Kas ir gaisma?
Gaisma ir enerģijas veids, kas brīvi kustas cauri telpai. Tā ir elektromagnētiskā radiācija, tāpat kā radioviļņi, infrasarkanais starojums un rentgena stari. Mēs redzam tikai daļu no elektromagnētiskās radiācijas diapazona. Daļu, ko mēs redzam, sauc par gaismu.
Lielākā daļa gaismas, ko mēs redzam, nāk no ļoti karstiem objektiem. Jo karstāks ir objekts no kura tā nāk, jo gaisma zilāka. Saules virsmas temperatūra ir apmēram 6000°C, un tāizstaro to gaismu, ko mēs redzam uz zemes.
Ceļošana gaismas ātrumā.
Neskatoties uz to, ka gaismas ātrums vakuumā ir 299'792'458 metri sekundē, paiet gadi, kamēr tā pieveic milzīgos attālumus kosmosā. Iedomājies, cik daudz neizpētītu galaktiku varētu apceļot, ja būtu iespējams pārvietoties gaismas ātrumā.
Fiziķi domā, ka ceļot gaismas ātrumā ir neiespējami - bet kāpēc?
Kāda ir sīkākā daļiņa, kadu vari iedomāties? Elektrons? Pieņemsim, ka mēs gribam paātrināt elektronu līdz gaismas ātrumam. Tas ir tik mazs un viegls, ka nevajadzētu būt nekādām problēmām, vai ne?
Tas ir mēģināts, bet līdz šim fiziķiem ir izdevies elektronus paātrināt tikai līdz 99.999999995% no gaismas ātruma, kurš ir ļoti tuvu, bet īsti nav gaismas ātrums.
Kāpēc ir tik grūti paātrināt elektronu līdz gaismas ātrumam?
Lai elektronu paātrinātu, tam ir vajadzīga enerģija. Elektronam pievadītā enerģija tiek pārvērsta kinētiskajā enerģijā, kura liek elektronam kustēties uz priekšu. Pie zemiem ātrumiem, jo vairāk enerģijas pievada elektronam, jo ātrāk tas kustas, bet kad tā ātrums pietuvojas gaismas ātrumam, elektrons vairs tik strauji nepaātrinās, bet uzkrāj kinētisko enerģiju. Šo parādību pirmo reizi ievēroja zinātnieks Wiljams Bertoči (William Bertozzi) 1964. gadā.
Kas notiek ar uzkrāto kinētisko enerģiju?
Slavenais zinātnieks, Alberts Einšteins, izveidoja vienādojumu:
E = mc^2
(kur E - enerģija, m - masa, c- gaismas ātrums)
Saskaņā ar Einšteina teoriju, elektrons, tuvojoties gaismas ātrumam, kinētisko enerģiju pārvērš masā, kas padara elektronu aizvien smagāku. Tas nozīmē, ka elektronam būtu vajadzīgs bezgalīgs enerģijas daudzums, lai sasniegtu gaismas ātrumu, bet, sasniedzot gaismas ātrumu, tam būtu arī bezgalīga masa.
Kāpēc lai tā būtu problēma? Mēs varētu vienkārši pievadīt elektronam bezgalīgu enerģijas daudzumu!
Varētu, ja tas būtu iespējams, bet šajā Visumā nav bezgalīga enerģijas daudzuma, tādēl nav iespējams paātrināt elektronu (vai jebko citu) līdz gaismas ātrumam vai pārsniegt to.
Ceļojumi uz tālām galaktikām pagaidām atkrīt...
bet kas zina, kas notiks nākotnē!
Kāpēc debesis ir zilas?
Džons Tindels (John Tyndall) 1867 gadā atklāja, kāpēc debesis ir zilas.
Tindels atklāja, ka, ja tīrā, izfiltrētā gaisā tiek iedegta gaisma, tad to nav iespējams redzēt, bet ja gaismu iededz nefiltrētā gaisā, tad tās starus bieži vien ir iespējams redzēt.
Viņš saprata, ka gaismu ir iespējams redzēt tāpēc, ka gaiss ir pilns ar daļiņām, kas atstaro gaismu. Sīkas, gaisā peldošas putekļu daļiņas vairāk atstaro zilo gaismu, nekā sarkano vai dzelteno, tāpēc arī debesis izskatās zilas.
P.S.
Nelamājiet mani, ja kādi no faktiem ir nepareizi, es tikai pārtulkoju!! 
