›

ES aktualizē vienotās pilsonības jautājumu 1

3 2

Eiropas Savienības pilsonības koncepcijas juridiskā bāze pagaidām nav pietiekami attīstīta, un sagaidāms, ka jau nākamajā pusgadā tā dēvētās „Stokholmas programmas” ietvaros Brisele nāks klajā ar priekšlikumiem ES pilsonības stiprināšanai. ES tieslietu komisārs Žaks Barro 16. februārī Eiropas Parlamentā atzinis, ka patlaban ES pilsonība „vairāk atgādina iedomu koncepciju” un, neskatoties uz ES pamatlīgumos rakstīto, funkcionē vāji. ES pilsonību iedibināja līdz ar Māstrihtas līgumu. Tā papildina nacionālo pilsonību, bet neaizstāj to.

Eiropas Parlamenta deputāte no Polijas Ursula Gaceka, kura sagatavojusi ziņojumu par ES pilsonību, uzsvērusi, ka ES pilsonības jautājumā pastāv virkne būtisku trūkumu. Piemēram, nedarbojas ES likumdošanā garantētā ES pilsoņu konsulārā aizsardzība. Viņa minēja uzbrukumu Mumbajas viesnīcai, kurā tajā brīdī atradās arī vairāki eiroparlamentārieši. Pēdējie bija spiesti pidžamās ģērbti drebināties uz ielas un nevarēja saņemt palīdzību no tuvumā esošās citas ES dalībvalsts vēstniecības. „Ja palīdzību nevar saņemt Eiropas Parlamenta deputāts, uz ko var cerēt pārējie ES pilsoņi?” retoriski vaicāja Ursula Gaceka. Norma par savstarpējo izpalīdzēšanu, ja ārvalstī nav savas valsts vēstniecības, nedarbojas, jo dalībvalstu konsulārās palīdzības sniegšanas prakse ir atšķirīga. „Piemēram, Dānijā konsulārā aizsardzība ir obligāta, savukārt Lielbritānijā nosacījumi ir daudz brīvāki,” norādījis Žaks Barro. ES pilsonības koncepcija ieguvusi jaunu nozīmi līdz ar 2004. gada ES paplašināšanos. Tagad milzīgs skaits dalībvalstu pilsoņu pastāvīgi dzīvo un strādā citā dalībvalstī. Līdz ar to arvien vairāk cilvēku var izmantot ES pilsonības garantētās tiesības. Ursula Gaceka ierosina savā ziņojumā Eiropas Komisijai sagatavot rokasgrāmatu direktīvai, kas regulē brīvu personu kustību. Viņa nākusi klajā arī ar priekšlikumu ES valstu pasu izsniegšanas nodaļās līdz ar pasēm izsniegt skaidrojošas brošūras par ES pilsonību. Vienlaikus ziņojumā arī uzsvērts, ka ES pilsonības koncepcija ietver ne vien tiesības, bet arī pienākumus. Proti, uzturoties citā dalībvalstī, pilsoņiem jārespektē tās valsts likumus un tradīcijas.