Rietumu puslodē , 33 lielākais pasaules ezers. Ezers vidēji ir ap 4 400 km2 liels taču tā kā ezers ir ļoti sekls, tas strauji maina izmēru dažādos klimatiskajos apstākļos. 1963. gadā ezers samazinājās līdz 1 529 km2 platībai, 1987. gadā tas sasniedza 5 311 km2. Lielais Sālsezers ir lielākais no agrāk eksistējušā Bonnevilas ezera atlikušajiem ezeriem. Ezeram nav iztekas, tas tikai iztvaiko. Rezultātā Lielajam Sālsezeram raksturīgs ļoti augsts sāļums, kas ievērojami pārsniedz jūras ūdens sāļumu - ezera ūdens satur 5 - 27% sāls. Vairums cilvēku ezerā tā ūdens augstā blīvuma dēļ var brīvi peldēt, īpaši nekustoties. Sāļu saturs ir ļoti līdzīgs jūras ūdens sāls saturam. Īpaši sāļš ir ezera ziemeļu daļas (Ganisona līcis) ūdens. Ezers ir nozīmīga putnu barošanās un uzturēšanās vieta. Sāļā ūdens dēļ ezerā nav nevienas zivs, taču dzīvo viena nelielu garneļu suga(Artemia franciscana).
Ezera dienvidaustrumu un austrumu daļā atrodas Soltleiksitijaun tās piepilsētas, savukārt ziemeļu un rietumu krasti ir praktiski neapdzīvoti. Pāri ezera ziemeļu daļai, pa uzbērumu iet dzelzceļš, kas atšķeļ no galvenās ezera daļas divus līčus. Siltais Lielā Sālsezera ūdens izraisa īpašus laika apstākļus. Vēlos rudeņos, ziemas sākumā un pavasarī ezera krastos bieži spēcīgi snieg, jo virs ezera sasilušās gaisa masas krastā strauji atdziest un rada spēcīgus sniega nokrišņus. Ezera krastos tiek iegūta vārāmā sāls. 1877. gadā, kādas dienas pievakarē sāls ieguves strādnieku grupa novēroja pie ezera ziemeļu krasta lielu dzīvnieku, kura ķermenis esot bijis līdzīgs krokodila ķermenim bet galva bijusi kā zirgam. Dzīvnieks esot uzbrucis kādam cilvēkam. Daži uzskata, ka strādnieki sajaukuši šo zvēru ar bizonu, tomēr nostāsti par ezera briesmoni tagad šeit ir populāri.
aktīvais sāls .. 
