Savukārt cilvēka dvēseles smalkais pazinējs franču rakstnieks Onorē de Balzaks (1799-1850) uzskatījis, ka sieviete ar tērpa starpniecību izsaka savas slēptākās domas un vēlmes. Apģērbs par savu īpašnieci var pastāstīt visai daudz, arī tad, ja ar apģērbu sieviete pūlas kaut ko noslēpt.
Mūžam jaunavīgā
Lentītes, bantītes, dažnedažādi volāni un rišiņas, puķītes - izšūtas un auduma rakstā, koķetīgas rokassomiņas un iežmiegts viduklis (kaut sen vairs nav slaids kā lapsenei), pārbalināti mati un daudz spīguļu gan rotaslietās, gan tērpā - šīs detaļas liek domāt, ka sievietei ir problēmas. Ļoti iespējams, ka viņa nav pietiekami mīlēta (gan bērnībā, gan vēlāk), var gadīties, ka pati nav bijusi pietiekami maiga un mīloša māte, tāpēc ari no bērna nav saņēmusi pretmīlestību. Viņai nepietiek ar to, ko viņa līdz šim saņēmusi (varbūt pati nespējusi novērtēt), viņa grib vēl un vēl saņemt uzmanības apliecinājumus, taču baiļojas pati sev atzīties, ka gadi iet uz priekšu. Viņa mākslīgi cenšas paildzināt jaunību, pūlas pārliecināt sevi un apkārtējos, ka vēl ir jauna un iekārojama. Veltas ilūzijas. Daudz gudrāk būtu samierināties ar neizbēgamo laika ritumu, pieņemt dabas nolikto ar elegantu pašcieņu un rimtu vēlību. Pēdējais laiks mainīties.
Sieviete futrālī
Ir sievietes, kas izvēlas blāvi pelēcīgus, brūnganus vai tumšus toņus tērpos un
aizpogājas līdz pēdējai podziņai. Nekā izaicinoša, nekādu spilgtu detaļu gandrīz nekādu rotaslietu. Šādu sievieti biedē burtiski viss - cilvēki, apkārtne, sevišķi sveša vide, iespēja saslimt, nākotne, jebkāda atbildība. Labāk, ja visu izlemj kāds cits. Pēc tam uz šo citu var novelt arī vainu, ja kaut kas nav izdevies. Tāda sieviete gandrīz vienmēr būs sliktā omā, no dzīves un cilvēkiem gaida vairāk slikta nekā laba, nākotne rādās tikgat neizteiksmīga kā pati. Šāda tipa sievietei apģērbs ir aizsargbruņas pret iedomāto pāridarītāju un ienaidnieku.
Par sevi pārliecināts cilvēks brīvi un droši atļausies staigāt vaļējā jakā, žaketē, putekļmētelī. Viena vai divas neaizpogātas pogas virsdrēbēs liecina, ka valkātājs lēmumus pieņem viegli un elastīgi, nebaidās no krasām pārmaiņām. ja tādas nepieciešamas lietas labā (pozitīvs reformatora tips), nereti ari pats organizē šādas pārmaiņas.
Futrālisms skatuves cilvēkiem (īpaši izklaides šova pārstāvjiem) var izpausties varavīkšņaini zvīgojošos kostīmos, neskaitāmos pelerīnos un plīvuros - aiz visas šīs butaforijas viņš pūlas paslēpt savus kompleksus un fobijas, bieži arī atkarību no alkohola vai narkotikām. Tikai garā stiprais var atļauties būt pats.
Ieva pārtop Ādama...
Ja sieviete priekšroku dod vīrišķīgajam ģērbšanās un daļēji arī dzīves stilam (bikses, vīriešu tipa virskrekli, žaketes, kaklasaites u. tml.), ļoti iespējams, ka viņa nevēlas, lai apkārtējie uzzinātu vairāk, nekā viņa pati gribētu par sevi izpaust. Tieksme tērpties un zināmā mērā arī uzvesties pēc vīriešau parauga ir vērojama sievietēm ar augstu intelektuālo potenciālu. Pēc psihologu domām, intelekts un analītiska domāšana ir raksturīgas vīriešu īpašibas, un tāpēc šādas sievietes vai nu apzināti, vai arī neapzināti izvēlas atbilstošu ārējo ietērpu. Varam atsaukt atmiņā ekstravagantās izdarības, ar kādām sabiedrību šokēja Žorža Sanda. Otrs piemērs - Marlēna Dītriha. Visi, kas pazina mākslinieci, apbrīnoja viņas izcilās intelektuālās spējas un lielo gribasspēku, arī suģestējoši sievišķīgo šarmu. Varbūt tieši šo divu šķietami pretējo īpašibu apvienojums ļāva marlēnai būt neatvairāmai, kad viņa parādījās cilvēkos smokingā un cilindrā vai cieši apspīlētā vakartērpā.
