Fakti par Urānu6

Urāns ap savu asi aprotē 17 stundās. Urāns ir sagriezies tā, ka viens no poliem ir vērsts tieši pret sauli. Tas nozīmē, ka diena uz kāda no Urāna poliem ilgst 42 gadus. Tātad, ja tu stāvētu Urāna polā, tad tu redzētu kā saule uzlec, spīd un noriet 42 gadu laikā. Un kad 42. gads paietu, tad tajā polā būtu 42 gadus ilga tumsa.

Pats mazākais blīvums ir Saturnam. Pēc tam seko Urāns ar 1.27 g/cm3 blīvumu. Zemā blīvuma dēļ, tam ir mazāks pievilkšanas spēks nekā Zemei. Urāna masa ir 14.5 reizes lielāka nekā Zemei un tā gravitācijas spēks ir 89% no Zemes gravitācijas spēka.

Saturnam ir gredzens, un par to var pārliecināties skatoties teleskopā. Pretēji Saturnam, kura gredzens sastāv no spoža ledus, Urāna gredzeni ir ļoti tumši un šauri (dažus km plati). Astronomi domā, ka Urāna gredzeni vēl ir "jauni" un iespējams tie izveidosies lielāki un ar ledu aplipuši, kļūs spožāki.

No tāluma izskatās, ka Urāns ir vienkārša zila bumba, jo uz tā nevar redzēt vētras un mākoņus. Taču skatoties uz to ar, piemēram, infrasarkano starojumu, uz tā var redzēt gan mākoņus, gan vētras. Sākumā pētot Urānu, neko īpašu nevarēja ieraudzīt, bet kad teleskopi tika uzlaboti, 90-jos gados vietām jau varēja saskatīt gaišākus reģionus vai pat mākoņus. Dažus mākoņus var redzēt tikai dažas stundas un tad tie pazūd, bet ir mākoņi, kurus var redzēt jau kopš 1986. gadā, kad ceļā uz Urānu devās "Voyager" kosmosa kuģis. Astronomi ir arī izpētījuši to, ka uz Urāna vēja ātrums var sasniegt līdz pat 250m/s.

Kā jau visām lielajām planētām, arī Urānam ir pavadoņi. Šobrīd ir atrasti 27 pavadoņi, bet pastāv iespēja, ka ir vēl kāds neatklāts pavadonis. Urāna pavadoņi ir ar salīdzinoši vieglu masu. Ja visu Urāna pavadoņu masu saliktu kopā, to kopējā masa būtu ~4/10 no Tritona masas (Neptūna lielākais pavadonis). Urāna lielākais pavadonis ir nosaukts par Titania un tā diametrs ir apmēram ½ no Mēness diametra.

Lielākoties planētas ir spožas un var redzēt ar neabruņotu aci, taču Urānu 1. reizi ieraudzīja tikai pēc teleskopa izgudrošanas. Džons Falmstīds (John Falmsteed) bija tas, kurš 1690. gadā ieraudzīja Urānu, taču tika uzskatīts, ka tā ir zvaigzne no Tauri zvaigznāja. 1781. gadā Sers Viliams Hersčels ( Sir William Herschel) veica savu novērojumu un pēc novērojuma tā laika astronomi nonāca pie slēdziena, ka Urāns ir planēta.

Urānu var ieraudzīt bez teleskopa. Tā spožums ir 5.3 spožuma skalā un cilvēka acij tas ir uztverams spilgtums. Protams vajag binokli, ļoti tumšas debesis un nojautu, kur apmēram meklēt Urānu.

Tikai 1 kosmosa kuģis ir lidojis uz Urānu un tas ir NASA kuģis "Voyager 2". Tas notika 1986. gadā, kad "Voyager 2" pietuvojās Urānam nedaudz tuvāk par 81 000 km. Kuģis safotogrāfēja tūkstošiem fotogrāfiju, kurās bija Urāns un tā pavadoņi. Pēc tam "Voyager 2" tika nosūtīts uz nākošo mērķi – Neptūnu.