... vai ko es atceros no savas bērnības... Un savu bērnību es atceros kā foršu. Garlaicīgi nebija NEKAD! Vienmēr kaut ko izdomājām un bija jautri. Tātad kā pagāja manas dienas...
Kā pagāja manas dienas bērnībā...5
38
0
Esmu pamodusies... Ar šādu moskviču tētis dodās uz darbu. Lielais brālis un māsa dodās uz skolu, bet es ar mazo brāli un mammu palieku mājās.
Nu protams, pirmais darbs sataisīt matus savai lellītei. Manējā bija Ditiņa (ļoti līdzīga attēlā redzamajai). Un vienā reizē Ditiņai no intensīvas matu taisīšanas galva pāršķēlās uz pusēm... 
Reklāma
Manām lellēm noteikti vajadzēja kādu apģērbu... Ja jūs zinātu cik liela es jutos šujot ar šo mašīnu! (Ar to tiešām varēja drusku šūt).
Mans mīļākais ritenis "Spārīte". Kad jau biju kādu brīdi spēlējusies pienāca laiks doties uz veikalu kopā ar mammu. Atceros kāds pārdzīvojums man bija, kad manu "Spārīti" nozaga...
Kamēr tikām līdz veikalam es viennozīmīgi biju izslāpusi... Man ļoti garšoja sula no konusiem.
Reklāma
Veikalā tiku arī pie žāvētiem banāniem. Starpcitu, es nesen tos pagaršoju un nebiju sajūsmā, bet no bērnības tos atceros kā kaut ko ļoti, ļoti garšīgu!
Nu un ja tā mīļi mammai paprasīja, tad varēja tikt arī pie šādām!
Kad pārnācām no veikala, tad spēlējos ar kādu no šīm rotaļlietām. It sevišķi man patika Nu pagaģi spēlīte!
Reklāma
Ja vien rādīja, tad skatījos multenes. "Ezītis miglā"
"Mākonīts un mākonīte"
Tev patiks šie raksti
