Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons dzimis 1643. gada 4. janvārī [v.s. 1642. gada 25. decembrī], miris 1727. gada 31. martā [v.s. 20. martā]) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronomiķis, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kurš ir uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem vīriešiem plašājā zinātnieku sabiedrībā un tās vēsturē. Viņa 1687.gadā publicētā " Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica " grāmata saukta arī par ( Principia ) tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām grāmatām zinātnes vēsturē. Tajā Ņūtons apraksta gravitācijas likumu un ar saviem kustības likumiem liek pamatus klasiskajai mehānikai, kuri dominēja zinātniskajā skatījumā uz fizikālo Visumu nākamos trīs gadsimtus un ir pamatā mūsdienu inženierijā. Ņūtons pierādīja, ka Zemes objektu un debesu ķermeņu kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi, nodemonstrējot sakarību starp Keplera planētu kustības likumiem un viņa izveidoto gravitācijas teoriju, tādējādi likvidējot šaubas par heliocentrismu un uzsākot zinātnes revolūciju. Optikā viņš uzbūvēja pirmo "praktisko" spoguļteleskopu un attīstīja krāsu teoriju, kad ar prizmas palīdzību sadalīja balto gaismu redzamajā spektrā. Viņš arī formulēja empīrisko siltumplūsmas formulu un pētīja skaņas ātrumu.
Ieguldījums zinātnē
Īzaks Ņūtona lielākie ieguldījumi bija matemātikā, optikā, mehānikā, astronomijā un fizikā. Ņūtons izveidoja matemātisko pieeju - funkciju metodi. Ar šo metodi zinātnieks spēja atrisināt sarežģītus uzdevumus. Atkarīgo mainīgo lielumu Ņūtons nosauca par fluentu, bet tā atvasinājumu – par fluksiju. Ņūtonam jau bija skaidra sakarība starp šīm divām operācijām: fluksijas atrašana pēc dotās fluentas un fluentas atrašana pēc dotās fluksijas. Ņūtons izdeva grāmatu " Fluksiju metode " kura tika publicēta 1736.gadā jau pēc zinātnieka nāves.
Studiju laikā tapa viņa pirmie zinātniskie darbi. Īzaks Ņūtons pierādīja teorēmu par binoma izvirzījumu, kas formulas veidā ieguva autora vārdu – „Ņūtona binoms”.
Ņūtons pētija arī optiku. 1666. gadā jaunais zinātnieks atklāja gaismas dispersiju, 1668. gadā izgatavoja vēl neredzētu teleskopu – reflektoru, kura garums bija 15 cm un diametrs 2,5 cm. Ar šo saukto teleskopu bija iespējams novērot Jupiteru un tā pavadoņus, kā arī Venēras fāzes. 1671. gadā Ņūtons izgatavoja otru teleskopu, kura garums bija 120 cm. Šis teleskops guva milzīgu ievērību, to nosūtīja uz Londonu, ar to iepazinās karalis un Karaliskās biedrības locekļi. 1672.gadā Ņūtonu ievēleja par Londonas Karaliskās biedrības locekli. Ņūtons pētīja un izveidoja gaismas un krāsas korpuskulāro teoriju. Šī teorija tika apstrīdēta un daudzi zinātnieki to uzskatīja par plaģiātismu. Šajā laikā Ņūtons arī bija viens no pirmajiem, kas novēroja elektrisko atgrūšanos.
Ņūtons pētīja mehāniku un izveidoja trīs mehānikas likumus.
Ņūtona mehānikas likumi.
Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība savstarpēji iedarbojas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli.
Otrais Ņūtona likums: ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu.
Trešais Ņūtona likums, jeb darbības un pretdarbības likums: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos.
Atklājumi
* gravitācijas likums
* matemātiskā analīze
* optika
Raksts ir tulkots.
en.wikipedia.org
