Kā Konrāds gāja uz randiņu :D14

Nesen nolēmu beidzot atrast sev meiteni un ieliku vietējās avīzes iepazīšanās sadaļā sludinājumu. Tā teksts vēstīja: "Jauns, gudrs, bagāts un izskatīgs sportists meklē smuku meiteni priekš kopīgām attiecībām." Jāatzīst, es nedaudz pārspīlēju savu aprakstu, bet kura gan to pamanīs. Atsaucās deviņas meitenes. Uzreiz atsijāju tās, kuras ir vecākas par četrdesmit. Palika viena - meitene vārdā Alise. Sarunājām satikties septiņos autoostā. Teicu, ka mani viņa pazīs pēc galvā uzliktās cepures, kas izlocīta no avīzes. Es viņu pazīšot pēc sarkanajiem svārciņiem. Tajā brīdī sapratu, ka papīra cepure nebūs tas labākais atribūts, bet bija jau par vēlu kaut ko mainīt.

Tā kā kavēties nav pieklājīgi, no mājām izgāju laicīgi un norunātajā vietā biju pusstundu ātrāk. Rokā turēju līdzi paņemto neļķi un prātā pārcilāju visus jautājumus, ko vajadzētu Alisei uzdot, un visus sev zināmos jokus, kas varētu viņu sasmīdināt. Drošības pēc biju tos sarakstījis uz lapiņas, bet apsolīju sev censties bez tās iztikt. Piecas minūtes pirms septiņiem sāku nervozi mīņāties, palaikam piekārtojot cepuri, kas slīdēja priekšā acīm. Man jau sāka likties, ka Alise neatnāks, taču mēģināju sevi mierināt, atgādinot sev, ka meitenes vienmēr kavē. Un tā bija arī šoreiz. Bija jau vesela minūte pāri septiņiem, kad mana meitene beidzot ieradās autoostā.

Iepriekšējā dienā es mājās pie spoguļa desmitiem reižu biju izmēģinājis savu sakāmo, kad Alisi satikšu. "Čau, Alise! Priecājos iepazīties," es viņai teikšu, "mani sauc Konrāds. Tu izskaties brīnišķīgi." Tad es viņai pasniegšu puķi. "Man patīk, kā tu smaržo! Šis zieds par tādu smaržu varētu tikai sapņot." Vēl tikai nebiju izdomājis, vai labāk dot buču vai paspiest roku. Beigās nolēmu, ka būšu spontāns un rīkošos atkarībā no situācijas.

Alise tiešām bija smuka. Es gan tā īsti neatceros, kā viņa izskatījās, bet viņas blūzīte ar dziļo dekoltē bija brīnišķīga. Meitenei pienākot tuvāk, zem blūzītes saskatīju arī krūšturi, kura krāsa bija pieskaņota svārkiem. Tas mani mazliet izsita no līdzsvara, un es pēkšņi aizmirsu visu savu sakāmo. Dzirdēju vārdus "Čau, Konrāds, puķe smird" nākam no manas mutes un redzēju sevi sniedzam Alisei neļķi. Pēc tam es mēģināju viņu nobučot uz vaiga, bet, liekas, nepareizi izrēķināju attālumu un ar savu pieri ietriecos viņējā.

Kad atjēdzos, es jau sēdēju uz soliņa blakus savai meitenei. Viņai virs kreisās uzacs bija liels sarkans puns. Atvainojos par savu neveiklo uzvedību un negaidīto noģībšanu. Teicu, ka parasti es tā nedaru, vienkārši krūtis, tas ir, smukas meitenes mani mulsina. Lai beidzot pārtrauktu blenzt uz viņas dekoltē, es aizvēru acis un lēnām aizskaitīju līdz desmit. Ierosināju doties pastaigā pa parku, nodomādams, ka labāk lai krūtis iet man blakus nekā atrodas tieši acu priekšā.

Pastaiga man nāca par labu, un es pamazām atguvu spēju domāt. Sāku uzdot Alisei iepriekš sagatavotos jautājumus. Nu, jūs jau zināt - tos, ko vienmēr uzdod pirmajā randiņā: kur tu mācījies, ko dari tagad, vai tev ir mājdzīvnieki, kas tev garšo, cik bieži tu maini biksītes... Laiks vilkās sasodīti lēni, un bija pagājušas tikai kādas desmit minūtes, kad visi sagatavotie jautājumi jau bija uzdoti un atbildēti. Bija vēl par agru meitenei piedāvāt seksu, tāpēc ierosināju doties uz kafejnīcu padzert tēju.

Kafejnīcā apsēdāmies pie loga un sākām šķirstīt ēdienkartes. Kad es uztraucos, es parasti nevaru neko ieēst, tāpēc izvēlējos dzert tikai tēju. No kabatas izvilku līdzi paņemto tējas maisiņu un pasūtīju karstu ūdeni; es tā vienmēr daru, sanāk daudz lētāk. Piedāvāju arī Alisei, bet viņa atteicās - nedzerot kumelīšu tēju. Tā vietā viņa pasūtīja kapučīno. Sacīju, ka man līdzi ir tikai divdesmit santīmu, jo biju domājis, ka arī viņa dzers tēju. Meitene teica, ka pati par sevi samaksās, un es atviegloti nopūtos.

Kādu brīdi malkojām savus dzērienus klusēdami. Alise pirmā ierunājās un sāka uzdot man visādus stulbus jautājumus - kādas meitenes man patīk, ko es gribētu darīt pēc dažiem gadiem. Teicu, ka nevēlos par to runāt, un aizgāju uz tualeti pačurāt. Kad pēc piecām minūtēm atgriezos, viņa turpināja runāt, tagad par sevi. Stāstīja par saviem vidusskolas skolotājiem, par darba kolēģiem, par dzimšanas dienā saņemtajām dāvanām, par mīļākajām puķēm, par vīriešiem, kas nesaprot sieviešu mājienus un kurus interesē tikai sekss. Es tikai klausījos un māju ar galvu, skatīdamies uz viņas krūtīm un iztēlodamies, kā tās izskatās kailas. Zinu, ka meitenēm patīk runāt, tāpēc viņu nepārtraucu.

Pēc kāda laika Alise apklusa un jautāja, vai man ar viņu ir garlaicīgi. Es atbildēju, ka ne tik ļoti kā bez viņas. Nākošajā dienā, analizējot mūsu randiņa gaitu, es sapratu, ka tā nebija pareizā atbilde, un ierakstīju to savā 'Ko nevajag teikt meitenei pirmajā randiņā' blociņā uzreiz zem "Un vēl es māku čurāt bez roku palīdzības; parasti man pat izdodas neapčurāt poda vāku."

Lai mazinātu mūsu starpā pēkšņi radušos spriedzi, es izvilku savu kabatas formāta domino komplektu un piedāvāju uzspēlēt pāris partijas uz izģērbšanos. Divas sekundes vēlāk Alises plauksta atsitās pret manu vaigu, un viņa izgāja no kafejnīcas. Kādu brīdi pārsteigts sēdēju, mēģinot saprast, kas tai dullajai meitenei uznācis. Beigās secināju, ka viņai droši vien sākušās mēnešreizes, un nolēmu doties mājup.



Kopš mūsu randiņa ir pagājusi gandrīz nedēļa. Es Alisei vakar zvanīju, viņa neatbildēja. Aizvakar arī. Vai kāds zina, pēc cik ilga laika beidzas mēnešreizes?