Evolūcijas teorija paredz, ka tie gēni, kas nepalīdz izdzīvošanas cīņā, tiek izspiesti no ģenētiskā koda, atstājot noderīgākos. Līdz ar to kreilībai jau sen vajadzētu būt izzudušai, ņemot vērā faktu, ka lielais vairums cilvēku ir labroči.
Šo jautājumu ķērušies pētīt Monpeljē Evolūcijas zinātnes institūta pētnieki profesores Violēnas Lorānas vadībā, secinot, ka kreilība izdzīvojusi tieši tāpēc, ka ir tik reta.
Senos laikos kreiļiem būs bijusi pārsteiguma momenta priekšrocība cīņās pret labročiem, uzskata zinātnieki.
Turklāt kreiļi bieži vien veikli darbojas arī ar labo roku vai pat vienlīdz veikli darbojas ar abām rokām, savukārt labroči kreiso roku īpaši nepārvalda.
Pētnieki aprēķinājuši, ka kreiļi veido 5-25% no populācijas atkarībā no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Kaut arī zinātniekiem vēl nav izdevies atrast kreilības gēnu, pierādījumi liecina, ka kreisrocība ir pārmantojama.
Ja viens vai abi vecāki ir kreiļi, tad iespēja, ka kāds no pēcnācējiem arī būs kreisrocis, ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā labrocīgiem vecākiem.
Zinātnieki arī atklājuši, ka starp radošiem, augsti intelektuāliem, muzikāliem cilvēkiem un personām ar augstu matemātisko domāšanu kreiļu ir vairāk.
«Visas šīs priekšrocības var spēlēt būtisku lomu kreiļu sociālajā statusā,» teikts franču zinātnieku paziņojumā.
Daži pētījumi arī liecina, ka kreisrocīgi vīrieši saņem lielāku atalgojumu nekā labroči.
Tomēr statistikas dati rāda, ka labroči kopumā dzīvo ilgāk par kreiļiem, taču zinātniekiem nav skaidrs, kāpēc. Daļēji to varētu skaidrot ar biežākiem nāvējošiem negadījumiem sakarā ar to, ka kreiļiem nākas lietot labročiem paredzētu mašinēriju, rūpnieciskos instrumentus un automašīnas.
Kreiļu vidū homoseksuālistu proporcija ir lielāka nekā labroču vidū. Tā kā homoseksuālistiem ir mazāk bērnu vai arī pēcnācēju nav vispār, tas nozīmē, ka kreilības gēni, visdrīzāk, netiek nodoti nākamajām paaudzēm, kas ir nelabvēlīgs faktors kreilības pastāvēšanai, raksta pētījuma autori.
