"Stāstīt par talonu sistēmas ieviešanu nav labākais, ko Latvijas Bankas prezidents varētu darīt. Viņam vajadzētu vairāk stāstīt, kā cilvēkiem no šādas sistēmas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties, ja tā tomēr tiktu ieviesta. Cilvēki vairs nedzīvo arhaiskā valstī, cilvēki grib dzīvot normālu dzīvi, un viņiem ir iespēja to darīt citā valstī," pauda ekonomiste. Vienlaikus viņa atzina, ka šādas sistēmas ieviešana ir iespējama. "Patiesību sakot, nemaz citu iespēju nebūs, jo valdības koncentrēšanās tikai uz samazināšanu - tas ir ceļš uz bezizeju. Ja valdība visu laiku to ainu zīmēs tik pesimistisku un ja vienīgā politika ir samazināt, tas nozīmē - samazināt iekšējo patēriņu, tad jau tas to vien var nozīmēt, ka valsts budžetā nav naudas un valdībai cita risinājuma nebūs, līdz ar to ir iespējama arī talonu sistēmas ieviešana," viņa sacīja. Turpinot samazināt izdevumus, mēs saņemsim starptautisko aizdevumu, bet arī tas neesot atrisinājums problēmām, jo tas virzīsies uz bankām un no bankām - atpakaļ pie īpašniekiem. "Aizdevums, visticamāk, izies cauri Latvijai, šeit neradot nevienu jaunu latu. Tas samazināšanas iespēju nākotnē arvien palielinās, jo, sociālajai situācijai pasliktinoties, krīt arī potenciāls," uzsvēra ekonomiste. Karnīte atzina, ka taupīšana ir nepieciešama, tomēr ir svarīgi vērtēt, uz ko taupīt. Pēc viņas domām, arī patlaban tiekot grieztas algas tajās jomās strādājošiem - veselības un izglītības, kurās atalgojuma līmenis jau tāpat nav tas lielākais, tādējādi noplicinot potenciālu un neveicinot turpmāko attīstību. Talonu sistēmai daudz saprātīgāka alternatīva būtu valsts institūcijās strādājošo algu izmaksa valsts īpašuma akcijās. "Šāda sistēma - finanšu līdzdalība ir pasaulē ļoti populāra metode. Kāpēc cilvēkiem jādod papīriņus, ka var dot vērtību," pauda ekonomikas eksperte.
Kā ziņots, ja Latvijai neizdosies samazināt izdevumus un saņemt starptautisko aizdevumu, jau rudenī valstī var nākties ieviest talonu sistēmu, - šodien paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics vizītes laikā Liepājā. "Latvija ir krustcelēs. Vai nu valdība samazina izdevumus un saņem starptautisko aizdevumu, vai arī izvēlas ceļu, kad gada otrajā pusē mūs sagaida jau talonu sistēma, jo valsts nespēj no valsts budžeta izmaksāt nepieciešamos maksājumus," sacīja Latvijas Bankas prezidents, lūgts raksturot pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā. Savukārt finanšu ministrs Einars Repše (JL), lūgts komentēt Rimšēviča teikto, atzina, ka valdībai ir jāsamazina izdevumi, īpaši nelietderīgie, daudz enerģiskāk un noteiktāk nekā līdz šim. "Tas tiešām ir valsts nākotnes jautājums," uzsvēra Repše. "Līdzšinējo progresu budžeta grozījumu sagatavošanā un reformu īstenošanā vērtēju kā nepietiekamu," norādīja finanšu ministrs, piebilstot, ka "esam pateicīgi Latvijas Bankai par sniegto atbalstu un palīdzību".
