Makes me think stāstiņi. Nu jau 10. daļa.
Makes me think 1012
541
3
Šodien, pusnaktī kāds dīvaina paskata vīrietis melnā mētelī panāca mani pa ceļam uz mājām. Es pagriezos un iepūtu piparu gāzi viņa sejā, bet pēdējā sekundē sapratu, ka viņš turēja manu maku. ‘’Atvainojiet, kundze!’’ viņš kliedza, aizklājot savas acis. ‘’Bet jums izkrita maks dažus kvartālus atpakaļ.’’ MMT
Šodien, es aizsūtīju īsziņu savam priekšniekam, lai pateiktu, ka es šodien nevarēšu ierasties darbā, jo manam tēvam bija sirdslēkme un tagad esmu kopā ar viņu slimnīcā. Es saņēmu atbildi, ka es aizsūtīju īsziņu nepareizajam numuram. Bet tad, dažas minūtes vēlāk, tas cilvēks man piezvanīja, izteica līdzjūtību man par manu tēvu, un izstāstīja savu stāstu kā viņas tēvs pirms gada pārcieta sirdslēkmi un pēc tam pilnīgi atveseļojās. Mēs runājām kādu stundu un viņa man lika justies labāk. Tādi cilvēki kā viņa, kuriem ir laba sirds MMT.
Šodien, mans 21 gadu vecais labradors knapi var piecelties, neredz, nedzird, un viņam nav pietiekami daudz spēka, lai rietu. Bet tas neaptur viņu luncināt savu asti vismaz minūti katru reizi, kad es ienāku istabā. MMT
Šodien, pilsētas autobusā kāds pavecs vīrietis ar nūju pienāca pie šofera un teica, ka viņš nokavēja savu pieturu un tagad nezin, kur atrodas. Autobusa vadītājs nebija diez ko izpalīdzīgs. Bet tad kāds jaunietis izdzirdējis sarunu, piegāja pie pavecā vīrieša un teica, ka ir gatavs palīdzēt. Viņš palīdzēja izkāpt vīrietim no autobusā nākamajā pieturā (manā pieturā) un aizveda viņu pāri ceļam un gaidīja kopā ar viņu nākamo autobusu, kurš aizvedīs viņu tur, kur viņam vajadzētu būt. MMT
Šodien, es aizvedu savu vecmammu uz frizētavu, kuru viņa apmeklē katru mēnesi. Viņu parasti veda vectēvs, bet viņš pirms dažiem mēnešiem nomira. Es aizgāju uz lietoto grāmatu veikalu, lai nosistu laiku. Kad es iedevu grāmatu meitenei, kas strādāja pie kases, viņa jautāja, ‘’Vai tā bija tava vecmamma kopā ar tevi?’’ ‘’Jā,’’ es teicu. ‘’Priecājos ar tevi iepazīties! Viņas vīrs iegriezās šeit visu laiku.’’ Viņa paņēma pāris dolārus, kas bija palikuši mana vectēva iepirkšanās kartē, lai samaksātu par grāmatu, kuru es pirku. MMT
Šodien, pārtikas veikalā, stāvot rindā, mana 9 gadīgā meita paprasīja man 50 centus. Es viņai iedevu un viņa skrēja uz veikala otru pusi un tad atgriezās atpakaļ ar tukšām rokām. ‘’Ko tu nopirki?’’ es jautāju. ‘’Smaidu,’’ viņa teica un norādīja uz ‘’The Salvation Army’’ labdarības darbinieci netālu no izejas. Sievietei joprojām bija smaids uz sejas un viņa mums pamāja, kad mēs paskatījāmies un viņas pusi. MMT
Šodien, es saskrējos ar vienu un to pašu bezpajumtnieku divreiz. Pirmo reizi tas bija tad, kad viņš prasīja man sīknaudu un es iedevu viņam 5 dolāru banknoti. Otrā reize bija pārtikas veikalā 30 minūtes vēlāk, kad es sapratu, ka viņš maksāja par pienu un maizi kopā $4.97. MMT
Šodien, viens no mūsu pacientiem – pusaudžu upuris, kas bija cietis no vardarbīgas laupīšanas – smaidīja savā slimnīcas gultā. ‘’No kurienes tev ir tik labs garastāvoklis?’’ pacients blakus viņai jautāja. ‘’Es tikai domāju, cik gan laimīga esmu, ka paliku dzīva,’’ viņa atbildēja. ‘’Šodien es gandrīz nomiru, bet tagad ir kā jauns sākums dzīvei.’’ MMT
Šodien, ja es nebūtu uzlicis telefonam klusuma režīmu, kad es gulēju, un būtu atbildējis vismaz vienam no viņas trīs telefona zvaniem, nez, vai viņa tad arī būtu sev iešāvusi. MMT
Šodien, kad viņš nomira, neskatoties uz maniem pārmetumiem, ka viņš rūpējās par savu darbu vairāk nekā par mani, es uzzināju, ka viņa datora parole bija mans vārds un viņa darbvirsma bija slaidšovs, kas sastāvēja no 100 mūsu kopīgajām bildēm. MMT
Tev patiks šie raksti
