Politiskā krīze sākās vēl decembra vidū, kad Tautas partijas (TP) līderis un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paziņoja, ka Ministru kabinetā ministru skaits ir jāsamazina par trešdaļu. Gan Godmanis, gan citas partijas piekrita, ka budžeta un valsts aparāta samazināšanas laikā ir nepieciešams samazināt arī ministriju skaitu. Tomēr šī gada sākumā iezīmējās partiju atšķirīgie viedokļi par to, kuras ministrijas būtu jālikvidē un kādam turpmāk būtu jābūt atbildības sfēru sadalījumam. Krīze saasinājās janvāra otrajā pusē, kad Tautas partijas (TP) pēc 13. janvāra grautiņiem paziņoja, ka šī valdība un parlaments vairs nevar strādāt, jo nav sabiedrības uzticības. Vēlāk gan TP no sava krasā uzstādījuma atkāpās. Tomēr ar jaunu spēku politiskā krīze uzbangoja janvāra beigās, kad TP paziņoja, ka valdība nav rīcībspējīga, jo tajā ir pārāk liela viedokļu dažādība. Lielā mērā tas bija saistīts ar cita koalīcijas partnera - Zaļo un zemnieku savienības - ultimātu, ka gadījumā, ja valdība neapmierinās smagā krīzē nonākušos lauksaimniekus, tad tā no valdības atsauks savus trīs ministrus. Taču lauksaimnieku prasības tika pildītas un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) atkāpās vienīgais. Pēc šiem notikumiem Godmaņa valdība izturējusi opozīcija ierosināto Saeimas uzticības balsojumu. Turpinoties diskusijai par ministriju skaita samazināšanu, neuzticību Godmanis pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo viņš trīs dienu laikā kardināli mainījis viedokli par paša izstrādāto valdības reorganizācijas plānu. Pirmdien pēc četru stundu ilgas sarunas ar Godmani Zatlers tā arī skaidri neatbildēja, vai uzticas premjeram, nesniedzot šādu atbildi arī piektdien pēc sarunām ar TP. Premjers Ivars Godmanis šo valdību vada vairāk nekā gadu - no 2007 .gada decembra, kad pārņēma valdības vadītāja pienākumus no Aigara Kalvīša (TP). Godmanim šī bija otrā valdība, ko viņš vadīja. Pirmā - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. Savas darbības laikā Godmaņa pašreizējās valdības koalīcijas partijas piedzīvoja popularitātes kritumu un šī gada janvārī neviena no tām nespētu pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Janvārī no visām Saeimā pārstāvētajām partijām 5% barjeru pārvarētu tikai opozīcijā esošie "Saskaņas centrs" (9%) un "Jaunais Laiks (5,1%). Savukārt pašreizējās koalīcijas partijas - TP, ZZS, TB/LNNK un LPP/LC visas kopā saņemtu 12,3%.
Godmanis beidzot atkapjas25
9
0
Pēc
gandrīz divu mēnešu ilgas spriedzes un neskaidrības par pašreizējās
valdības likteni, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piektdien tomēr
paziņoja par savu demisiju. Valdība vismaz formāli kritusi tāpēc, ka
koalīcija nespēja vienoties par Ministru Kabineta reformu.
Politiskā krīze sākās vēl decembra vidū, kad Tautas partijas (TP) līderis un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paziņoja, ka Ministru kabinetā ministru skaits ir jāsamazina par trešdaļu. Gan Godmanis, gan citas partijas piekrita, ka budžeta un valsts aparāta samazināšanas laikā ir nepieciešams samazināt arī ministriju skaitu. Tomēr šī gada sākumā iezīmējās partiju atšķirīgie viedokļi par to, kuras ministrijas būtu jālikvidē un kādam turpmāk būtu jābūt atbildības sfēru sadalījumam. Krīze saasinājās janvāra otrajā pusē, kad Tautas partijas (TP) pēc 13. janvāra grautiņiem paziņoja, ka šī valdība un parlaments vairs nevar strādāt, jo nav sabiedrības uzticības. Vēlāk gan TP no sava krasā uzstādījuma atkāpās. Tomēr ar jaunu spēku politiskā krīze uzbangoja janvāra beigās, kad TP paziņoja, ka valdība nav rīcībspējīga, jo tajā ir pārāk liela viedokļu dažādība. Lielā mērā tas bija saistīts ar cita koalīcijas partnera - Zaļo un zemnieku savienības - ultimātu, ka gadījumā, ja valdība neapmierinās smagā krīzē nonākušos lauksaimniekus, tad tā no valdības atsauks savus trīs ministrus. Taču lauksaimnieku prasības tika pildītas un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) atkāpās vienīgais. Pēc šiem notikumiem Godmaņa valdība izturējusi opozīcija ierosināto Saeimas uzticības balsojumu. Turpinoties diskusijai par ministriju skaita samazināšanu, neuzticību Godmanis pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo viņš trīs dienu laikā kardināli mainījis viedokli par paša izstrādāto valdības reorganizācijas plānu. Pirmdien pēc četru stundu ilgas sarunas ar Godmani Zatlers tā arī skaidri neatbildēja, vai uzticas premjeram, nesniedzot šādu atbildi arī piektdien pēc sarunām ar TP. Premjers Ivars Godmanis šo valdību vada vairāk nekā gadu - no 2007 .gada decembra, kad pārņēma valdības vadītāja pienākumus no Aigara Kalvīša (TP). Godmanim šī bija otrā valdība, ko viņš vadīja. Pirmā - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. Savas darbības laikā Godmaņa pašreizējās valdības koalīcijas partijas piedzīvoja popularitātes kritumu un šī gada janvārī neviena no tām nespētu pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Janvārī no visām Saeimā pārstāvētajām partijām 5% barjeru pārvarētu tikai opozīcijā esošie "Saskaņas centrs" (9%) un "Jaunais Laiks (5,1%). Savukārt pašreizējās koalīcijas partijas - TP, ZZS, TB/LNNK un LPP/LC visas kopā saņemtu 12,3%.
Politiskā krīze sākās vēl decembra vidū, kad Tautas partijas (TP) līderis un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paziņoja, ka Ministru kabinetā ministru skaits ir jāsamazina par trešdaļu. Gan Godmanis, gan citas partijas piekrita, ka budžeta un valsts aparāta samazināšanas laikā ir nepieciešams samazināt arī ministriju skaitu. Tomēr šī gada sākumā iezīmējās partiju atšķirīgie viedokļi par to, kuras ministrijas būtu jālikvidē un kādam turpmāk būtu jābūt atbildības sfēru sadalījumam. Krīze saasinājās janvāra otrajā pusē, kad Tautas partijas (TP) pēc 13. janvāra grautiņiem paziņoja, ka šī valdība un parlaments vairs nevar strādāt, jo nav sabiedrības uzticības. Vēlāk gan TP no sava krasā uzstādījuma atkāpās. Tomēr ar jaunu spēku politiskā krīze uzbangoja janvāra beigās, kad TP paziņoja, ka valdība nav rīcībspējīga, jo tajā ir pārāk liela viedokļu dažādība. Lielā mērā tas bija saistīts ar cita koalīcijas partnera - Zaļo un zemnieku savienības - ultimātu, ka gadījumā, ja valdība neapmierinās smagā krīzē nonākušos lauksaimniekus, tad tā no valdības atsauks savus trīs ministrus. Taču lauksaimnieku prasības tika pildītas un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) atkāpās vienīgais. Pēc šiem notikumiem Godmaņa valdība izturējusi opozīcija ierosināto Saeimas uzticības balsojumu. Turpinoties diskusijai par ministriju skaita samazināšanu, neuzticību Godmanis pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo viņš trīs dienu laikā kardināli mainījis viedokli par paša izstrādāto valdības reorganizācijas plānu. Pirmdien pēc četru stundu ilgas sarunas ar Godmani Zatlers tā arī skaidri neatbildēja, vai uzticas premjeram, nesniedzot šādu atbildi arī piektdien pēc sarunām ar TP. Premjers Ivars Godmanis šo valdību vada vairāk nekā gadu - no 2007 .gada decembra, kad pārņēma valdības vadītāja pienākumus no Aigara Kalvīša (TP). Godmanim šī bija otrā valdība, ko viņš vadīja. Pirmā - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam. Savas darbības laikā Godmaņa pašreizējās valdības koalīcijas partijas piedzīvoja popularitātes kritumu un šī gada janvārī neviena no tām nespētu pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Janvārī no visām Saeimā pārstāvētajām partijām 5% barjeru pārvarētu tikai opozīcijā esošie "Saskaņas centrs" (9%) un "Jaunais Laiks (5,1%). Savukārt pašreizējās koalīcijas partijas - TP, ZZS, TB/LNNK un LPP/LC visas kopā saņemtu 12,3%.
Tev patiks šie raksti
viņš centas kaut ko arīt lietas labā,bet kurš tagad to darīs?
Taisnīgi pret mums? Nedomāju gan.
