Gandrīz katram cilvēkam ir vai ir bijis Nokia mobilais tālrunis, taču neviens nespēj iedomāties, ka šai kompānijai 143 gadu sena vēsture un ka Nokia ir ražojusi ne tikai telefonus, bet arī pirmsākumos papīru. Nokia kompānijas vēsture ir ļoti neparasta un grūti noticēt, ka šī kompānija darbojusies dažādās ražošanas sfērās. Šajā rakstā analizēsim 143 gadus seno Nokia kompānijas vēsturi.
Pirmsākumi:
Nokia pirmsākumus var meklēt senajā 1865. gadā, kad Frederiks Idestams (Fredrik Idestam), kurš nodibināja papīra rūpnīcu Tamperē taču pats bija inženieris pēc profesijas. Vēlāk uzņēmumu pārcēla pie “Nokianvirta” upes, kuras straume bija piemērota papīra ražošanai (vēlāk arī elektroenerģijas ražošanai). Kompānijas nosaukums “Nokia” ir iegūts no “Nokianvirta” upes. Fakts: Nokianvirta savu nosaukumu ir ieguvusi par godu caunu dzimtas dzīvniekam, ko somi pazīst(vai vismaz agrāk pazina) pēc vārda “Nokia”. Tā kā fabrikā tika nodarbināti ļoti daudz cilvēku, drīz ap fabriku izveidojās neliela pilsētiņa – Mūsdienās šajā pilsētiņā mitinās apmēram 28000 cilvēku.
Papīra biznesā Frederikam Idestama veicās labi, tādēļ arī viņš tiek uzskatīts par Somija papīra industrijas tēvu. 1871. gadā Idestams savu kompāniju nodēvēja par Nokia Ab.
Gumija, papīrs un kabeļi = Nokia
Kā jau teicu Nokia pirmsākumi ir meklējumi papīra ražošanā, ļoti būtiska loma attīstība bija apvienošanās ar divām citām kompānijām - Finnish Rubber Works un Finnish Cable Works.
Nokia savu papīra fabriku apgādāja ar elektrību, kuru viņi ģenerēja pateicoties blakus esošās upes straumei. Šāds tehnoloģiskais risinājums, kā arī pats Nokia ciemats, pamazām sāka piesaistīt citas kompānijas. Viena no tādām bija Finnish Rubber Works, kuru 1898. gadā dibināja Arvīds Vikstrēms (Arvid Wickström). Ar laiku lietas izkārtojās tā, ka kompānijas daļēji apvienojās un Finnish Rubber Works sāka tirgot savu produkciju zem Nokia zīmola.
Šī sadarbība arī ir iemesls tam, ka 1920 - tajos gados Nokia ražoja ne tikai papīru, bet arī automašīnu un velosipēdu riepas, gumijas zābakus un čības, kā arī lietus mēteļus.
Pēc otrā pasaules kara Finnish Ruber Works izpirka lielāko daļu Finnish Cable Works akciju. Šo kompāniju 1912. gadā dibināja Eduards Polons (Eduard Polón). Tās pamatnodarbošanās bija elektrības un telegrāfa līniju ražošana.
Aizritēja vairāki tirgošanās un ietekmes dalīšanas gadi, līdz 1967. gadā visas trīs kompānijas tika apvienotas Nokia grupā (Nokia Group).
Ap šo laiku kompānija jau ražoja ļoti daudz dažādu produktu, tai skaitā: papīru, riepas, datorus, komunikācijas kabeļus, elektroenerģijas ģeneratorus, apavus u.c lietas. 1970-to gadu beigās Nokia elektronikas departaments nodarbināja 460 cilvēkus un radīja 3% no kompānijas gada ienākumiem.
Nokia dodas tālāk telekomunikāciju industrijā
Ja neskaita telegrāfa līniju ražošanu, tad pirmā patiesā Nokia saistība ar telekomunikācijām bija militāro rāciju ražošana 1964. gadā. Ar šo projektu aizsākās Nokia un Salora Oy sadarbība, kas vēlāk pārtapa abu kompāniju saplūšanā. Solora Oy kļuva par pamatu Nokia telekomunikāciju divīzijai.
1982. gadā Nokia radīja Mobira Senator tālruni automašīnai, kurš svēra 9,8 kg. Tas izmantoja NMT (Nordic Mobile Telephone) mobilo sakaru standartu, kas bija pasaulē pirmais šāda veida starptautiskais standarts. Ap šo laiku tikai tā pa īstam sākās mobilo sakaru “bums”. Divus gadus vēlāk kompānija izlaida Mobira Talkman, kas bija pasaulē pirmais pārvietojamais telefons. Talkman svēra mazliet mazāk kā 5 kg.
1982. Gadu noteikti var uzskatīt par Nokia sevišķi svarīgu, jo šajā gadā iznāca arī kompānijas pirmais digitālais pārslēdzējs (switch) telefonu centrālēm – DX 200, kas guva diezgan plašus panākumus.
1987. gadā Nokia pasauli iepazīstināja ar vienu no pirmajiem rokā turamajiem (hand held) mobilajiem tālruņiem – Mobira Cityman 900. Šis aparāts svēra 800 gramus un priekš sava laika bija viens no vieglākajiem mobilajiem tālruņiem tirgū. Tā cena arī nebija no mazākajām – Mobira Cityman 900 maksāja 4 500 eiro.
Vēl kāds interesants fakts: Mobira Cityman ieguva milzu publicitāti, kad 1987. gadā Mihails Gorbačovs to izmantoja, lai no Helsinkiem pazvanītu uz Maskavu. Tālrunis pat ieguva iesauku “Gorba”.
NMT standarts izrādījās nepietiekoši pārdomāts, lai tas būtu piemērots kā globāls ilgtermiņa risinājums mobilo sakaru nodrošināšanai, tāpēc jau laicīgi sākās GSM (Global System for Mobile communications) izstrāde, kur lielu lomu spēlēja arī Nokia. Kad GSM tika pabeigts, tas kļuva par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem mobilo tālruņu izplatībā, jo tika piedāvātas daudz augstākas kvalitātes balss sarunas, ļoti vienkāršota tālruņa lietošana pārvietojoties arī starptautiskā mērogā, kā arī pavisam jauni servisi, piemēram , SMS.
Pašu pirmo GSM zvanu veica Somijas premjerministrs Harri Holkeri 1991. gada 1. Jūlijā, turklāt tas tika paveikts lietojot Nokia aprīkojumu.
Nokia specializējas mobilo tālruņu ražošanā un kļūst par tirgus līderi.
1992. gadā par Nokia priekšsēdētāju kļūst Jorma Ollila, kura vadībā kompānija pieņem radikālu lēmumu turpmāk koncentrēties tikai uz mobilo tālruņu un sakaru sistēmu izstrādāšanu. Visi pārējie biznesi tiek pārdoti, tai skaitā arī gumijas izstrādājumu, sadzīves tehnikas un kabeļu departamenti.
Stratēģija izrādās veiksmīga un Nokia ir ceļā uz lieliem panākumiem. Savu pirmo GSM mobilo tālruni - Nokia 1011, somu telekomunikāciju gigants plašākai sabiedrībai piedāvāja iegādāties 1992. gadā. 1994. gads tehnikas vēsturē ieies ar to, ka tirgū tiek laists pirmais Nokia mobilais tālrunis, kuram ir uzstādīta zvana melodija “Nokia Tune”, kuru varētu uzskatīt par vienu no pasaulē visbiežāk atskaņotajām melodijām. Kā izrādās, tad “Nokia Tune” patiesībā ir fragments no ģitāras skaņdarba “Gran Vals”, kuru 19. gs. radīja Francisko Tarrega. Šī melodija parādījās Nokia 2100 mobilo tālruņu sērijai, kuras modeļus bija paredzēts pārdot 400 000 eksemplāros, bet Nokia šīs prognozes pārspēja tieši 50 reizes.
1998. gadā Nokia ieguva līderpozīcijas pasaules mobilo tālruņu tirgū, kas bija iespējams tikai pateicoties tās agrīnajiem ieguldījumiem GSM attīstībā. Līdz 1992. gadam lielākā daļa Nokia peļņas nāca no Somijas un citām Skandināvijas valstīm, tomēr pēc 1992. gada aizvien lielāku iespaidu sāka radīt ienākumi arī citās pasaules daļās. Laika posmā no 1996. gada, līdz 2001. gadam, Nokia apgrozījums pieauga pieckārt – no 6 miljardiem uz 30 miljardiem Eiro.
Turpmākajos gados, līdz pat šodienai Nokia ir ievērojami palielinājusi savu apgrozījumu, peļņu, mobilo tālruņu modeļu skaitu un visādi citādi turpinājusi savu augšanu.
