Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
43

īsti nezināju,pie kādas kategorijas lai liek,tādēļ liku pie ''Aktuāli'',jo man tas ir aktuāli,šeit un tagad. (:

Tā kā manai mazajai māsai atrada interesantu kaiti-epilepsiju,izlēmu,ka kkas vairāk jāpaintereējās par to.Nu,izdomāju,ka padalīšos arī ar Jums ar faktiem par šo slimību...

[Māsu atradām noģībušu tualetē,dīvaini vaidot,un aizvedot pie ārstiem,redzot viņu sejas pēc analīžu rezultātiem uzreiz sapratām,ka ir kā tautā saka-sūdi vagā.Māsa nedrīkst skatīties pilnmēnesī,nedrīkst spēlēt flautu,ko ļoti,ļoti vēlējās[un jau iet mūzikas skolā,pagaidām tikai dzied],nedrīkst[nu labi,drīkst,bet ļoti,ļoti slikti,ja tā notiek] saslimt,saaukstēties,uztraukties,satrakoties,nu,aizliegumu ir daudz.Žēl māsas,un daudzbrīd uzdodu sev jautājumu,kādēļ tieši VIŅA saslima?KO viņa sliktu bija nodarījusi?-Neko.]

Epilepsija ir viena no visnoslēpumainākajām slimībām neiroloģijā. Vārds „epilepsija” daudziem asociējas ar kaut ko bīstamu, biedējošu un neizprotamu.
Patiesībā epilepsija ir bieži sastopama slimība, kas ir ārstējama un kas lielākajai slimnieku daļai būtiski nemaina dzīves kvalitāti.
Diemžēl attieksmi pret epilepsiju lielākoties nosaka mīti un aizspriedumi, nevis zināšanas un pierādījumos balstīta informācija.
Jādomā, ka šāda attieksme ir atliekas Viduslaikos valdošajam uzskatam, ka epilepsija ir saistīta ar pārdabiskiem spēkiem un lēkmes laikā cilvēkā iemājo ļauns gars. Šādi uzskati Eiropā valdīja līdz pat 18.-19. gadsimtam. Epilepsijas slimnieki tika uzlūkoti ar bailēm, aizdomām, nesapratni, tika izraidīti no sabiedrības, sodīti un pārmācīti.
Tikai 19.gs. vidū sāka atjaunoties uzskats (sastopams pirms tam vairākās antīkās kultūrās) par epilepsiju kā smadzeņu darbības traucējumu izpausmi, tika organizētas specializētas klīnikas, centri. Līdz tam epilepsijas slimnieki dziedināšanas nolūkos devās svētceļojumos, apmeklējot dažādas vietas, kas tika saistītas ar svēto Valentīnu (epilepsijas slimnieku aizbildni).

Kas ir epilepsija?

Epilepsijas nosaukums cēlies no grieķu vārda epilēpsiē (darbības vārda epilambanein – satvert, saķert, uzklupt – atvasinājuma). Sākotnēji šis vārds apzīmējis jebkuras slimības kādu lēkmjveida izpausmi, nevis atsevišķu slimību.
Mūsdienās ar vārdu „epilepsija” saprotam galvas smadzeņu darbības traucējumus, kas izraisa epileptiskas lēkmes.
Epileptiska lēkme rodas galvas smadzeņu nervu šūnu īslaicīgu darbības traucējumu rezultātā (pārmērīgas elektriskās izlādes). Tās izpaužas kā dažādi īslaicīgi, pārejoši simptomi (pazīmes), piem., krampji, noraustīšanās, dīvainas sajūtas, apziņas zaudēšana, krišana u.c.
Epilepsijas diagnozi var uzstādīt tikai tad, ja ir vismaz viena notikusi epileptiska lēkme.

Kā izpaužas epilepsija?

Epilepsija izpaužas ar epileptiskām lēkmēm. Epileptiskas lēkmes rodas galvas smadzeņu nervu šūnu īslaicīgu darbības traucējumu rezultātā (pārmērīgas elektriskās izlādes).
Jebkura galvas smadzeņu daļa potenciāli ir „epileptiska”, līdz ar to epileptiska lēkme var izpausties ar jebkuras smadzeņu daļas darbības traucējumu pazīmēm. Piemēram, ja lēkme rodas galvas smadzeņu rajonā, kas atbild par ožu, pacients jutīs īpatnēju smaržas sajūtu, ja par redzi atbildīgā rajonā, tad zibensveida vai citus redzes fenomenus, ja par kustībām atbildīgā rajonā, tad krampjus u.t.t.
Epilepsijas lēkmes var iedalīt „lielajās lēkmēs” un „mazajās lēkmēs”. „Lielās lēkmes” izpaužas ar bezsamaņu un krampjiem. ,,Mazās lēkmes” var izpausties gan kā īslaicīgi apziņas traucējumi ar vai bez automātiskām darbībām, gan arī kā īslaicīgas kustības, noraustīšanās vai neparastas sajūtas ar pēkšņu sākumu un beigām.
Lielākā daļa lēkmju ir „mazās” – 70 %, tikai 30 % slimnieku ir „lielās” lēkmes. Vienam slimniekam var būt vairāki epilepsijas lēkmju veidi.
Lēkmes tipu izvērtē ārsts. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzstādītu pareizu diagnozi un izvēlētos pareizu ārstēšanu. Tomēr, tā kā ārsts lielākoties lēkmi nav redzējis, ļoti svarīgi no aculieciniekiem uzzināt tās attīstības gaitu.

Kāpēc rodas epilepsija?

Epileptisko lēkmju cēloņi var būt dažādi. Pētījumi rāda, ka apmēram 40% epilepsijas slimnieku iemesls ir saistāms ar ģenētiskām izmaiņām. Pēdējos gados tiek atrasti arvien vairāk konkrētu gēnu, kas atbild par epilepsijas attīstību.
Tomēr ir arī citi iemesli - sīki galvas smadzeņu attīstības defekti, smagas dzemdības, pārslimotas vai pašreiz noritošas galvas smadzeņu slimības. Līdz ar to lielākai daļai epilepsijas pacientu pēcnācēju epilepsija neattīstās.
Pieaugušajiem lēkmes var parādīties tad, ja tās novērotas bērnībā un gadiem ilgi nav bijušas; galvas smadzeņu bojājuma seku rezultātā (pēc traumām, encefalītiem, asinsrites traucējumiem, audzējiem u.t.t); kaitējoši pārmērīgu vielu lietošanas rezultātā (pēc šo vielu lietošanas pārtraukšanas epilepsija parasti izbeidzas).

Kas jādara, ja pacientam ir epileptiska lēkme? Neuztraucieties viņam nesāp („lielās lēkmes laikā”). Pasargājiet no ievainojumiem. Pacients jānogulda un jāatbrīvo drēbes, sevišķi ap kaklu, jānovieto tā, lai tuvumā nebūtu asi priekšmeti, ūdens, u.c. Ja pacientam lēkme sākas ar priekšvēstnešiem (,,auru”), viņš var pats brīdināt par lēkmes sākumu. Neveiciet mākslīgo elpināšanu, tas nelīdzēs. Pagrieziet uz sāniem, atbrīvojiet apkakli. Šādi pasargāsiet no aizrīšanās (siekalām, reti arī atvemtām masām) un atvieglosiet elpošanu. Neko nebāziet mutē. Ir bīstami krampju laikā mēģināt starp zobiem spraust kādu priekšmetu vai liet mutē ūdeni. Tā var izlauzt pacienta zobus, satraumēt savus pirkstus un pacients var aizrīties. Nav vajadzības krampju laikā pacientu turēt ciet, viņu kratīt. Šādas rīcība lēkmes ilgumu neietekmē. Esiet klāt, kamēr lēkme beigsies. Vērojiet lēkmes norisi. Ja ,,lielā lēkme” turpinās vairāk par 5 minūtēm, var ievadīt taisnajā zarnā speciālus medikamentus mikroklizmas veidā (ko izraksta ārsts). Nepieciešamības gadījumā mikroklizmu var ievadīt atkārtoti vienu reizi. Ja lēkme nepāriet 15 minūšu laikā, noteikti jāizsauc ātrā palīdzība

Beigās vēlējos padalīties ar stāstu,ko stātīja mana friziere,kad uzzināja,ka manai māsai ir epilepsija.

man bija kaķene,viņai piedzima kaķēni,pieci mazi,mīļi,pūkaini.Nu,visi kaķi kā kaķi,auga griezdamies,bet viens jau tikko dzimis ir bijis tāds mazs,nevarīgs,un ar laiku augot arī palicis tik pat vārgs pēc izskata,staigājis knapi,vārguļojis..Nu,labi,saimniece domāja,ka būs jāved iemidzināt,ko lai dara,minka nav pelnījis šitā mocīties.Bet viņa nespēja,jo minka bija ļooti uzticīgs tieši viņai,saimniecei.Staigāja pakaļ pilnīgi visur,ja saimniece brauca kaut kur prom,kaķēns atraucā un skrēja pakaļ,cik vien spēja.Un kādu dienu kad saimniecei no mugurpues atkal mazais skrēja,un pēkšņi pakrita,bez dzīvības pazīmēm.Saimniece aizveda pie vetārsta,kaķēns atlaba,un atkal turpināja ierastās gaitas pakaļ saimniecei,līdz...atkal tā pat pakrita.Aizvedot savu mazo lolojumu pie vetārsta Rīgā,tas pateica,ka kaķim arī esot epilepsija.Pat nebiju iedomājusies,ka KAĶIEM,suņiem,pat PELĒM var būt šādas slimības.Nu,tagad minka dzer zāles un viņa stāvoklis ir nostabilizējies,un visi ir laimīgi (:

 Autors: kikya1031 Epilepsija jeb Krītamā kaite.
1.
0
43
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [4]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
pelmenis76 avatars
Medaļa SpoksMedaļa Bakalaurs
  pelmenis76 08.09.10 11:58
0
0

njam, tada sagadīšanās ka tieši šodien ieliek rakstu par kritamo kaiti, jo manā skolā vakardien RTK-Lēdmanes ielā autostāvieta vienam chalim no 4.Kursa tieši bija kritamā kaite, viņš nokrita zemē un sāka vnk kratīties, tad izsauca ātro palīdzību.

kikya1031 avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa Admins iesakaMedaļa Redaktors iesaka
  kikya1031 08.09.10 12:10
0
0

atbildot uz pelmenis76 komentāru " njam, tada sagadīšanās ka tieši šodien ieliek... " opā,sagadīšanās. ;]

gonzos avatars
Medaļa Spoks
  gonzos 12.09.14 16:12
0
0

KLau a kadas zāles jālieto epilepsijas slimniekiem. Man ar nesen atklaja aizdomas par tadu slimibu

Chingchongchang avatars
Medaļa Mis Spoce 2017Medaļa Most WantedMedaļa Dienas doma
  Chingchongchang 25.11.11 16:50
0
8

žēl tavas māsiņas. lieliski viņu saprotu. pati slimoju ar juvenīlu mioklonisku epilepsiju jau 5 gadus un ir 3 dažāda veida lēkmes. gan lielās, gan mazās. un dzīve ir ļoti ierobežota, bet ja gribu izdzīvot, nekas cits vien neatliek kā tikai dzert dažādas zāles un visu to, ko "nedrīkst" darīt - vnk mēģināt nedarīt. bet tas ir ļoti,ļoti grūti.