Kara laika ķīmiskie ieroči nogremdēti Baltijas jūrā8

Pēc sarunām ar sabiedrotajiem, ir kļuvis zināms, ka Otrā pasaules kara ķīmiskie ieroči pārsvarā ir nogremdēti Baltijas jūras dziļūdens ieplakās, piemēram, Gotlandes ieplakā. Tā informēja Jūras spēku štāba Preses un informācijas virsniece Iveta Kraule. Tūkstošiem tonnu Otrā pasaules kara laiku ķīmiskā bruņojuma, kas nogremdēts Baltijas jūrā un laiku pa laikam tiek izskalots krastā, var izraisīt nopietnu ekoloģisko katastrofu, iepriekš vēstīja Edinburgas laikraksts «The Scotsman», atsaucoties uz Vācijas un Skandināvijas ekspertu brīdinājumiem. Baltijas jūra kļuvusi par Hitlera karaspēka bruņojuma kapsētu, laiku pa laikam šie spridzekļi tiek izkustināti no vietas un eksplodē. Seismologi vairākās valstīs kartējuši vietas, kur beidzamo divu gadu laikā notikuši šādi pazemes sprādzieni. Aptuveni trešā daļa Baltijas jūras dibena noklāta ar šo rūsējošo kara laiku «mantojumu», no kura sāk sūkties indīgās kaujas gāzes, kas nokļūst barības ķēdē. Baltijas jūras piekrastes valstu biologi atklājuši dažādas mutācijas putniem un zivīm. Vislielākās bažas rada nervu gāze tabuns, ko pirms kara izstrādāja Vācijas zinātnieki. Karadarbībā šī bīstamā kaujas viela tā arī nekad netika izmantota, bet simtiem tūkstošiem mucu ar tabunu guļ seklajos jūras ūdeņos. ASV spēki, kam bija jāatbrīvojas no Vācijas neizmantotā bruņojuma, reģistrējuši pusmiljonu mucu tabuna, kas nogremdētas jūrā 1945. un 1946.gadā. Kā tomēr uzskata eksperti, patiesie skaitļi ir daudz lielāki. Dānija līdz šim ir vienīgā valsts, kas nodevusi atklātībai oficiālos statistikas datus par nogremdēto ķīmisko bruņojumu un kaitējumu, ko tas var nodarīt. Pērn vien traleri no Baltijas jūras dzelmes izvilkuši aptuveni 2700 kilogramus bumbu, cietuši daudzi zvejnieki. Kraule pastāstīja, ka 2000.gadā sākta veidot Jūras spēku Flotiles zemūdens datu bāze. Tā uzskaita, apkopo un sistematizē mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operāciju un mācību laikā atrastos sprādzienbīstamos objektus - torpēdas, bumbas, gruntsmīnas, dziļumlādiņus, enkurmīnas un citus sprādzienbīstamus objektus, kā arī uzskaita zvejnieku tīklos atrastos, jūrā vai krastā atrastos objektus. Šajā datu bāzē nav informācijas par ķīmiskiem masu iznīcināšanas līdzekļiem. Jau ziņots, ka Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daļa Baltijas jūras bija mīnēta, tāpēc, lai uzlabotu kuģošanas drošību un attīrītu jūru no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kopš 1996.gada notiek mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijas. Pēc Jūras spēku aplēsēm, Baltijas jūrā no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem varētu atrasties vēl aptuveni 50 000 sprādzienbīstamu priekšmetu. Zināms, ka Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Baltijas jūrā izliktas aptuveni 84 000 mīnu, no tām vairāk nekā 30 000 jau ir iznīcinātas.