Kad gāju no ārā no klases skolotājai teicu: ''Lai jums laba diena. ''Skolotāja pasmaidīja un teica : ''Diena nevar būt laba, jo tev tā ir jāpadara par labu dienu. Tāpēc novēlu tev šo dienu padarīt labu.'' MMT
Autors: Foto: © Royalty-Free/CORBIS
Iesūtītie stāsti.Paldies. 2009. gada augustā nomira mana vecvecmāmiņa. Viss sākās ar to, ka viņas suns viņu nogāza un tāpēc salauza gūžu. Viņu aizveda uz slimnīcu. Ārsti teica, ka viņa varēs staigāt un vēl nodzīvos vismaz 5 gadus (viņai bija 81). Pēc pāris nedēļām slimnīcā viņu atveda uz mājām, jo viņa jutās pietiekoši labi. Tomēr tā neturpinājās ilgi. Ar katru dienu viņa palika aizvien vārgāka un vārgāka. Un tā pamazītiņām sāka atteikties viņas orgāni. Viss sākās ar nierēm, pēc tam aknas, tad zarnas. Pēdējā viņas dzīves dienā viņa vairs knapi elpoja, to pat nevarētu nosaukt par elpošanu, tā bija smakšana. Atteicās strādāt viņas plaušas. Tajā brīdī kāds maģisks spēks lika mums visiem iet un apciemot viņu. Lai arī es dzīvoju tikai 1km attālumā es tur bieži negāju, tomēr tajā dienā pilnīgi kaut kas mani vilka uz turieni. Tajā pašā dienā arī uz turieni aizbrauca mans tētis. Tas nekas, ka tajā laikā viņš atradās darbā un neviens viņam nebija zvanījis, ka vecvecmamma jūtas slikti... Viņš vienkārši atbrauca par spīti tam, ka ceļā vajadzēja pavadīt 3,5h.
