Vairāk nekā 10 000 filipīniešu dzīvo plašajā Manilas kapsētā. Daži te dzīvo jau vairākās paaudzēs, citi te nonākuši nejaušības pēc, bet liela daļa ir tādu, kuri gluži vienkārši nevar atļauties lielpilsētās dzīvi. Tie ir cilvēki, kuriem nav kur iet.
Dzīve kapsētā26
320
2
Tāpat, kā jebkurā citā sabiedrībā, arī šeit ir „sabiedrības kārtas”. Šīs hierarhijas apakšā ir nabadzīgākie iemītnieki, kuri mitinās daudzstāvu būdās, kuras uzbūvētas virs kapu kopām. Šī ir kapsētas visblīvāk apdzīvotā vieta.
Cilvēki te pelna uz mirušo rēķina. Jaunieši nes zārkus, par to nopelnot 50 peso, kas ir apmēram tik pat amerikāņu centu. Bērni vāc metāllūžņus, plastmasu un citus atkritumus, ko vēlāk pārdot.
Viņu tēvi labo un uztur kapuvietas, mātes strādā mājās, kuras vēlāk varētu kļūt par viņu mauzolejiem.
Viņu būdeles mēdz būt uzbūvētas uz kapiem. Taču par šīm mājvietām netiek prasīta īre.
Tipiska māja mauzolejā. Māte palikusi mājās un ar bērniem skatās TV.
Populārākais laika kavēklis ir kāršu spēle uz kapu kopas.
Šeit populāra ir arī spēle „tenching”, kas ir līdzīga spēlei „marbles”, tikai to te spēlē ar monētām.
Savukārt bērni izklaidējas spēlējoties turpat, uz kapu kopām.
Brīvs mauzolejs var būt lieliska vieta atpūtai un izklaidei. Iedzīvotāji var te nākt un par 5 peso dziedāt karaoke.
