Šeit daži stāstiņi kuri liktu tev aizdomāties un padomāt par iespējamo.!
1. Meitene: Vai tu mani tiešām mīli?
Puisis: Protams, ka mīlu.
Meitene: Es gribu dzirdēt tevi to sakām.!
Puisis: Man tas nau jadara.
M: Kapēc nē?
P: Tāpēc ka....
M: Es tikai vēlos to dzirdēt vārdos!
P: Es nevaru..
Meitene sāka raudāt un teica:
Tad tu mani nemīli.
Abi turpināja iet klusumā..Tad viņi
sasniedza meitenes māju.
M: Kapēc?
P: Tu tiešām vēlies zināt?
M: JĀ!
Viņs viņu maigi apskāva, noskūpsija viņas degungalu
un iečukstēja viņas ausī..
"Tādēļ, ka 3 vārdi nau pietiekoši, lai pateiktu cik ļoti tevi mīlu"
2. Billijs mīlēja Katiju ar visu savu sirdi, bet nekad nebija izpaudis nevienu vārdu viņai par to.Tajā pašā laikā Katija mīlēja viņu apslēpti arī, bet viņa domāja, ka viņai nekad nebūs iespēja ar viņu... Billijs pavaicāja draugiem ko tie domā par viņu un viņa draugi domāja, ka viņa ir neglīta. Viņiem viņa pavisam nepatika, tādēļ Billijs vienkārši sekoja draugiem. Viņi visi vienmēr izsmēja viņu un lika viņai justies slikti. Katija bija ļoti aizskarta.
Vienu dienu viņi visi viņai sekoja līdzpat mājām un visu ceļu ļoti izsmēja viņu.. Pēc tam, kad viņa iekļuva mājā viņa nokrita uz grīdas un smagi raudāja, viņa bija ieķērusies Billija jau kopš 3 klasītes, viņa nezināja ko darīt.. Kad Billijs pārnāca mājās viņš jutās ļoti slikti par to ko viņs ir izdarījis, tādēļ viņš izdomāja aiziet pie Katijas un atvainoties par visu ko viņs ir izdarījis un to, ka patiesībā mīl viņu.
Kad viņš nokļuva pie viņas mājas, viņš klauvēja pie durvīm, bet neviens nesniedza atbildi.
Durvis bija atvērtās tādēļ viņš iegāja mājā un gāja pataisno uz viesistabu un atrada Katiju mirušu guļot uz zemes. Viņa bija pārgriezusi savas vēnas.. Billijs zināja, ka ir pie visa vainīgs un ,ka tā bija viņa vaina, ka viņa pārgrieza savas vēnas... Un tagad viņš nekad nevarēs pateikt ko patiesībā juta pret viņu!.
Mācība: Nekad negaidi pēdējo brīdi, lai pateiktu kādam ko tu patiesībā par viņu domā, tādēļ, ka tas var gadīties par vēlu. Un neklausies ko saka tavi draugi, seko savai sirdij.! :)
3.
Reiz bija meitene kura sevi ienīda tikai tāpēc, ka ir akla. Viņa ienīda visus izņemot savu mīlošo draugu. Viņš bija vienmēr atradās blakus viņai.
Viņa viņam sacīja: Javien es spētu saskatīt pasauli, es tevi aprecētu.!
Vienu dienu kāds ziedoja viņai savas acis un tad viņa spēja saredzēt visu, ieskaitot savu draugu.
Viņas draugs viņai jautāja: Vai tagad, kad redzi visu pasauli, vai tu mani precēsi?
Meitene bija šokā, kad ieraudzīja, ka viņas draugs ir arī akls un atteica viņu aprecēt.
Viņas draugs aizgāja prom skumjās un vēlāk uzrakstīja viņai šādu vēstuli:
"Tikai parūpējies par manām acīm, mīļā " Es tevi vienmēr tevi mīlēšu mūžīgi,! (h)
