Latgaļu cilti nevar identificēt ar mūsdienu Latgali. Visā Latgalē, Z-Vidzemē, kā arī Pleskavā atrastas liecības par latgaļu klātbūtni.
Rakstītajos avotos Latgale parādās 11.gs. senkrievu rakstu avotos.
4.-7. gs. ir latgaļu "tumšais laikmets", jo apbedījumi un senlietas ir reti sastopami. 10.gs. paralēli līdzenajiem kapiem, parādās arī uzkalniņkapi.
Etniski identificējošas senlietas ir gan vīriešiem, gan sievietēm. Sievietēm raksturīga pūcessakta, masīvas aproces ar vidušķautni, manšetaproces. Nēsā spirālveida vainagus ar bizi. Tipiska latgaļu sievietes rota ir grīstes vainags - uz dzijas pavedieniem tiek uzvērti bronzas riņķīši, gredzentiņi, vainagam ir arī tā saucamā bize, kuras galos ir zvārgulīši vai zvaniņi. Raksturīgi spirālgredzeni ar piekariņiem, kaklariņķi un greznas villaines.
Ap 10. - 13. gs. sāk veidoties valstiskās institūcijas.
Attēlos redzamo rotu autors - D.Kalniņš
