Lūk, tikai neliels to slimību saraksts, kuras var izārstēt joga: Artrīts, hroniskas plaušu slimības, sāpes mugurā un kaklā, hroniska noguruma sindroms, depresija, galvassāpes, sirds slimības, neauglība, bezmiegs, impotence un menopauze, aptaukošanās. Bez tam joga var palīdzēt atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas, alkoholisma, narkotikām) un palīdz organismam atbrīvoties no toksiskām vielām.
Atšķirībā no parastiem fiziskiem vingrinājumiem, joga nerada nogurumu. Joga, tas ir balanss starp sasprindzinājumu un atslābināšanos. Sajūtot efektu lietojot šo praksi, jūs atstās garlaicība un jūs ar nepacietību gaidīsiet nākamās nodarbības.
Dažas jogas pozas un vingrinājumi imitē dažādas dzīvnieku pozas: suni, ērgli, kobru, gulbi, lauvu, bruņurupuci un citus. Šīs pozas izstiepj ķermeņa muskuļus un stimulē limfas sistēmu.
Jogas vingrinājumus var sadalīt trīs klasēs:
1. Fiziskās (asana),
2. Elpošanas (pranajama),
3. Meditācijas.
Šie vingrinājumi ietekmē ne tikai fizisko, bet arī psihisko stāvokli: cilvēks sāk saprast, ka viņam pieder milzīgas potences, lai iegūtu ķermeņa un gara harmoniju. Joga labvēlīgi ietekmē visu organismu, uzlabo asins cirkulāciju, normalizē vielmaiņu, palielina endorfīnu – “laimes hormonu” izdalīšanos organismā.
Pastāv uzskats, ka cilvēka ķermenī cirkulē dažādas enerģijas, kas nodrošina tā veselīgu darbību. Joga aktivizē šīs enerģijas un līdzsvaro tās. Izšķir piecas dzīvības enerģijas:
1. Prana – kas cirkulē krūšu kurvī, liek strādāt sirdij un plaušām;
2. Apana – koncentrējas ķermeņa lejas daļā un kontrolē izdalīšanās procesus;
3. Vjana – ietekmē asinsrites sistēmu, iznēsājot pa ķermeni enerģiju, ko saņem elpojot un uzņemot barību;
4. Samana – kontrolē gremošanas orgānu darbu un uztur pranas un apanas enerģiju balansu;
5.Udana – pārvalda mugurkaula daļu un ietekmē intuīciju, radošās spējas, domu skaidrību.
Lai sasniegtu fizisko un psihisko veselību šīm piecām enerģijām jābūt sabalansētām. Šādu līdzsvaru var iegūt nodarbojoties ar jogu.
Daudziem cilvēkiem ir pazīstami jogas fiziskie aspekti, bet jogai ir arī garīgā puse. Ļaudīm, kas attiecas pret jogu nopietni, jāievēro zināma ētika. Ētiska uzvedība nepieciešama, lai nodibinātu un uzturētu cilvēka iekšējās pasaules harmoniju.
Pastāv desmit jogas ētikas pamatnoteikumi, kas formulēti :Jogas sugrās”, tos formulējis senatnes domātājs Svami Patandžali:
1. Nedari ļaunu (nekaitē) un neesi vardarbīgs;
2. Nemelo un nelauz solījumus;
3. Nezodz;
4. Kontrolē sevi un savus dzimuma instinktus;
5. Ierobežo sevi un mācies iztikt ar mazumiņu;
6. Uzturi ķermeni un nodomus tīrus;
7. Esi lēnprātīgs (saglabā mieru ikvienā situācijā);
8. Esi iecietīgs un pacietīgs;
9. Attīsti līdzjutību pret visām dzīvām būtnēm;
10. Mācies un paaugstini sava intelekta līmeni.
Šie principi atšķirība no reliģiju diktētiem, pirmkārt nes labumu pašam cilvēkam, ļaujot iegūt iekšējo harmoniju un stipru veselību. Taču šie baušļi pamatā sakrīt ar reliģiju diktētajiem, tāpēc nodarbojoties ar jogu nepametiet novārtā savu ticību!
