Mākslīgo salu spožums un posts15

Brīdinu!!! daudz lasāmā! Visiem zināma patiesība — zemes ir tik, cik ir. Vairāk Dieviņš neradīs. Zināmā mērā tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ investīcijas nekustamajā īpašumā tiek uzskatītas par vienu no drošākajiem un izplatītākajiem ieguldījuma veidiem, arī tagad. Tikai jāņem vērā, ka grūtākos laikos uz maizītes uzziest nevar, nodokļi jāmaksā, arī pārdot ilgstoši neizdodas. Attiecībā uz globālo krīzi — vairāki lieli darījumi liecina, ka atsevišķi tirgi jau sāk atdzīvoties un investīcijas palēnām ieplūst, izmantojot zemo cenu līmeni. Piemēram, nesen Londonā tika pārdots biroju centrs, kas piedāvājumā bija vairāk nekā gadu. Nu jau par 40% zemāku nekā sākotnēji prasīto cenu. Šis pirkums tiek uzskatīts par zīmi, ka kritiskais punkts tirgū esot garām. Arī Lielbritānijas pils «Updown Court» trīs gadus bija dārgākais pārdošanā esošais īpašums pasaulē, kuru tā pēdējais īpašnieks «Leslie Allen-Vercoe» savā laikā nopirka par 38,4 miljoniem ASV dolāru(18,3 miljoni latu), bet īpašuma renovācijā ieguldīja 60 miljonus dolāru (29 miljoni latu). Kopš 2005. gada īpašums tika piedāvāts pārdošanā, bet tikai 2008. gada septembrī par 68 miljoniem latu to nopirka maz pazīstams 22 gadus vecs miljardieris Mark Sellers. Būtiski — īpašuma uzturēšanas izmaksas vien pārsniedz 362 725 ASV dolārus (174 484 lati) mēnesī. Bet atgriezīsimies pie zemes deficīta. Cilvēks jau nebūtu cilvēks, ja necenstos kaut ko izdomāt. Ja zemes visām iecerēm nepietiek — radīsim. Un tā esam nonākuši līdz zemes gabalu tirgošanai uz Mēness un mākslīgo salu būvēšanai, kas, starp citu, ir ļoti izdevīgs investīciju projekts. Turklāt visiem — no attīstītājiem un būvniekiem līdz valstij un gala patērētājiem — gan jaunajiem īpašniekiem, gan tūristiem. Jo dārgāka zeme un nekustamais īpašums piekrastē, jo attīstītājiem lielāka interese piebūvēt «trūkstošos» kvadrātmetrus jūrā. Visvairāk informācijas dažādos plašsaziņas līdzekļos ir par mākslīgo salu arhipelāgiem Apvienotajos Arābu Emirātos, bet, izrādās, pirmās mākslīgās salas jau XIX gadsimtā tika uzbūvētas pārapdzīvotās Japānas piekrastē. Sākumā gan tikai valsts jūras robežu aizsardzībai, vēlāk salas nostiprināja un paplašināja, izmantojot pārstrādes nozares atkritumus. Pati pazīstamākā «atkritumu» sala ir Odaiba, kas nu kļuvusi par vienu no romantiskākajām Tokijas vietām. Par Japānas galvaspilsētas vizītkarti kļuvis uz salas uzceltais Varavīksnes tilts — «Rainbow Bridge», arī atpūtas un izklaides parks «Palette Town» ar pasaulē augstāko panorāmas ratu. Uz salas izvietots arī «Fuji TV» galvenais birojs. Savukārt cita «atkritumu» sala — Tennozu — kļuvusi par vietējās elites dzīvesvietu. Reklāma Japānas piemēram grasās sekot Izraēla, kas arī plāno ar salām paplašināt valsts teritoriju. Katra no «Israel Institute of Technology» projektētajām salām valstij izmaksās miljardu dolāru. Idejas autori uzskata, ka projekts ātri vien atmaksāsies — salās tiks izvietotas gan lidostas un biroju ēkas, gan elitāras daudzdzīvokļu mājas ar fantastisku skatu uz jūru. Cerīgo gaisotni «bojā» vienīgi ekologi, kuri uzskata, ka mākslīgo salu radīšana negatīvi ietekmēs Izraēlas Vidusjūras piekrasti, respektīvi, tiks izjaukta smilšu masas kustības trajektorija, kas veido piekrastes pludmales. Protams, nevaram arī nepieminēt mākslīgo salu arhipelāgus Apvienotajos Emirātos — trīs kompleksus palmas zaru veidolā un arhipelāgu «Pasaule» — «The World». Vērienīgo projektu būvniecību lielā mērā atvieglo platais kontinentālais šelfs un salīdzinoši seklais Persijas jūras līcis. Pasaulē lielākās trīs mākslīgās salas — «palmu» komplekss — palielina Dubaijas krasta līniju par 520 km, tur tiek izvietotas 100 greznas viesnīcas, arī «Armani Hotel», 10 000 ekskluzīvas villas, 5000 dzīvokļu, ūdens atrakciju parki, ostas, restorāni, tirdzniecības parki, sporta halles, kūrorti. Kompleksā izveidota arī Modes sala — «Isla Moda» —, kurā atrodas ne tikai kūrorti un elitāras villas, bet arī dizaineru veikali un luksusa viesnīcas. 80 miljonus dolāru (38 240 000 latu) vērtās salas dizainu izstrādāja dažādi pasaulē slaveni modes dizaineri. Starp citu, pēdējā laikā piedāvājums kļuvis tik liels, ka īpašumu cenas mākslīgajās salās krītas, bet salu nodošana ekspluatācijā atlikta. Savukārt AAE NĪ biznesā iesaistītās kompānijas un bankas sākot apvienoties, bet 50% būvfirmu patlaban apturējušas jaunu projektu attīstību. Kompleksa «The Palm Islands» celtniecības darbus veic valsts kompānija «Nakheel». Viegli nav, reiz vienas «palmas» celtniecības laikā iegruva grunts, tāpēc vajadzēja atkārtoti nostiprināt arī citas projekta salas, kavējot nodošanu ekspluatācijā par veselu gadu. Pirms gada sagruva celtniecības stadijā esošs ceļa pārvads, it kā strādnieku kļūdas dēļ. Jāņem vērā, ka vairākums strādnieku Dubaijā, pārsvarā lētais darbaspēks, ieceļojuši no tuvējās Pakistānas, Indijas, Bangladešas, Irānas, Jemenas un citām Āfrikas valstīm. Mazāk gan tiek runāts par koraļļu rifu bojāeju, kā sekas nākotnē ir grūti prognozējamas. Starp citu, nesen radusies jauna problēma — smilšu deficīts. Īpašumu cenas uz salām svārstās no pusotra līdz 10 miljoniem dolāru. Pārsvarā salas tiekot pirktas dažādu projektu realizācijai. Starp citu, it kā 80% pircēju esot no bijušajām NVS valstīm. Runājot par mākslīgo salu arhipelāgu pasaules kartes veidolā, atgādināsim, ka Lielbritāniju par 33 miljoniem dolāru (16 miljoni latu) golfa laukumam esot nopircis Rods Stjuarts. Vienu no 300 salām Dubaijas šeihs Mohammed bin Rashid Al Maktoum uzdāvināja savam iemīļotajam autobraucējam Mihaēlam Šūmaheram. «The World» celtniecība tika pabeigta 2008. gada 10. janvārī. Savukārt Kataras, viena no emirātiem, salu projekts «Pearl Qatar» — «Kataras pērle» — būs ne tikai skaists, bet arī «gudrs». Projektā tiks izmantotas modernākās tehnoloģijas un materiāli — sala kļūs par «WiFi» un «WiMax» zonu, visās ēkās būs nodrošinātas speciālas informācijas aizsardzības sistēmas. Mākslīgās salas būvē arī Itālijā, Maldivu salās, tiek plānotas arī Nīderlandē. Savukārt Monako savus plānus pašlaik atceļ — globālā krīze ietekmē arī šo valsti. Vērienīgs projekts tiek realizēts arī Krievijā. Melnajā jūrā iepretim Sočiem tiek veidots kūrortu un rekreācijas centrs Krievijas Federācijas kartes veidolā «Federācijas sala». Salas garums — 2,5 km, platums 1,5 km. Kompleksa kopējā platība — 250 ha, dzīvojamo māju skaits vien — 10 000, kurās vienlaikus varēs uzturēties 50–70 tūkstoši cilvēku. Aprēķināts, ka «Federācijas salas» būvniecībai vajadzīgi 90 000 kubikmetri smilšu, kuras ved no Ukrainas, Turcijas un Krasnodaras apgabala, kā arī miljons kubikmetru kalnu masas. Plānotais celtniecības termiņš — 2008.–2013. gads, izmaksas — no astoņiem līdz 10 miljoniem eiro (5,6–7 miljoni latu). Starp citu, Krievijas ekologi aktīvi protestē, griežoties pat valsts prokuratūrā. Nobeigumā jāpiemin vēl viena mākslīgi veidota sala. Jau ļoti liela — vismaz Teksasas štata lielumā, kas ar platību 695 622 km² ir otrs lielākais štats ASV. Vienīgi šīs salas tapšanā netiek izmantotas augstākās tehnoloģijas un ieguldīti milzu līdzekļi cerībā uz vēl lielāku atdevi. Sala gluži vienkārši veidojas pati no straumju sanestiem atkritumiem Klusajā okeānā starp Havaju salām un kontinentu. Tā ir lielākā no visām zināmajām mākslīgajām salām, turklāt peldoša. Pamatā sala veidota no plastmasas polimēru atkritumiem — plastmasas pudelēm un vāciņiem, iesaiņojamiem materiāliem, drēbju pakaramiem, automašīnu riepām, volejbola bumbām un tonnām dažādu citu drazu. Kā nekā lielākā daļā mūsu ikdienā lietoto produktu satur vai atrodas dažāda veida plastmasas izstrādājumos. Turklāt, kā uzsver zinātnieki, atkritumu kalni ne tikai paši nesadalās, bet vēl absorbē dažādas indīgas vielas un toksiskus elementus, veidojot koncentrāciju, kas ir miljons reižu augstāka, nekā šīm vielām brīvi atrodoties ūdenī. Un, kā zināms, okeānā, vismaz pagaidām, dzīvo un barojas zivis, jūras dzīvnieki, putni. Reizēm gan liekas, ka kopīgiem spēkiem darām visu, lai ilgi «tāda patvaļa» neturpinātos