http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=316485
Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Pīka rīcībā ir vēl publiski plaši neizskanējusi informācija par Krievijas militāro ofensīvu Gruzijā, kas iegūta jau šā gada pavasarī no Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili. Tā liecina, ka Gruzijas rīcībā jau pavasarī bija informācija, ka Krievija jau tad gatavojās militārai akcijai, kas notika šajās dienās. Pīks apgalvo, ka Krievija mērķtiecīgi gatavojās uzbrukumam un provocēja Gruziju. Turklāt Ziemeļkaukāzā laikā no jūlija līdz otrajam augustam Krievija rīkoja militārus manevrus, kuros tika atstrādāts iebrukums Gruzijā. "Tā nav nekāda slepena informācija. Tā ir informācija, ko publicējuši Krievijas televīzijas kanāli, raidījumā "Vesti", par manevriem, kas notika Ziemeļkaukāzā. Šie manevri notika no 15. jūlija līdz 2. augustam. Tātad tieši pirms šīs ofensīvas sākuma. Tur piedalījās ļoti liels skaits karavīru, 400 tanki," atklāja Pīks. Šie manevri ļoti tieši skar arī Latviju, jo tajos piedalās Latvijas pierobežā - Pleskavā esošas Krievijas militārās divīzijas kaujinieki. Pīks pauž bažas par to, ka Latvijas pierobežā esošie karavīri tiek gatavoti uzbrukumam: "Mūs, protams, varētu interesēt, ka tur piedalījās karaspēka vienības no 76. desanta divīzijas, kas izvietota Pleskavā.. Viņi atrodas pie mūsu robežām. Šie karavīri tiek trenēti būt visu laiku kaujas gatavībā. Tik tālu tas mūs varētu interesēt..." Pīks norāda, ka šie manevri var tikt uzskatīti par ģenerālmēģinājumu iebrukumam Gruzijā: "Ne velti šie karaspēka manevri formāli saucās "Kaukāzs 2008", bet neformālais nosaukums bija "Prinužģeņija k miru" [red. piespiešana uz mieru]. Tātad faktiski šī operācija, kas notika, tika izmēģināta jau militāri pirms tam." Pīks arī uzskata, ka tas, ka Latvijas pierobežā tiek gatavotas kaujas vienības, varētu būt arī iespējams drauds Latvijai: "Tas nozīmē, ka faktiski krievi arī Baltijas pierobežā uztur kaujasspējīgas desanta vienības, kuras, gadījumā, ja viņi vēlas, var izmantot." Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tiekoties ar Pīku, arī izteicis brīdinājumu par iespējamiem uzbrukumiem ne tikai Gruzijai. "Viņš izteica šīs bažas jau pirmo reizi, kad tikāmies aprīļa beigās. Es biju Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā. Otro reizi mēs tikāmies jūnija beigās konferencē Jaltā. Viņš atkārtoti izteica šīs bažas, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, gatavojas šāda militāra ofensīva Gruzijas teritorijā. Protams, viņš bija satraukts par to, ka Eiropas Savienība un arī starptautiskās institūcijas pārāk mierīgi reaģē uz šiem signāliem, jo viņš teica: mēs esam pirmais mērķis, nākamais būs Ukraina, pēc tam pienāks jūsu kārta. Jāsaka, ka šiem vārdiem ir zināms pamats, jo, ja paskatāmies - vēl 1992. gadā sagatavotajā stratēģijā pēc PSRS sabrukšanas ir diezgan skaidri formulēts, ka Krievijai jāsaglabā ietekme bijušās Padomju savienības teritorijās, tur arī izteikta iespējamība, kā to saglabāt," saka Rihards Pīks. Pīks uzskata, ka Latvijai jābūt informētai par notiekošo un arī būtu jāgatavo kādi aizsardzības spēki. Pīks uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi provocējusi Gruziju, lai īstenotu plānoto iebrukumu. Par to liecinot gan vasarā notikušie militārie manevri, gan pēdējā laika notikumu attīstība Dienvidosetijā. Viņš uzskata, ka prezidenta Saakašvili izvairīšanās no konfrontācijas neļautu Krievijai tik aktīvi attēlot Gruziju kā agresoru, tomēr viņš arī uzsver, ka Krievijas tālākā rīcība ir neprognozējama: "Ja viņš nebūtu pakļāvies šīm provokācijām, tad Krievija nevarētu tā masīvi izplatīt informāciju: lūk, gruzīni ir agresori. Ja paskaties Krievijas televīzijas kanālus, tad tur visu laiku tiek rādītas raudošas mātes ar bērniņiem rokās. Protams, jebkurš normāls cilvēks tam jūt līdzi. Bet tas, ka tur bija sagatavoti un safilmēti ļoti daudz tieši šie kadri, ka stundas laikā ģenerālprokurors ar 100 prokuroriem ir gatavs ierasties, izmeklēt, pierādīt un apsūdzēt Gruzijas pusi, tas liecina par nopietnu sagatavotību. Protams, ja gruzīni būtu varējuši izturēt šīs provokācijas, tad it kā izpaliktu šāda iespēja Krievijas pusei... Kaut gan mēs nezinām, ko tālāk Krievijas puse būtu darījusi." Rihards Pīks uzskata, ka Latvijas situāciju salīdzinājumā ar Gruziju attiecībās ar Krieviju uzlabo mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO. Gruzijā notikušais abām organizācijām būs laba mācība, uzskata Pīks: "Šajā gadījumā gan Eiropas Savienībai, gan NATO šī ir ļoti nopietna mācība, ka ir jāieklausās un laikus jāpieņem preventīvi mēri, sevišķi ES." Pīks pauž pārliecību, ka Eiropas Savienība, lai gan bijusi informēta par Krievijas veiktajiem manevriem, diemžēl nepievērš šādiem jautājumiem pietiekami lielu vērību, pirms draudi nav īstenojušies. Atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē to, ka uz Gruziju atbalsta paušanai devušies Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti, kamēr Latviju šajā braucienā pārstāv premjers, nevis prezidents, Pīks teica, ka, protams, prezidenta klātbūtne būtu labāka, tomēr viņam esot grūti spriest par Zatlera apsvērumiem šajā jautājumā: "Būtu labāk, ja viena līmeņa amatpersonas ierodas, jo tā ir solidaritātes demonstrēšana, tas ir ļoti labs žests. Tas ir būtisks žests, kas var atturēt arī otru pusi no kaut kādiem mēriem. Man grūti teikt, kādēļ prezidents Zatlers nepievienojās tur... Jo, redziet, premjerministrs Putins no Pekinas uzreiz ieradās, un ieradās Dienvidosetijā. Tātad viņš bija paredzējis šādu iespējamību... Nu acīmredzot viņam bija vieglāk paredzēt nekā prezidentam Zatleram."
Ak tad kreivi tik aizstav savus iedziivotājus!!
Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Pīka rīcībā ir vēl publiski plaši neizskanējusi informācija par Krievijas militāro ofensīvu Gruzijā, kas iegūta jau šā gada pavasarī no Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili. Tā liecina, ka Gruzijas rīcībā jau pavasarī bija informācija, ka Krievija jau tad gatavojās militārai akcijai, kas notika šajās dienās. Pīks apgalvo, ka Krievija mērķtiecīgi gatavojās uzbrukumam un provocēja Gruziju. Turklāt Ziemeļkaukāzā laikā no jūlija līdz otrajam augustam Krievija rīkoja militārus manevrus, kuros tika atstrādāts iebrukums Gruzijā. "Tā nav nekāda slepena informācija. Tā ir informācija, ko publicējuši Krievijas televīzijas kanāli, raidījumā "Vesti", par manevriem, kas notika Ziemeļkaukāzā. Šie manevri notika no 15. jūlija līdz 2. augustam. Tātad tieši pirms šīs ofensīvas sākuma. Tur piedalījās ļoti liels skaits karavīru, 400 tanki," atklāja Pīks. Šie manevri ļoti tieši skar arī Latviju, jo tajos piedalās Latvijas pierobežā - Pleskavā esošas Krievijas militārās divīzijas kaujinieki. Pīks pauž bažas par to, ka Latvijas pierobežā esošie karavīri tiek gatavoti uzbrukumam: "Mūs, protams, varētu interesēt, ka tur piedalījās karaspēka vienības no 76. desanta divīzijas, kas izvietota Pleskavā.. Viņi atrodas pie mūsu robežām. Šie karavīri tiek trenēti būt visu laiku kaujas gatavībā. Tik tālu tas mūs varētu interesēt..." Pīks norāda, ka šie manevri var tikt uzskatīti par ģenerālmēģinājumu iebrukumam Gruzijā: "Ne velti šie karaspēka manevri formāli saucās "Kaukāzs 2008", bet neformālais nosaukums bija "Prinužģeņija k miru" [red. piespiešana uz mieru]. Tātad faktiski šī operācija, kas notika, tika izmēģināta jau militāri pirms tam." Pīks arī uzskata, ka tas, ka Latvijas pierobežā tiek gatavotas kaujas vienības, varētu būt arī iespējams drauds Latvijai: "Tas nozīmē, ka faktiski krievi arī Baltijas pierobežā uztur kaujasspējīgas desanta vienības, kuras, gadījumā, ja viņi vēlas, var izmantot." Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tiekoties ar Pīku, arī izteicis brīdinājumu par iespējamiem uzbrukumiem ne tikai Gruzijai. "Viņš izteica šīs bažas jau pirmo reizi, kad tikāmies aprīļa beigās. Es biju Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā. Otro reizi mēs tikāmies jūnija beigās konferencē Jaltā. Viņš atkārtoti izteica šīs bažas, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, gatavojas šāda militāra ofensīva Gruzijas teritorijā. Protams, viņš bija satraukts par to, ka Eiropas Savienība un arī starptautiskās institūcijas pārāk mierīgi reaģē uz šiem signāliem, jo viņš teica: mēs esam pirmais mērķis, nākamais būs Ukraina, pēc tam pienāks jūsu kārta. Jāsaka, ka šiem vārdiem ir zināms pamats, jo, ja paskatāmies - vēl 1992. gadā sagatavotajā stratēģijā pēc PSRS sabrukšanas ir diezgan skaidri formulēts, ka Krievijai jāsaglabā ietekme bijušās Padomju savienības teritorijās, tur arī izteikta iespējamība, kā to saglabāt," saka Rihards Pīks. Pīks uzskata, ka Latvijai jābūt informētai par notiekošo un arī būtu jāgatavo kādi aizsardzības spēki. Pīks uzsver, ka Krievija mērķtiecīgi provocējusi Gruziju, lai īstenotu plānoto iebrukumu. Par to liecinot gan vasarā notikušie militārie manevri, gan pēdējā laika notikumu attīstība Dienvidosetijā. Viņš uzskata, ka prezidenta Saakašvili izvairīšanās no konfrontācijas neļautu Krievijai tik aktīvi attēlot Gruziju kā agresoru, tomēr viņš arī uzsver, ka Krievijas tālākā rīcība ir neprognozējama: "Ja viņš nebūtu pakļāvies šīm provokācijām, tad Krievija nevarētu tā masīvi izplatīt informāciju: lūk, gruzīni ir agresori. Ja paskaties Krievijas televīzijas kanālus, tad tur visu laiku tiek rādītas raudošas mātes ar bērniņiem rokās. Protams, jebkurš normāls cilvēks tam jūt līdzi. Bet tas, ka tur bija sagatavoti un safilmēti ļoti daudz tieši šie kadri, ka stundas laikā ģenerālprokurors ar 100 prokuroriem ir gatavs ierasties, izmeklēt, pierādīt un apsūdzēt Gruzijas pusi, tas liecina par nopietnu sagatavotību. Protams, ja gruzīni būtu varējuši izturēt šīs provokācijas, tad it kā izpaliktu šāda iespēja Krievijas pusei... Kaut gan mēs nezinām, ko tālāk Krievijas puse būtu darījusi." Rihards Pīks uzskata, ka Latvijas situāciju salīdzinājumā ar Gruziju attiecībās ar Krieviju uzlabo mūsu dalība Eiropas Savienībā un NATO. Gruzijā notikušais abām organizācijām būs laba mācība, uzskata Pīks: "Šajā gadījumā gan Eiropas Savienībai, gan NATO šī ir ļoti nopietna mācība, ka ir jāieklausās un laikus jāpieņem preventīvi mēri, sevišķi ES." Pīks pauž pārliecību, ka Eiropas Savienība, lai gan bijusi informēta par Krievijas veiktajiem manevriem, diemžēl nepievērš šādiem jautājumiem pietiekami lielu vērību, pirms draudi nav īstenojušies. Atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē to, ka uz Gruziju atbalsta paušanai devušies Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti, kamēr Latviju šajā braucienā pārstāv premjers, nevis prezidents, Pīks teica, ka, protams, prezidenta klātbūtne būtu labāka, tomēr viņam esot grūti spriest par Zatlera apsvērumiem šajā jautājumā: "Būtu labāk, ja viena līmeņa amatpersonas ierodas, jo tā ir solidaritātes demonstrēšana, tas ir ļoti labs žests. Tas ir būtisks žests, kas var atturēt arī otru pusi no kaut kādiem mēriem. Man grūti teikt, kādēļ prezidents Zatlers nepievienojās tur... Jo, redziet, premjerministrs Putins no Pekinas uzreiz ieradās, un ieradās Dienvidosetijā. Tātad viņš bija paredzējis šādu iespējamību... Nu acīmredzot viņam bija vieglāk paredzēt nekā prezidentam Zatleram."
Ak tad kreivi tik aizstav savus iedziivotājus!!
