interesanti bija. :D
3 0 atbildēt
ļoti interesanti :] tiešām interesants raksts :]
3 0 atbildēt
inciigi! emotion
3 0 atbildēt
4 – Sarkano matu īpašnieki, iespējams, ir citplanētieši Tas jau ir ļoti izglītojoši. ;]
3 0 atbildēt
Un visinteresantāk par rudmatēm... Zvezda v shoke! emotion
2 0 atbildēt
nu gan es peronigi neko no ta nezinaju (sjodien imacijos ko jaunu)xD
2 0 atbildēt
sodien tiesi nodzinu savus..
1 0 atbildēt
Labs un izglītojošs raksta, paldies! uzzināju daudz jauna! :) Bet pazīstu dažus rudmatainus cilvēkus, lol baile parauj :D
1 1 atbildēt