Raksts par mūsu dzīvības avotu Sauli.
Interesanti fakti par un ap to!
Ceru ka nav bijuši un ka bija jums nezināmi. Veiksmīgu skatīšanos.
Citi interesanti fakti par kosmosu - http://www.spoki.lv/profils/fischer
Kāda būs saule pēc miljardiem gadu?25
102
24

Salīdzinot ar citām visuma zvaigznēm, saule ir maza, bet Zemei un citām planētām, tā ir spēcīgs enerģijas centrs. Tā satur kopā saules sistēmu; dod gaismu, enerģiju un siltumu Zemei.

Saule ir liela zvaigzne. Saules diametrs ir apmēram 1.4 miljoni kilometri, uz tā diametra varētu salikt apmēram 109 Zemes. Ja saule būtu kā tukša bumba, tajā varētu sabāzt miljoniem planētas Zeme, taču saule tāda nav. Tājā ir ļoti daudz karstas gāzes, kuru masa ir vairāk nekā 99.8% no visas saules sistēmas masas. Saules virsmas temperatūra ir apmēram 5.500°C, taču tās kodols ir vairāk nekā 15.5 miljoni °C karsts.
Reklāma

Dziļi saules kodolā notiek kodolsavienošanās, kurā ūdeņradis pārveidojas par hēliju un dod milzīgu enerģiju. Daļiņas no gaismas, ko sauc par fotoniem, "tur" šo enerģiju, ejot cauri saules sfēras vairogam līdz pat augšējam saules slānim. Tur ir verdoši kustīgas gāzes, kas pārvērš enerģiju par zvaigznes virsmu. Šis process ilgst vairāk kā miljonu gadu laikā.

Saules virsma un atmosfēra ir sadalīta trijos slāņos- Fotosfēra, hromosfēra un saules vainags. Fotosfēra sastāv redzamās saules virsmas un saules atmosfēras zemākā slāņa. Uzreiz virs fotosfēras ir hromosfēra un vainags, kas izstaro redzamo gaismu, bet ir redzams tikai saules aptumsuma laikā (Mēness nostājas priekšā starp Zemi un sauli).

Papildus gaismai, saule radiē karstumu un noturīgu lādētu daļiņu straumi, ko sauc par saules jeb solāro vēju. Cauri saules sistēmai tas pārvietojas ar ātrumu 450 km/s. Jo biežāk saules vēji tiks radīti saules uzliesmojumu laikā, jo lielāka iespēja, ka satelīti, kas atrodas virs Zemes, kritīs lejā, gluži, kā tas nesen notika.
Reklāma

Kā jau visi enerģijas avoti, arī saule nav mūžīga. Tā ir apmēram 4.5 miljardus gadus veca un ir atērējusi apmēram pusi no ūdeņraža kodolā. Saule turpinās degt vēl 5 miljardus gadu līdz hēlijs pārvērtīsies naftā. Tad saule izpletīsies apmēram 100 reižu lielāka nekā tagad, aprijot Zemi un citas planētas. Tad tā degs vēl dažus miljardus gadus kā sarkanais milzis un pēc tam tā sarausies, paliks par baltu punduri, apmēram Zemes izmēros.